Lūk, valsts plāno nākamā gada budžetu, vajag apkopējam, logus ielikt, vajag šefiņam un vēl plauktā nolikt paredzami neparedzamajiem, mazums Audi A6 atkal riepa nolaiž vai vējš jumtu norauj.

Paštuko cik vajag un izzīž cik varētu ietirgot, uj, sanāca mīnusos, pietam naudiņas tak reāli nav, kamēr nav ievākti mesli. Nu nekas, aizņemsies un tad jau manīs. Ir populāri valsts pārvaldi salīdzināt ar uzņēmumu, lielu, bet uzņēmumu, līdzīgi principi kā sadalīt. Tālu jau no patiesības nav, daža laba korporācija darbinieku skaita un apgrozījuma ziņā ir ļoti līdzīgi.

Tad nu uzņēmuma finanšu speciālists pie zināmiem apstākļiem padomā, ka snuķe drebe un vajag vairāk naude. Pacels šim un tam loriņam cenu mazliet. Pēc neilga laiciņa papēta skaistas diagrammas un āreče, loriņiem, kam pacēla cenu par nieka 3%, apgrozījums un ieņēmumi nokritušies par 20%.

Teorija nenostrādāja un veselīgi domājošs cilvēks tagad balstoties uz empīrismu, loģiski spriežot, to cenu samazinās. Pie reizes padzenā mārketinga cilvēkus lai „jauno” cenu mazliet iegrūž neapgūtā tirgū.

Starp citu, es nemaz neesmu dzirdējis tādus konkrētus rezultātus no mūsu politikāņu centieniem ārzemju tirgus apguvē. Nu, piemēram, atbrauc ministrelis vai pat valsts galvenais trusis un atreferē, tagad veči tam čučmekam mums vajag iedot feinu cenu šprotēm, sametaties tur vairāki kopā, lai viss sanāk, es apsolīju mazliet iepirkt suliņu A6, gan jau saška neņems ļaunā, ka mazliet mazāk ņemšu no viņa, uz papīra jau nekā nav.

Tak dzird tikai vispārīgas frāzes, uzņēma labi, noglaudīju bērnam galvu un noliku puķes pie kurgāna, ā un vēl sarunājām par ekonomisku sadarbību, kaut kādu. Kas notiek pēc pāris gadiem ar šādu uzņēmumu? Principā to nopērk kāds cits un/vai iekļauj savā karaļvalstī. Fabrikai grūti laiki, diagrammas sūdīgas, bet nu ir kur izvērsties un idejas ir, atpelnīs gados desmit. Pie reizes nevajadzēs konkurēt vai kartelīti štukot. Tas tā vienkāršoti.

*****

Kāda līdzība ar valsti vai uzņēmumu ir izdomāta.