Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kūlas dedzinātājiem un īpašumu saimniekiem draud bargs sods 4

Latvijā aktīvi dedzina kūlu. Šogad valstī reģistrēti jau 1510 kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija. Glābēji vērš cilvēku uzmanību, ka kūlas dedzināšana var novest pie traģēdijas, kā arī kūlas dedzinātājiem un īpašumu saimniekiem draud bargs sods.

Kļūstot siltākam un sausākam laikam, aizvien biežāk izsaukumus, kas saistīti ar pērnās zāles dedzināšanu, saņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes postenis.Glābēji ievērojuši, ka visaktīvāk kūlas dedzinātāji uzdarbojas brīvdienās, kā arī tad, kad ir sauss un vējains laiks.

VUGD Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters atzīst, ka pēdējā laikā Smiltenes novadā pērnā zāle dedzināta uz nebēdu. Ir dienas, kad smiltenieši saņem pat divus trīs izsaukumus.

VUGD Smiltenes posteņa komandieris ievērojis, ka cilvēki kļuvuši gudrāki un, mēģinot izvairīties no soda, cenšas iestāstīt, ka paši nav pērno zāli dedzinājuši. Bet tas situāciju neglābs.

„Sods pienākas ne tikai par dedzināšanu, bet par sava īpašuma nekopšanu, kā rezultātā var notikt kūlas degšana. Pagājušajā gadā Smiltenes novadā tika sastādīti vairāki protokoli par kūlas dedzināšanu. Sods ir bargs," tā J. Šepters.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantu, par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu, fiziskām personām var uzlikt naudas sodu no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskām - no divsimt līdz tūkstoš latiem.

„Par kūlas dedzināšanu soda ar naudas sodu no 20 līdz 500 latiem vai ar administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm," atgādina J. Šepters.Smiltenes novadā pēdējie divi ugunsgrēki saistīti nevis ar kūlas dedzināšanu, bet ugunskura kurināšanu.

"Kurināt ugunskurus nav aizliegts, izņemot vietās, kur to darīt aizliedz pilsētu vai pagastu iekšējie kārtības noteikumi. Bet, kurinot ugunskuru, ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Stingri jāpiedomā, kur kurināt un kāds tobrīd ir vēja virziens. Nekādā gadījumā ugunskuru nevar atstāt bez uzraudzības, jo dzirksteles var izplatīties tālāk. Ieteicams turpat blakus nolikt spaini ar ūdeni un slotu, kā arī aplaistīt zāli apkārt ugunskuram," stāsta J.Šepters.

Komentāri 4

nazis

Ja dedzinātājs nav pieķerts, tad vainīgais ir īpašuma saimnieks. Ļoti labs likums! Ko tad īpasnieks var izdarīt? Galīgi stulbam jābūt cilvēkam, lai nesaprastu, ka kūla pavasarī ir normāla parādība pļavās un ganībās, jo vēlu rudenī to nav iespējams nopļaut, neatstājot dziļas traktora sliedes slapjajā zemē. Arī pavasarī tā nekādi nav novācama. Netērēs zemnieki līdzekļus un laiku pļaujot nevajadzīgu zāli tikai tāpēc, ka var uzrasties kāds piromāns, kam patīk ielaist uguni ne tur kur vajadzīgs.

pirms 7 gadiem, 2010.04.30 23:21

Nu jā

Var kāds "meteroīts" nokrist saimnieka teritorija.

pirms 7 gadiem, 2010.05.01 09:30

Nazim

Gudri jau raksti, bet ir jau normāli domājoši cilvēki kas sodus liek. Ja saimnieks pļauj tikai to ko var nopļaut un neliekas ne zinis par ceļmalām un grāvjiem tad sods ir neizbēgams. Ja laiks ir bijis nopļauts un grāvsmalas arī, tad neviens neliks sodu zemes īpašniekam, viņš tak tika sakopis savu īpašumu. Un nekas ka viens "idiņš " ar sērkociņiem padzīvojās.

pirms 7 gadiem, 2010.05.04 18:47

Ir jau arī Tizleņi kas komentārus raksta. Žēl ka tik trula sabiedrība.

pirms 7 gadiem, 2010.05.04 18:48

Citas ziņas