Zaļās enerģijas skandālā iesaistītie uzņēmumi Strenču novadam sola lētāku apkuri

Strenču centrā blakus pašvaldības katlumājai top izmēru un ieguldītās naudas (aptuveni piecu miljonu eiro) ziņā vērienīga jaunbūve. 


Pēc Rīgas uzņēmuma SIA “E Strenči” pasūtījuma tiek būvēta koģenerācijas stacija, kurā no šķeldas ražos elektroenerģiju un siltumenerģiju. 


Dramatiska situācija draud Sedai

Strenču novada dome šoruden noslēgusi līgumu ar SIA “E Strenči” un deleģējusi šo uzņēmumu nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu (siltumenerģijas pārvadi, sadali un tirdzniecību) Strenču pilsētas administratīvajā teritorijā uz 10 gadiem (līdz 2027. gada 1. oktobrim). 

Šie jaunumi Strenčos esošajiem centralizēti saražotās siltumenerģijas patērētājiem, kuru pilsētā gan pagaidām nav daudz, nozīmē mazāku samaksu par apkuri nekā iepriekš, kad  centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedza pašvaldība.

Vēl ir plāns, ka  cits uzņēmums “E Seda” būvētu koģenerācijas staciju Strenču novada otrā pilsētā – Sedā -  un arī tur no pašvaldības pārņemtu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu.

Taču Sedā, kur šajā apkures sezonā ir gaidāma dramatiska situācija akmeņogļu iepirkuma cenu ievērojama kāpuma dēļ, sedēniešiem vitāli svarīgās koģenerācijas stacijas būve ir apturēta pēc TV raidījumā “Nekā personīga” paceltā tā dēvētā OIK (obligātā iepirkuma komponentes) skandāla. Pēc raidījuma sižeta par zaļās enerģijas ražotājiem virknē Latvijas uzņēmumu, kuru darbības virziens tāpat kā SIA “E Strenči” un “E Seda” ir elektroenerģijas ražošana, Ekonomikas ministrija uzsākusi pārbaudi.

“Kas notiks jaunajā apkures sezonā? Mēs Sedā neko nezinām, arī par to jauno spēkstaciju, vai pie mums arī tāda būs, vai tikai Strenčos,” noskaidrot rosina Sedas iedzīvotāja Nadežda Parļuka. 

Šoruden TV3 raidījums “Nekā personīga” jau pieminētajā sižetā nosauca vairākus uzņēmumus, tai skaitā SIA “E Strenči” un “E Seda”, kuru koģenerācijas stacijām jau vajadzētu būt pabeigtām, jāražo elektrība un siltums, un vēstīja, ka tomēr tā nenotiek. Taču visas šīs stacijas ir saņēmušas valsts akciju sabiedrības “Sadales tīkli” atzinumu, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts.   


Likumdošana neliedza; 

uzņēmējs riskēja

Lūk, uz ko savā sižetā norādīja “Nekā personīga” un kas vēlāk izvērtās par valsts mēroga OIK skandālu, - šoruden beidzas termiņš, kura laikā bija jāpabeidz to zaļo spēkstaciju būvniecība, kuras Ekonomikas ministrijas atļaujas saņēma 2012. gadā (2012. gadā reģistrācijas apliecība izsniegta arī, piemēram, SIA “E Strenči”, kuras darbības virziens ir elektroenerģijas ražošana).

“Ja projekts ir pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par pieckārt paaugstinātu cenu. Šo izcili izdevīgo tarifu, kā obligātā iepirkuma komponenti (OIK) samaksā uzņēmumi un mājsaimniecības. Liela daļa atļauju īpašnieku nepaguva elektrostacijas uzbūvēt. Daudzi licences zaudēja, bet daži uzņēmēji atrada shēmu, kā valsts atbalstu nezaudēt, uzrādot pilnīgi citas iekārtas, nekā solījušies būvēt. To akceptē arī Ekonomikas ministrija, kam būtu jāsargā patērētāji no pārmērīgi lieliem maksājumiem zaļās enerģijas ražotājiem,” savā sižetā uzsvēra “Nekā personīga”.

Raidījuma sižetā norādīts, ka šogad  26. aprīlī Sedā AS ”Sadales tīkls” darbinieki 72 stundas fiksējuši strāvas padevi kopējā elektrības tīklā. Strenčos, kur koģenerācijas staciju vēl tikai būvē, “Sadales tīkls” elektriķiem izdevies nomērīt, ka tur tiek saražoti 10 kilovati strāvas. 

Koģenerācijas staciju uzņēmumi Strenčos un Sedā  uz pusēm pieder akciju sabiedrībai “Nilex grupa” un Igaunijā reģistrētai kompānijai “Mahnid ja Rahnud”, kas tos nopirkuši pagājušā gada decembrī, attiecīgi arī iegūstot licenci elektroenerģijas ražošanai.  Abos uzņēmumos valdes loceklis ir Andis Dābols. 

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Andis Dābols norāda, ka  raidījuma sižetā izskanējušie pārmetumi attiecībā uz uzņēmumiem “E Strenči” un “E Seda” ir izteikti no viena skatpunkta. “Tā nemaz nevar nošmaukties un saņemt atļauju, uzrakstot tikai papīrus. Elektrības ražošanas fakts ir konstatēts ar AS “Sadales tīkls” uzskaites mēraparatūru. Sedā elektrību tobrīd ražojām ar iznomātu konteinera tipa iekārtu. Strenčos izmantojām esošās katlumāja telpas un infrastruktūru. Neskaitāmi uzņēmumi savulaik sākuši ražot elektrību ar mazāku jaudu, bet pēc tam to palielinājuši. Jā, mēs gājām uz savu risku, taču apzinājāmies, ka likumdošana neaizliedz to darīt,” skaidro  uzņēmējs.

A. Dābols arī teic, ka nozarē iesaistītie cilvēki ir analizējuši situāciju elektroenerģijas ražošanā  valstī, un secina, ka “ir vesela virkne uzņēmumu, kas vienkārši dedzina gāzi, ražo elektrību (domāta gāzes koģenerācija - redakcijas piezīme), bet tautsaimniecībā no tā nekas nepaliek pāri, jo nauda tiek aizpumpēta atpakaļ uz Krieviju un nekādas pievienotās vērtības nav”. Uzņēmējs spriež, ka vajadzētu diskutēt par to, nevis par grēkāžiem padarīt  mazās spēkstacijas, kurās ražo zaļo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.

“Viens atjaunojamo energoresursu koģenerācijā  ieguldītais eiro tautsaimniecībā apgroza piecus eiro, un tas viss paliek Latvijā. Ieguldot vienu eiro gāzes koģenerācijā, no tā Latvijā varbūt paliek 0,05 centi, bet viss pārējais aiziet projām uz Krieviju. Tad kur ir lielāks ieguvums? Vēl, uzbūvējot viena megavata jaudas staciju, kas strādā ar biomasu, tiek radītas caurmērā 19 darba vietas vietējā tirgū, tas attiecas arī uz šķeldas piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, transportu mežizstrādi. Gāzes stacijās tādu darba vietu nav. Pieliec dzinēju un atgriez krānu. Vai kādam ļoti nepatīk, ka attīstās iekšējā tautsaimniecība?” savu viedokli saistībā ar OIK skandālu izsaka A. Dābols.

Portālā www.ziemellatvija.lv  aptaujā “Kā vērtējat elektrības ražošanu videi draudzīgās elektrostacijās?” vairākums respondentu (28) izvēlējušies atbildi “vērtēju negatīvi, jo obligātā iepirkuma komponenti samaksā uzņēmumi un mājsaimniecības”, pieci atbalsta, bet pieci neuzticas, jo dzirdēts par krāpniecību. Trijiem respondentiem nav viedokļa.


Plāno vismaz 20 darba vietas

Šķeldas koģenerācijas stacijā, ražojot elektrību, rodas blakus produkts - siltums. Saražoto elektrību par paaugstinātu tarifu uzpērk valsts, tāpēc arī siltuma izmaksas ir mazas.

Tāpēc arī Strenču novada dome pieņēma lēmumu nodot siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu uzņēmumam “E Strenči” un tāpat arī cerēja attiecībā uz SIA “E Seda” un apkuri Sedā. Noslēdzot ar SIA “E Strenči” deleģēšanas līgumu par siltumapgādes pakalpojumiem, pašvaldības lēmumā ir noteikts maksimālais paredzamais siltumenerģijas tarifs ar piegādi līdz siltumapgādes objektam  ne augstāks par 48 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet pašvaldības iestādēm - ne augstāks par 30 eiro/MWh bez PVN. 

“Novadam tas ir liels ieguvums. Mēs (pašvaldība - redakcijas piezīme) nespējam saražot siltumu par tādu pašu cenu kā viņi. Piedevām Strenčos tagad iegūstam ne tikai lētāku apkures tarifu, bet arī saņemam naudu par siltumtrašu nomu. Attiecīgi pašvaldība var nosegt aizdevumu, ko vēl tagad maksātu valstij par pašvaldības veco katlumāju,” skaidro Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.

Šo katlumāju ar tehnoloģiskajām iekārtām pašvaldība nodevusi SIA “E Strenči” bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem un tās kalpos kā rezerves variants, piemēram, avārijas vai iekārtu apkopes gadījumā. Darbu tur turpina līdzšinējie strādnieki, kā arī tiek radītas papildu daba vietas. Pagaidām sīkāk nekomentējot, A. Dābols arī atklāj, ka, pateicoties koģenerācijas stacijai, Strenčos plānots uzsākt vēl kādu ražošanu, radot vismaz 20 darba vietas. Kamēr koģenerācijas stacija vēl tiek būvēta, SIA “E Strenči” siltumenerģiju ražo vecajā katlumājā. Siltumenerģiju uzņēmums pārdod arī Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai, kas slēgusi savu autonomo katlumāju, jo tur siltuma ražošanas izmaksas bijušas lielākas par SIA “E Strenči” piedāvāto apkures tarifu.

Koģenerācijas stacijas jaunbūvi Strenčos plānots pabeigt līdz nākamā gada februāra nogalei vai martam, cer A. Dābols. 


Atņems licenci, cietīs iedzīvotāji 

Taču par koģenerācijas stacijas būvi Sedā, kur salīdzinoši lēti saražots siltums iedzīvotājiem būtu glābiņš no finansiālām ar lieliem apkures izdevumiem saistītām problēmām, A. Dābolam šobrīd skaidrības nav, jo vēl neesot zināms, vai uzņēmumam “E Seda” pēc OIK skandāla paliks licence elektroenerģijas ražošanai.

“Šobrīd to nezinām. Koģenerācijas stacijas būvniecībai Sedā jau bija izņemta būvatļauja. Šobrīd esam stadijā, kad mums vajadzētu virzīties tālāk, taču visi darbi ir apstādināti, jo nekas vēl nav skaidrs. Šobrīd “Sadales tīkls” ir pilnībā apstādinājis visas darbības ar koģenerācijas projektu pieslēgumiem, jo gaida rīkojumu no Ekonomikas ministrijas,” atzīst A. Dābols.

Šobrīd situācija ar apkuri Sedā ir dramatiska, jo dubultā sadārdzinājusies akmeņogļu cena (Sedā siltumu pašvaldība ražo no šā kurināmā - redakcijas piezīme), atzīst Strenču novada mērs J. Pētersons.

“Tas nozīmē, ka Sedā apkures tarifs jau decembrī neizbēgami palielināsies, jo mūsu spēkos nav mainīt akmeņogļu cenu. Cilvēkiem šādu tarifu samaksāt būs ļoti grūti. Tāpēc koģenerācijas stacija Sedā ir ļoti vajadzīga. Uzņēmēji to bija plānojuši uzsākt, jo viņiem ir finanses. Taču, zinot, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas un redzot, kādas politiskās spēlītes notiek ap licenču leģitimitāti, nav skaidrs, kas ar šo plānoto koģenerācijas staciju notiks tālāk. Visi grib tagad uzspodrināt spalvas, taču, ja uzņēmumam “E Seda” licenci atņems, cietīs Sedas iedzīvotāji,” norāda J. Pētersons. Viņš arī piebilst, ka pašvaldība par “E Strenči” un “E Seda” pieminēšanu OIK skandālā uzzinājusi tikai pēc līguma noslēgšanas ar SIA “E Strenči” no raidījuma “Nekā personīga”.

Viedokli par OIK skandālu, kā arī par pārbaudi uzņēmumos un varbūtēju elektroenerģijas ražošanas licences atņemšanu “Ziemeļlatvija” lūdza Ekonomikas ministrijai, taču norādītājā termiņā atbildi nesaņēma.

Raksts sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu par valsts budžeta līdzekļiem



20171127-0845-vraa.jpg

Uzņēmējdarbība