Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LVC: Visas bedres uz galvenajiem autoceļiem tiks aizlāpītas līdz Jāņiem

Iestājoties pavasara sezonai, arvien vairāk autovadītāji saskaras ar neparedzamiem apstākļiem uz ceļa ne tikai pilsētās, bet arī ārpus apdzīvotām vietām. Šogad martā bijuši gandrīz divreiz vairāk ceļu satiksmes negadījumi kā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina AAS „BALTA" apkopotā KASKO atlīdzību pieteikumu statistika.

Savukārt uzņēmums Latvijas Valsts Ceļi (LVC) apņēmies uz galvenajiem autoceļiem bedres aizlāpīt līdz Līgo svētkiem. Drošas Braukšanas Skola (DBS), AAS „BALTA", SIA „Latvija Statoil" un Latvijas Valsts Ceļi (LVC) apkopojuši TOP 5 bīstamākās situācijas uz ceļa un atgādinājumus drošai braukšanai pavasarī.

Visbiežāk bīstamas situācijas rodas neatbilstoša braukšanas ātruma un stila izvēles, kā arī mainīgu laika apstākļu dēļ. Par bīstamiem ceļu posmiem ārpus apdzīvotām vietām aicinām ziņot, zvanot pa bezmaksas tālruni 65 025 555. DBS apkopojis ieteikumus un atgādinājumus drošai braukšanai pavasara sezonā, kuri būs izvietoti visās Statoil degvielas uzpildes stacijās un BALTA filiālēs.

„Šogad visbiežāk pieteiktie KASKO atlīdzības iemesli ir pārsistas riepas un disku bojājumi. Retos gadījumos trieciens no iebraukšanas bedrē ir tik liels, ka bojājumi nodarīti arī automašīnas balstiekārtai. Kā likums pavasara bedrēs cieš automobiļi ar zema profila riepām, kas tik labi neamortizē triecienu.

Kamēr ceļi tiks sakārtoti, pašiem autovadītājiem jābrauc uzmanīgi. Jāatzīst, ka lielākai daļai autovadītāju zaudējumus rada nevērīga braukšanas stila sekas," stāsta AAS „BALTA" Atlīdzību direktora vietnieks Ingus Savickis.

"Garā ziema autoceļiem ir radījusi krietnus bojājumus, šogad plānojam salabot 700 000 kvadrātmetru bedru. Lai uzsāktu nopietnus remontdarbus, vidējai diennakts temperatūrai ir jābūt vismaz +5 grādiem. Sasniedzot konstantu temperatūru, LVC uzsāks remontdarbus uz visiem ceļiem, kas ir ārpus apdzīvotām vietām. Paredzams, ka līdz jūnija beigām tiks aizlāpītas pilnīgi visas bedres," šā brīža situāciju skaidro Daiga Mežapuķe, LVC sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja.

"Pavasarī īpaši svarīgi atcerēties par trim lietām, ar ko saistīta droša braukšana - rūpīga ceļa un laika apstākļu vērošana, kā arī tiem piemērota braukšanas ātruma un stila izvēle. Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš tieši ārpus apdzīvotām vietām. Lai gan tur ceļu satiksmes negadījumi notiek ievērojami retāk, taču lielāka braukšanas ātruma dēļ tie ir ar smagākām sekām," norāda DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks.

TOP 5 bīstamākās situācijas uz ceļa pavasarī:

1. Zem peļķēm apslēpti riski

Kūstot ledum un sniegam, uz brauktuves veidojas peļķes, kas nereti zem ūdens kārtas slēpj patieso ceļa segumu - bīstamas bedres vai ledu. Jāņem vērā, ka, ja ap kādu peļķi redzamas asfalta druskas, tad visticamāk zem ūdens atrodas bedre.

2. Akvaplanēšana

Atkarībā no peļķes dziļuma, riepu protektora nodiluma un braukšanas ātruma, var sākties akvaplanēšana, kas ir bīstama gan taisnvirzienā, bet jo īpaši līkumos. Peļķes ieteicams apbraukt, taču, ja tas nav iespējams, būtiski jāsamazina braukšanas ātrums.

3. Neparedzami zemes ceļi

Zemes ceļi vēl ilgi ir klāti ar ledus „garozu", jo ziemas periodā tie ir mazāk tīrīti. Turklāt, kopā ar ūdeni, riepu saķere būtiski samazinās. Tā kā zeme vēl nav atkususi, ceļa virspusē veidojas kustīga, ar ūdeni ļoti piesātināta, nenoturīga ceļa virsma. Pavasarī braucot pa zemes ceļu, ieteicams būtiski samazināt braukšanas ātrumu.

4. Spiediens riepās

Pazemināts spiediens automašīnas riepās var radīt nestabilitāti un samazināt automašīnas amortizāciju, tādēļ pavasara sezonā rūpīgi jāseko ražotāju norādījumiem un jāpiepumpē auto riepas līdz noteiktajai normai.

5. „Melnais ledus"

Apledojums var veidoties ne tikai no lietus un peļķēm, bet arī no miglas, kas nereti var šķist tikai kā redzamību traucējošs apstāklis. Taču realitātē šis mitrums var veidot bīstamu apledojumu. Īpaši augsts „melnā ledus" risks ir vietās, kur no meža izbrauc klajumā.

Citas ziņas