Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jādomā par drošību pie ūdenskrātuvēm

Sākoties siltākam laikam, daudzi jau atklājuši peldsezonu. Diemžēl neiztiek arī bez nelaimes gadījumiem, un šogad Latvijā noslīkuši jau vairāki cilvēki. "Ziemeļlatvija" centās noskaidrot, kā izvairīties no negadījumiem uz ūdens un kā rīkoties, ja pašam vai apkārtējiem draud briesmas.

Pirmdien, 31. maijā, traģiski notikumi risinājās Priekuļu pagastā pie "Purmaļu" dīķa. Ap diviem dienā dīķī ar gumijas laivu iebraucis desmitgadīgs zēns. Pēc neilga brīža kaimiņu puika pamanījis, ka laiva dīķa vidū ir tukša, zēns atrodas ūdenī un sauc palīgā.

"Glābt meties zēna piecpadsmitgadīgais brālis, piepeldējis slīkstošajam, un nelielu gabalu to vilcis krasta virzienā. Diemžēl jaunieša spēki izrādījušies par vājiem. Brāli viņš palaidis vaļā, bet arī pašam pietrūcis spēka, lai tiktu krastā," situāciju skaidro Vidzemes reģiona policijas pārvaldes grupas vecākā inspektore Dace Jukāma.

Glābējiem, kuri ieradās notikuma vietā, nevienu vairs izglābt neizdevās. Viens no zēniem tika atrasts neilgi pēc notikušā, otrs pēc aptuveni divām stundām. Par notikušo uzsākts kriminālprocess.

Jāizvērtē savi spēki

Šādas situācijas nav retums, tādēļ policija aicina iedzīvotājus, bet īpaši vecākus pārrunāt drošības jautājumus ar bērniem, vairākas reizes dienā pārliecināties, kur atrodas un ko dara viņu bērni, kā arī kategoriski aizliegt nepilngadīgajiem vieniem rotaļāties ūdens tuvumā, braukāt pa ūdeni ar plostiem vai citiem nedrošiem peldlīdzekļiem.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters apstiprina, ka šogad jau bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēki peldoties noslīkuši. "Vairākas reizes ir bijis tā, ka viens slīkst, otrs dodas palīgā un beigās noslīgst abi. Pēdējo reizi bijušā Valkas rajona robežās šāds negadījums notika Vijciema pagastā, kur noslīka bērns un viņa tēvs," norāda J. Šepters.

Viņš skaidro, lai kādu glābtu, katram ir vairākas reizes jāapsver tas, vai viņam tiešām ir pa spēkam to paveikt. Nevajag aizmirst, ka slīkstošajam iedarbojas izdzīvošanas instinkts - viņš par visu varu grib izdzīvot un rada draudus arī tam, kurš viņu glābj.

Jāprot pareizi glābt

"Ja kāds slīkst, tad nekad pie slīkstošā nedrīkst pietuvoties no priekšpuses. Instinktīvi viņš saķers glābēju, jo gribēs palikt virs ūdens un piepeldējušo neapzināti mēģinās pastumt zem ūdens, tāpēc jācenšas pietuvoties no mugurpuses, lai varētu saķert caur padusi pie kakla, lai glābjamā galvu varētu kontrolēti turēt virs ūdens. To, kurš slīkst, jācenšās turēt virs sevis un jāpeld krastā.

Galvenais, tam, kurš iet glābt, ir jāmāk ļoti labi peldēt, un, ja nav iespējams piepeldēt no mugurpuses, tad jāienirst un jāizpeld cietušajam aiz muguras, lai viņš to neredz," glābšanas paņēmienus skaidro J. Šepters. Katram, kurš dodas glābt, jāizvērtē, vai viņa spēkos ir izpildīt šos paņēmienus.

Jāpārliecinās par ūdenskrātuves tīrību

Viņš skaidro, ka, lai izvairītos no traumām, cilvēki nedrīkst paļauties uz to, ka pagājušajā gadā šajā peldvietā bija tīrs, tad tāds tur būs arī šogad. Iespējams, kāds tur ir iesviedis koka sakni, stiklus vai ko citu. Jāatceras arī, ka upe maina gultni un tāpat arī mainās tās dziļums. Nevajadzētu lekt ūdenī, iepriekš nepārbaudot tā tīrību un neizvērtējot drošības apsvērumus.

Jautāts par drošību Smiltenes peldvietās, J. Šepters skaidro, ka relatīvi šīs peldvietas ir drošas, taču jautājums, kā cilvēki paši tur uzvedas.

Noslīkt var jebkur

Pirms divām nedēļām ugunsdzēsēji veica sabiedriski noderīgu darbu un attīrīja Tepera peldētavu no pudelēm, stikliem un citiem priekšmetiem, kas bija samesti ezerā.

"Atklājām, ka trepes, kas paredzētas izkāpšanai, ūdenī ir iespraustas dūņās. Ja kāds pārgalvnieks tur būtu lecis, viņš būtu uz tām uzdūries. Tieši tāpēc vienmēr vajag pirms lekšanas pārliecināties par drošību ūdenī," skaidro J. Šepters.

Posteņa komandieris norāda, ka, lai izvairītos no nelaimēm, vecākiem nevajadzētu atstāt bērnus bez uzraudzības, kā arī skaidrot bērniem, ka pie ūdens jābūt ļoti uzmanīgiem. Jāatceras, ka pēc dziļuma bīstamību nevar mērīt. Pie apstākļu sakritības var noslīkt jebkur. Peldoties ar laivām jāatceras, ka uz katru laivu jābūt vienam peldriņķim un uz katru cilvēku pa vestei.

Citas ziņas