Smiltenes tehnikuma klīnikai jauna vadītāja

Smiltenes tehnikuma veterinārā mācību klīnika atkal atsākusi darbu un tai ir jauna vadītāja. Daktere Liāna Pelše pirms gada pabeidza Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārmedicīnas fakultāti un ir apņēmības pilna darīt visu iespējamo, lai pasaulē būtu vairāk veselu un laimīgu dzīvnieku. Liānas lielākā aizraušanās ir zirgi, taču daktere ir arī vairāku mīļdzīvnieku saimniece un labi zina, cik viņiem izšķirošos brīžos svarīga laikus sniegta palīdzība.

Pirmā darba nedēļa jaunajai dakterei pagājusi ļoti intensīvi. “Cilvēki nāk ar visdažādākajām problēmām. Ir daudz dermatoloģijas pacientu. Bija arī viena operācija,” stāsta Liāna Pelše.

Veterinārārste dzimusi un augusi Rīgā, bet kopš pagājušā gada vasaras viņas mājas ir Alūksnes novadā. Sākumā Liāna apvienoja darbu Alūksnes dzīvnieku mājā “Astes un ūsas” ar pienākumiem veterinārajā klīnikā “IKAROSS” Rīgā. Kopš augusta viņas pamata darba vieta ir Smiltenes tehnikuma veterinārā mācību klīnika, kur veterinārārsti var sastapt no pirmdienas līdz ceturtdienai. Klīnika atvērta no plkst. 9.00 līdz 17.00 (bez pārtraukuma).

                                 Jaunais izaicinājums pieņemts ar prieku

Daktere Pelše darba piedāvājumu Smiltenē pieņēmusi ar lielu prieku, jo tas ir daudz tuvāk mājām. “Arī attālums no Alūksnes līdz Smiltenei šķiet tīrais nieks, salīdzinot ar mūžīgo sēdēšanu sastrēgumos Rīgā. Ceļā uz darbu reizēm pavadu mazāk laika, nekā kādreiz, braucot no Rīgas centra līdz Bolderājai.”

Vēl dakteri priecē Smiltenes tehnikuma veterinārās mācību klīnikas pakalpojumu cenas, kas ir daudz draudzīgākas Latvijas vidusmēra iedzīvotāju maciņam nekā galvaspilsētā. “Klīnikā ir visas jaunākās tehnoloģijas un cilvēki vajadzības gadījumā var tās saviem mīluļiem arī atļauties. Rīgā klienti no dārgajiem izmeklējumiem to augsto cenu dēļ bieži atsakās.”

Liānai jau pirmajā darba nedēļā izveidojušās jaukas un sirsnīgas attiecības ar klīnikas asistenti. Rīgā daktere kādu brīdi strādājusi vienā darba vietā ar veterinārārsta asistentēm, kas nākušas no Smiltenes tehnikuma. “Ļoti ceru, ka tikpat labi sastrādāsimies arī ar pārējiem jauniešiem.”

                                          Lielākā aizraušanās - zirgi

Liānas Pelšes lielākā aizraušanās jau no deviņu gadu vecuma ir zirgi un jāšanas sports. “Kādreiz nodarbojos ar konkūru (šķēršļu pārvarēšana zirgu mugurā), pēc tam pārgāju uz iejādes disciplīnu. Kopš dzīvoju laukos, sacensības izpaliek, taču joprojām regulāri dodos izjādēs. Ļoti novērtēju to, ka saviem zirgiem vairs nav kaut kur jāīrē stallis, ka arī ikdienā visi varam būt kopā. Kad nokārtošu tiesības, kas dos iespēju vadīt mašīnu, kurai pievienots furgons zirga pārvadāšanai, tad, droši vien, atkal brauksim arī uz sacensībām.”

Vēlmi savu nākotni saistīt ar zirgiem Liānu arī rosinājusi izvēlēties veterinārārsta profesiju. “Taču pamazām viss kaut kā izvērtās tā, ka aizvien vairāk sāku nodarboties ar mazo dzīvnieku medicīnu. Sievietei strādāt ar mazajiem dzīvniekiem tomēr ir vieglāk, nekā ar lielajiem.”

Jaunajai veterinārārstei viņas darbā vislielāko gandarījumu sagādā mirkļi, kad izdodas palīdzēt un saprasties arī ar sarežģītākajiem pacientiem. “Bieži ir tā, ka nav viena, pareizā ceļa, pa kuru vajadzētu iet. Tāpēc brīžos, kad atrasts optimālais risinājums, ir patiešām liels prieks. Katram dzīvniekam ir savs raksturs un temperaments. Arī tas jārespektē. Veterinārārsta darbā ļoti nozīmīga arī saskarsme ar dzīvnieka saimnieku. Ideāli, ja varam viens otram uzticēties un šī sadarbība ilgst gadiem. Šajā ziņā esmu gatava apbruņoties ar ļoti lielu pacietību.  Parasti jau, visu mierīgi izskaidrojot, saimnieks beigu beigās ir ar mieru pieņemt dzīvniekam vēlamāko risinājumu.

Jauniešiem, kas vēl tikai plāno studēt veterinārmedicīnu, no sirds iesaku jau no pirmajiem kursiem kārtīgi mācīties. Tās nav no vieglākajām studijām, jo mācību programmā paredzēts apgūt ļoti daudzpusīgas zināšanas. Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi tiek gatavoti darbam dažādās sfērās. Ne vien klīnikās, veterinārajās aptiekās, bet arī  laboratorijās, Pārtikas un veterinārajā dienestā u.c. Tā ka nevar izšmaukt “uz loģisko domāšanu” vai mācīties tikai to, kas patīk un interesē.

Kad iegūtas teorētiskās zināšanas, nākamais grūtākais posms – maksimāli pilnveidot praktiskās iemaņas. Skolā, mācību stundās daudz kas šķiet pašsaprotami, bet dzīvē viss notiek pavisam savādāk. Praktisko pieredzi var iegūt tikai strādājot. Taču neviens ārsts nevar pilnībā pārzināt visas jomas. Tāpēc tas ir tikai normāli, ja dakteri sadarbojas un konsultējas viens ar otru.”

                                             Patīk dzīvnieki ir raksturiņu

Liānu Pelši mājās gaida trīs suņi, kas visi kādā dzīves brīdī nonākuši likteņa pabērnu lomā. “Pašu pirmo sunīti paņēmu studiju laikā. Apkopēja viņu, atstātu kartona kastē, atrada, tīrot Latvijas Lauksaimniecības universitātes teritoriju. Kucēns bija tik jauks un mīļš, ka lēmumu par adopciju pieņēmu pāris minūšu laikā. Otrs sunītis ir no patversmes, bet ar trešo iepazināmies, kad braucām skatīties lauku māju. Suņa saimnieks bija miris un dzīvnieks klīda, palicis bez saimnieka. Visi trīs savstarpēji ļoti labi satiek un ar savām, viņiem vien raksturīgajām izdarībām, mums sagādā daudz pozitīvu emociju.

Liānai patīk kaķi. “Arī tie ir katrs ar savu raksturu, kura izpausmes reizēm ir tik smieklīgas! Daudziem kaķiem skatiens ir kā cilvēkiem.

Dzīvnieka uzvedība lielā mērā atkarīga arī no saimnieka. Ir suņi, uz kuriem paskatoties, uzreiz skaidrs, ka viņi atveduši uz klīniku saimnieku, nevis otrādi… Taču bijuši arī gadījumi, ka mājās ļoti omulīgs un mīlīgs kaķis klīnikā šņāc, kož un nelaiž nevienu sev klāt. Vienā šādā reizē atļāvām saimniekam procedūras laikā palikt. Viņš sēdēja savam runcim blakus, glaudīja galviņu un mierināja: “Zefīriņ, neuztraucies! Viss būs labi!” Un Zefīriņš, kurš citreiz uzvedās kā īsts meža zvērs, tikai mazliet iešņācās, bet citādi sēdēja rāms kā jērs, klausīdams uz vārda. Ļoti netipiski kaķiem, bet mēdz būt arī tā.”

                                           Interesantākie pacienti

Viens no Liānas neparastākajiem pacientiem bijis kāds kaķis, kuram ilgstoši no deguna izdalījušās strutas. “Problēma samilza tik ļoti, ka nācās izrakstīt antibiotikas. Uz īsu brīdi palika labāk, bet tad atkal visas ķibeles sākās no jauna. Beigās jau vairs nevarējām atrast zāles, kas palīdzētu. Nosūtījām dzīvnieku uz padziļinātu deguna dobuma izmeklēšanu. Ķirurgs bija gatavs atvērt vaļā deguna dobumu, jo domāja, ka tur uzradies kāds jaunveidojums... Bet rezultātā izvilka milzīgu spalvu kamolu… Nabaga kaķis bija kādus četrus mēnešus dzīvojis ar spalvu pikuci deguna dobumā. Tiklīdz to izņēma, dzīvnieks jau nākamajā dienā jutās daudz labāk.”

Četrkājaino pacientu saimniekiem daktere Pelše iesaka saviem mīluļiem regulāri veikt profilaktiskos pasākumus, jo tie ievērojami samazina ārstēšanās izdevumus.

Veterinārārste pati savus mīluļus ikdienā baro tikai ar super premium klases barību, retu reizi atļaujoties pa labam našķim. “Kvalitatīva barība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai dzīvnieks justos labi un neslimotu. Tāpat kā cilvēks parasti katru dienu neēd pa tortei, arī mājdzīvniekus nav vajadzīgs katru dienu lutināt ar kaut ko īpašu.” Vēl jaunā veterinārārste iesaka ikvienam likt aiz auss - suņiem un kaķiem ir savi kārumi, cilvēkiem – savi. Dzīvniekiem našķošanās no saimnieku galda visbiežāk beidzas ar vēdera sāpēm.

Darba birža