Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kūlas dedzināšanas nodarītais kaitējums dabai 6

Ik gadu Latvijā jāsaskaras ar neskaitāmiem kūlas dedzināšanas gadījumiem. Dabas aizsardzības pārvalde vērš uzmanību, ka kūlas dedzināšana ne vien apdraud cilvēku dzīvības un dzīvojamās platības, bet arī rada būtisku kaitējumu Latvijas dabas vērtībām.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris Širovs skaidro, ka dedzinot kūlu tiek nodarīts būtisks kaitējums augiem, iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulinieki, sevišķi tie, kuru attīstība sākas agri pavasarī. Šiem dzīvniekiem ir ļoti būtiska loma ekosistēmās kā lielāku dzīvnieku barībai, to vidū ir arī retas un aizsargājamas sugas.

Kā min Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš -kūlas dedzināšanas rezultātā vienkāršojas augu sabiedrības - samazinās pret dedzināšanu neizturīgo viengadīgo augu skaits, samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē, iet bojā augsnes virskārtā un uz augsnes virsmas dzīvojošie kukaiņi, to kāpuri, olas, kūniņas, kā arī samazinās skrejvaboļu, zirnekļu, īsspārņu populācijas blīvums. Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

M. Kalniņš arī skaidro, ka vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

Jāpiemin arī, ka dedzinot kūlu kūdrainās augsnēs, notiek ilgstoša kūdras gruzdēšana, kas rada ugunsbīstamu situāciju ilgākā laika posmā. Tāpat kūlas dedzināšana var izraisīt meža ugunsgrēku.

Kūlas dedzināšana jo sevišķi nav pieļaujama īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur, iespējams, kūlas dedzināšanas rezultātā var iet bojās tās dabas vērtības, kuru aizsardzībai attiecīgā teritorija ir nodibināta.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina - novērtēsim mūsu unikālās dabas bagātības un saudzēsim tās, nevis iznīcināsim, lai tā var priecēt mūs ar savu krāšņumu un daudzveidību!

Komentāri 6

Austere

Kas tad tas par latvieti, kurš kūlu nededzina. :D

Ne jau par putniem un kukaiņiem te runa. Te ir runa par valsts neizdarību, jo tiek dedzināta lopbarība. Jaatbalsta zemnieki, jāveido vairāk z/s nevis sodus likt un runāt par to, ka putnus un kukaiņus dedzina.

pirms 8 gadiem, 2010.04.05 17:15

nazis

Viss rakstā minētais neiztur kritiku. Tās ir lauksaimniecībā izmantojamās platības un par dabas aizsardzību, par sugu daudzveidību un krāšņumu nevar būt ne runas. Laimīgi tie dzīvnieki, kas no liesmām bēgot atradīs sev citu dzīvesvietu, citādi viņus apbārstīs ar minerālmēsliem un ligzdojošajiem putniem ar izkaptīm nopļaus galvas.
Kūlu tik tiešām nevajag dedzināt, jo tas ir bīstami un ugunsnedroši. Pārējais ir tikai blēņas. Var būt rezervātos tas ir citādi.

pirms 8 gadiem, 2010.04.05 22:07

ok

nazim un AUsterei taisniiba!

visi tachu piekritiis, ka kaut ko spridzinaat ir biistami un nejeedziigi. bet ir taada nodarbe, kas saucas - peaceful demolation ( cerams, ka pareizi uzrakstiiju - mieriigaa demoleeshana). kad speciaalisti veic nojaukshanas darbus ar spridzinaashanas paliidziibu.analogjiska situaacija ar kuulas dedzinaashanu. luuk, neviens no gudrajiem kuulas dedzinaataaju baareejiem nekad nav teicis, kaa tad tikt ar to kuulu galaa, ja gadiijumaa zeme bijusi vairaakus gadus atmataa un tad nu reiz plaanojas to apstraadaat!? te nu iistaa nisha pakalpojumam - droshi nodzedzinaasim kuulu! lai to izdara ugnsdzeeseeju brigaade par sameeriigu samaksu!
pat dabas speciaalisti saak atziit, ka lauksaimnieciibas zemes nav dabiskas ekosisteemas, bet ir cilveeku veidotas, turklaat atkarojot shiis platiibas mezhiem, lienot liidumus, turklaat arii izmantojot shajaa procesaa dedzinaashanu!
jaa, uguns visvairaak ir biistama eekaam un pashiem kuulas dedzinaataajiem.

pirms 8 gadiem, 2010.04.06 00:10

lienīte

Kolhozu laikos apstrādāta un apkopta bija katra zemes pēda un kūlas dedzināšanu neviens nepazina. Brīvās Latvijas valstiji to nevajadzēja, un ES vēl mazāk. Te nu ir rezultāts. Klaigāt un nosodīt kūlas dedzinātājus ir bezjēdzīgi. Kur dabā tukšums, vienmēr atradīsies kā kāds to aizpilda, vienalga labi vai slikti. Valstij jāuzņemas atbildība.

pirms 8 gadiem, 2010.04.06 10:59

Sissi

Reizem gan kulas dedzinasai nav ne vainas(nav nekada sakara ar slinkuma radito kulas dedzinasanu)!!!Bet tikai tad,kad vel ir loti agrs pavasaris un mezmalas,enainas vietas vel sniegs!

pirms 8 gadiem, 2010.04.06 16:03

Beky

kad ļaudis beidzot sapratīs, ka valsts neko nenodrošina. Ka cilvēks pats un vienīgi pats par sevi atbild!!! Vairs nav nekādas plānveida plānošanas un nodrošināta lai nu kāda ,bet dzīve ar valsts gādību - ir 2009! Pašam vien būs jāveido tā z/s vai SIA, vai nu kas tml.

pirms 8 gadiem, 2010.04.08 13:01

Citas ziņas