In memoriam: Atvadīsies no Ulda Rudzīša

Aiz katra paliek dzīve

Un pasacītais vārds,

Bet atmiņas tik dārgas

Sirds ilgi saglabās.

(M.Jansone)

20161102-1142-screenshot-1.jpg

Uldis Rudzītis

(17.11.1957. - 29.10.2016.)

Pagājušās sestdienas rīts atnāca kluss un saulains. Cilvēki modās ar gaišām  domām, prieku par skaisto rudens dienu. Tomēr Smiltenē tā atnesa sēru vēsti – pašā spēku briedumā pēc cīņas ar smagu slimību bija pārstājusi pukstēt īstena smiltenieša, sava novada patriota vispatiesākā šī vārda nozīmē, Ulda Rudzīša sirds.

Mūsu Uldiņš, tā viņu uzrunāja darba kolēģes, Ulža, tā viņu sauca draugi un paziņas. Mūžīgais optimists, cilvēks, kas uz visām problēmām skatījās ar pārliecību, ka viss ir atrisināms, viss ir nokārtojams. Cilvēks, kurš dzīvi uztvēra vieglāk nekā vairākums no mums, mietpilsoniskām lietām pāri skatoties ar vieglu ironiju. Šo pārliecību un vieglumu viņš iedvesa arī mums, un mēs viņam ticējām. Neklausīties dažādās runās, bet darīt no sirds savu darbu, mīlēt to, ko Tu dari, mīlēt pilsētu, novadu, kur Tu to dari, tāds bija Uldis. Viņa spārnotais teiciens: “Jādzīvā vien ir”, deva pārliecību arī darba biedros, draugos, ka viss būs kārtībā, viss būs labi, viss tiks paveikts.

Atjaunotajās skolās, ielās, parkos, kultūras namos un klubos, bērnudārzos, sporta būvēs novadā ir ielikta un palikusi daļiņa no Ulda sirds. Tas bija viņa darbs, tā bija viņa rūpe. Cilvēks, kurš vienmēr bija un gribēja būt iekšā visos šajos procesos, nekad nebaidījās būt līdzatbildīgs par rezultātu. Viņš nebaidījās no kritikas, jo zināja, ka visu ir darījis pēc labākās sirdsapziņas. Bēdājās, ja kas neizdevās, priecājās, ja visu izdevās paveikt, kā iecerēts. Tagad mums paliks tikai atmiņas.

Arī atmiņas par lielisku darba kolēģi, draugu, tēvu savām meitām un vecotēvu mazmeitai. Ar mums visiem paliks Ulda optimisms, humora dzirksts, spēja uz problēmām dzīvē paskatīties caur gaišo, labo. Jā, viņš to visu darīja it kā nemanāmi, neuzkrītoši, jo viņam nepatika publicitāte, nepatika, ka viņu slavē, tomēr pats vienmēr neviltoti priecājās par savu bērnu panākumiem, par draugu, kolēģu veiksmēm, bet jo īpaši – par mūsu futbolistu veiksmēm. Sports – gan vieglatlētika, gan orientēšanās, gan futbols  bija Ulda dzīves sastāvdaļa, bija viņa rūpe gan darba ikdienā, gan arī brīvā laikā.

Paldies, Tev par visu un piedod, ja kādreiz ikdienas steigā šis mazais, tik ļoti bieži vien nepieciešamais vārdiņš palika nepateikts! Tu vienmēr būsi un paliksi kopā ar katru no mums. Mēs arī zinām, ka no mākoņu maliņas sekosi līdz visam, kas notiek Tavā dzimtajā pilsētā, novadā. Dosi mums padomus, enerģiju, labestību un dzīvesprieku. Tu vienmēr paliksi kopā ar mums visiem!

Atvadīšanās no Ulda Rudzīša 3.novembrī plkst. 13:00 Smiltenes pilsētas kapos.

Dzīvesstāsti