Smiltenes novada jaunietēm brauciens uz ASV ir pozitīvām emocijām bagāts

24.martā laimīgas un pozitīvām emocijām piepildītas no tālā ceļojuma jeb desmit dienu mācību un kultūras apmaiņas brauciena ASV atgriezās sešas Smiltenes novada jaunietes, kuras pērnā gada nogalē tika izvēlētas pašvaldības rīkotajā skolēnu atlases konkursā.  

Skolēnu mācību apmaiņas brauciena mērķis ir veicināt jauniešos savas identitātes apzināšanos, piederību savai tautai, Latvijas valstij, sekmēt jauniešu prasmes izprast dažādas kultūrvides globalizācijas kontekstā.  Brauciens tika  organizēts jau otro gadu sadarbībā ar ASV biedrību “The Gray Cardinal Foundation”. 2016.gadā jaunieši devās uz ASV pilsētu Čikāgu un Denveru, taču šogad biedrība vēlējās galamērķi mainīt un jauniešu uzņemšanu viesģimenēs organizēja Losandželosā. Un labi, ka tā, jo tieši izlidošanas dienā, 15.martā, biedrības “The Gray Cardinal Foundation” izpilddirektore Margarita Kairia (Margaret M.Kairia) rakstīja, ka Čikāgā plosās sniega vētras. 



Monta Jurģe (Palsmanes pamatskolas 8.klase), Anete Mālkalne (Smiltenes vidusskola 9.klase), Ieva Linda Ābola (Smiltenes vidusskola 9.klase), Anžela Halilova (Smiltenes vidusskola 10.klase), Elizabete Kokarēviča (Smiltenes vidusskola 11.klase) un Elīna Skopāne (Smiltenes vidusskola 11.klase) no brauciena (kurš ilga desmit dienas,  lidojumos turp un atpakaļ - Rīga-Parīze-Losandželosa-Parīze-Rīga- pavadot vairāk kā 30 stundas, sakumā nezinot, kas viņas tur sagaida) ir atgriezušās ar pozitīvām emocijām piepildītas, kāda daļiņa no “sapņu zemes Amerikas” ir iepazīta, lauzti daži vispārpieņemtie stereotipi, bet vissvarīgākais  - satiktas viesmīlīgas ģimenes, kuras uzņēma, rūpējās un iepazīstināja meitenes ar Amerikas kultūru, kura ir tik tiešām multikulturāla, taču reizē arī vienota. Turpinājumā par saviem iespaidiem stāsta jaunietes pašas.




Elizabete Kokarēviča: Amerikā ļoti labi pavadīju laiku, bija paveicies ar ģimeni, jo tā bija viesmīlīga, draudzīga un sirsnīga. Tiku vesta uz dažādiem  interesantiem apskates objektiem, kā, piemēram, uz Holivudu, kur staigājām pa slaveno Holivudas Slavas aleju, devāmies arī kāpt kalnos. Vienā dienā arī gāju līdzi meitenei uz privāto vidusskolu, kura krasi atšķīrās no Latvijas skolām gan ar izglītības darba organizēšanu, gan arī ar savstarpējām attiecībām. Cilvēki Amerikā ir ļoti draudzīgi, atvērti un laipni, pat pārāk laipni. Šķita, ka tas ir nedaudz uzspīlēti.  Svešinieki publiskās vietās pļāpā kā seni draugi, lai gan ir pazīstami tikai 2 minūtes. Arī ar mani ļaudis vēlējās tērzēt, dzirdot mani runājam latviski. Reti kurš zināja, kur Latvija atrodas, daži pat domāja, ka Latvija ir pilsēta vai ka, ja runājam latviski, tad esam no Īrijas. Ceļojums bija vērtīgs, jo iepazinu tās kultūru, cilvēku savstarpējās attiecības.  Īsti nesanāca izbaudīt amerikāņu ēdienus vai tradīcijas, jo ģimene bija ebreju tautības pārstāvji, toties redzēju, kāda ir šo cilvēku dzīves filozofija. Mājas man pietrūka, jo pierast pie citu tautu kultūrām nav vienkārši. Ja man būtu izvēle dzīvot Latvijā vai Amerikā, es izvēlētos dzīvot Latvijā, jo arī ‘’sapņu zeme Amerika” nav perfekta.



Anete Mālkalne: Jebkura jaunieša sapnis ir kādreiz aizbraukt uz Ameriku, uz zemi, kur viss ir citādāk. Man šāda iespēja radās pavisam negaidot un nedomājot par to. Par šo braucienu zināju jau no pagājušā gada, taču tas pienāca ļoti ātri. Protams, man ļoti patika klimats – silts, mitrs un saulains, bija lieliska sajūta tur uzvilkt vasaras drēbes, kamēr Latvijā bija tipisks pavasaris, un visi staigāja vējjakās. Uzskatu, ka mums bija lieliska kompānija, tāpēc vienmēr bija jautri un interesanti, pat braucot mašīnā. Ļoti patika zooloģiskais dārzs un Disnejlenda, patīkami asākas izjūtas radīja „Sky slide”, ko tādu mēģināju pirmo reizi. Nenoliedzams pluss bija dzīvošana ģimenēs, kas ļāva attīstīt valodas lietojumu un galu galā iepazīt jaunus cilvēkus. Kopā ar meiteni no ģimenes devos uz skolu, kas bija ļoti interesanti, jo tur mācības notiek daudz citādākā stilā nekā Latvijā. Lielu apjukumu radīja mērvienības, kas ļoti atšķiras no Latvijā sastopamām – fārenheiti, jūdzes, poundi, utt. Sarūgtināja plānošana no ASV puses – man personīgi tas likās diezgan vājš – par visu it kā bija domāts, bet tajā pašā laikā no tā maz, kas realizējās. Manuprāt, ja brauciens tika plānots no pagājušā gada, tādā gadījumā varēja paspēt izdarīt daudz vairāk un pārliecinošāk. Kopumā ar ceļojumu esmu apmierināta un uzskatu, ka tā ir lieliska pieredze un ieguldījums nākotnei. Ceru, ka nākamajos gados šāda iespēja tiks piedāvāta arī citiem skolēniem.



Anžela Halilova: Iespaidīgi - vārds, ar kuru varētu raksturos visu braucienu! Tāls un nogurdinošs ceļš, tomēr tas bija tā vērts, lai pati savām acīm redzētu slaveno Losandželosu un lauztu tipiskus stereotipus par amerikāņiem. Amerikāņu ēdiens ir tik pat salds kā par to runā cilvēki, taču par to neliecina viņu ārējais izskats - slaidi un sportiski. Gadu simtiem slavētās pankūkas nemaz neatstāja uz mani nekādu iespaidu. Mammas gatavotās ir daudz labākas! Sāļais un svaigais Klusā okeāna gaiss joprojām uzaust atmiņās -  ūdens auksts un viļņi augsti. Pludmalē lutina karstā Kalifornijas saule. Lieliska pieredze tika gūta valodas pilnveidošanā. Amerikāņi bija pārsteigti par mūsu angļu valodas zināšanām, ka protam vēl citas valodas. Guvām arī nelielu ieskatu skolas dzīvē, kā norit mācību darbs, kādi ir ārpusskolas pulciņi un kādas ir ārpusskolas jauniešu aktivitātēs. Protams, iegūti jauni draugi. Kontakts ar gādīgo ģimeni nav pārtrūcis un pastāv vēl pat šodien. Šo braucienu atcerēšos vēl ilgi, jo tādus iespaidus būs grūti aizmist. Noteikti, jaunieši, izmēģiniet iespēju pieteikties nākamgad, ja būs šāds projekts!



Elīna Skopāne: Brauciens uz Ameriku bija ļoti interesants un piepildīts ar pozitīvām emocijām. Dzīvoju ļoti viesmīlīgā ģimenē, viņus iepazīstināju ar Latviju (tradīcijām,  novadu, ēdieniem). Tā kā ģimenē dzīvoja latviešu meitene,  kura ir adoptēta, bija daudz vienkāršāk viņiem stāstīt par Latviju, jo viņiem ļoti patīk Latvijā.  Losandželosā apmeklējām dažādus apskates objektus, visspilgtāk atceros Disnejlendu, zoodārzu un kāpšanu kalnos.  Bijām arī Losandželosas latviešu centrā, kur kopā ar bērniem dziedājām tautasdziesmas un dejojām tautas dejas, šeit pavadīju lieliski laiku, biju priecīga, ka ir cilvēki,  kuri nevēlas aizmirst savu dzimteni. Kā arī biju vienā no labākajām Losandželosas privātajām meiteņu vidusskolām, kur nedaudz iepazinos ar viņu mācību procesu,  kas šķita krietni atšķirīgāks kā Latvijā, jo viņi apgūst mācības praktiski. Kopumā brauciens bija izdevies,  iepazinu daļu no amerikāņu kultūras, sabiedriskās dzīves, ēdieniem, mācību procesa un atpūtas aktivitātēm. Kā arī izbaudīju lieliskos Kalifornijas laikapstākļus. Lai arī daudziem šī zeme šķiet “sapņu zeme”, es labprātāk izvēlos dzīvot Latvijā, jo šī ir mana dzimtene un es mīlu savu valsti un tās kultūru. Kā arī esmu ļoti pateicīga par iespēju doties šādā braucienā!



Monta Jurģe: Kad gājām ārā no lidostas mūs visas sagaidīja ģimenes pie kurām dzīvosim. Viņi bija pacentušies uztaisīt skaistus plakātus. Visas ģimenes bija ļoti draudzīgas un runātīgas. Amerikāņiem ļoti patīk runāt un viņi ir atvērti cilvēki. Svešs cilvēks var pie tevis pieiet un pajautāt: „Kā tev iet?”, „No kuras valsts/pilsētas tu esi?”, „Cik ilgi tu šeit uzturies?”, „Vai tev šeit patīk?”. Losandželosā ir daudz skaistu kalnu. Es arī uzkāpu vienā no tiem, skats no virsotnes bija fantastisks. Debesskrāpji, dzīvojamās mājas, kalni un Holivudas slavenā zīme, viss viens otram blakus. Uzzināju, kur dzīvo Leonardo di Kaprio. Un redzēju slaveno Beverlihilsas flamingo rozā viesnīcu, kur mitinājušās vairākas slavenības. Manuprāt, lielākais mīnus Losandželosai ir tas, ja vēlies kādā vietā nokļūt, tad tas prasa ilgu laiku pārvietoties ar automašīnu, jo attālumi starp vietām ir ļoti lieli, satiksme intensīva un  nogurdinoša. Šī ceļojuma rezultātā manas angļu valodas prasmes ir noteikti uzlabojušās. Esmu sapratusi to, ka teiciens „kas neriskē, tas nevinnē” tiešām ir patiess. Nevajag baidīties izmēģināt jaunas lietas.



Ievas Linda Ābola: Šis bija tālākais un interesantākais brauciens manā dzīvē un to es noteikti nekad neaizmirsīšu. Es dzīvoju nedaudz tālāk no pārējām meitenēm, tādēļ nesatikos ar viņām tik bieži, tomēr mana ģimene bija parūpējusies, lai katru dienu es iegūtu un uzzinātu ko jaunu, kā arī lieliski pavadītu laiku. Man kontakts ar ģimeni izveidojās ļoti ātri, jau lidostā mēs viens otru apskāvām un apmainījāmies ar kontaktinformāciju. Tā kā mums bija atvēlētas tikai 8 dienas, katra diena bija piesātināta ar aktivitātēm - atrakciju parks „Disneyland” un „Berry farm”, brauciens ar riteņiem gar okeānu un peldēšanās tajā, kinoteātra, muzeju un skolas apmeklējumi, kā arī ekskursijas pa Holivudu, Beverlihilsu un Losandželosu. Tā kā man pēdējās divas dienas bija jāpavada pie citas ģimenes, es iepazinu un ieguvu vēl jaunas paziņas. Abās ģimenēs, kur es dzīvoju, bija adoptētas meitenes no Latvijas, tādēļ nākamajās vasarās viņas apmeklēs Latviju un apciemos arī Smilteni. Laiks kopā ar ģimenēm bija interesants, tomēr jāatzīst, ka Margaritas rīkotās ekskursijas nebija pilnīgi noorganizētas, domāju viņi tik ļoti neiespringst uz precizitāti un konkrētību kā mēs. Kopumā šis brauciens bija viens lielisks piedzīvojums, jutu,  kā uzlabojas manas angļu valodas zināšanas un iepazinu, cik nepiespiesti, brīvi un humora pilni ir Amerikas iedzīvotāji. Ceru, ka šis projekts turpināsies arī citus gadus un jauniešiem tiks sniegta šāda iespēja.



Arī pavadošam personām – man (Sabiedrisko attiecību speciālistei Maritai Mūzei) un Bāriņtiesas priekšsēdētājai, Smiltenes novada domes jauniešu lietu koordinātei  Aurikai Zīverei - dotā iespēja apmeklēt ASV ir vērtīga. Iespaidi, protams, ir dažādi, taču viens no vērtīgākajiem ir satiktie cilvēki, viņu  kultūras un dzīves vides iepazīšana. Īpaši palika atmiņā Amerikas latviešu ģimeņu satikšana - Ievas Sentinavi, kura pēdējos gados strādā pie latviešu tautasdziesmu pārtulkošanas uz angļu valodu, viņas meitas, režisores Andras un mūziķa Paula, kuri aktīvi darbojās Losandželosas latviešu centrā un centrā “Garezers”. Patiess prieks ir par to, kā latvieši tur sanāk kopā, organizē pasākumus, izglīto savus bērnus, tādējādi rūpējoties, lai latviešu valoda un  tradīcijas neizzustu.

Aurika Zīvere:  Kā Smiltenes jauniešu domes lietu koordinatorei bija iespēja iepazīt un redzēt ASV jauniešu dzīvi un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Apmeklējot Marlboro (Marlborough) vidusskolu  izvērtās interesanta un izzinoša saruna par ASV un latviešu jauniešiem, to interesējošām lietām. Smiltenes jaunieši ļoti labi pastāstīja par Latviju, par sasniegumiem sportā un citās jomās, sevišķu akcentu liekot uz Smiltenes jauniešu sasniegumiem.  Ļoti aizkustinošs bija mūsu jauniešu stāstījums par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, par sajūtām šo svētku laikā un patriotiskām jūtām. Vērtīga pieredze  izveidojās kā Smiltenes novada Bāriņtiesas pārstāvei, jo bija iespēja iepazīt ASV ģimenes, kurās ir adoptēti bērni no Latvijas.  Bērni pauda viedokli, ka viņi ir ļoti apmierināti ar jaunajām ģimenēm un apstākļiem, kur viņus patiesi mīl un par viņiem rūpējas. Tāpat saruna notika ar adopcijas vecākiem, kuri ir gandarīti par pieņemto lēmumu. Viņi uzsvēra, ka šiem pusaudžu jauniešiem tiek dota iespēja iegūt ģimenes pieredzi un ir nodrošināta stabila un droša nākotne. Šie jaunieši visi atceras Latviju, savukārt adopcijas vecāki veicina viņu saikni ar Latvijā palikušiem radiniekiem.



Sešu jauniešu un divu pavadošo personu braucienu uz ASV organizēja Smiltenes novada dome sadarbībā ar  ASV biedrību “The Gray Cardinal Foundation”. Meitenes ir ļoti pateicīgas pašvaldībai par sniegto vērtīgo pieredzi, ka arī aicina jauniešus uzdrīkstēties un piedalīties nākamajā gadā šajā vai līdzīgos konkursos. 



 


Ceļojumi