Francūžu Latvijā gūtā pieredze

"Iesaistīšanās "Erasmus+" stratēģiskās partnerības projektā varētu būt pirmais solis pretim iecerei Francijas skolā LEPRO Jeanne Antide izveidot mācību programmu veterinārārstu asistentiem," viesojoties Latvijā atzina skolas projektu vadītājs Didjērs Simonots (Didier Simonot). "Šeit ir nodrošināts viss, par ko varētu sapņot ikviena skola ar līdzīgām mācību programmām. Smiltenes tehnilkumā ir ļoti labas iestrādes, kuras labprāt pārņemtu arī savā skolā.

Šobrīd LEPRO Jeanne Antide sagatavo zooveikalu asistentus. Tuvākajā apkārtnē nav nevienas skolas, kur apmācītu veterinārārsta asistentus. Taču jauniešu interese par šo profesiju ir liela."

Didjērs ar Latvijas skolām sadarbojas jau septīto gadu. Pirms vairākiem gadiem viņš kādā seminārā Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā iepazinies ar skolotājām no Smiltenes tehnikuma. Drīz vien pēc tam dzīve savedusi kopā ar skolas projektu vadītāju Ingunu Avotu un šobrīd notiek aktīva sadarbība “Erasmus+” stratēģiskās partnerības projekta ietvaros. Ja viss izdosies kā iecerēts, tad jau tuvākajos gados sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm Francijā, Čehijā un Igaunijā tiks izveidots vienots kompetenču apguves  modulis un teorētisko zināšanu un profesionālo iemaņu vērtēšanas sistēma (ECVET) veterinārārsta asistentiem.

Jau rudenī stratēģiskā partnerības projekta ietvaros uz Smiltenes tehnikumu brauks mācīties pirmie jaunieši no Francijas, Igaunijas un Čehijas, lai skolas veterinārajā mācību klīnikā apgūtu veterinārārsta asistenta pienākumus ķirurģijā. Savukārt Francijā projektā iesaistīto dalībvalstu jaunieši apgūs eksotisko dzīvnieku aprūpi un turēšanu. LEPRO Jeanne Antide skolas laboratorijā iespējams praktizēties ķirzaku, čūsku, grauzēju, dažādu sugu zivju, trušu un putnu kopšanā. Sadarbības partneri Čehijā apgūs govju mākslīgo apsēklošanu, bet Igaunijā – zirgu kopšanu.

Jaunieši LEPRO Jeanne Antide var apgūt arī aprūpētāja arodu. Aizvadītās nedēļas nogalē Didjērs kopā ar skolas franču valodas skolotāju Izabellu Baldini (Isabelle Baldini), kura Latvijā vēlējās iepazīties ar nākamo aprūpētāju profesionālās pilnveides iespējām, devās uz Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienību un Smiltenes Sarkanā Krusta sociālās aprūpes nodaļu. 

Sociālās aprūpes nodaļā Smiltenē jau aprīļa sākumā profesionālās kvalifikācijas praksē ieradīsies Lorija Trašē (Lauria Trachet) - jauniete no Francijas, kura LEPRO Jeanne Antide skolā mācās par aprūpētāju. Tāpēc sadarbības partneri vēlējās iepazīties tuvāk ar vietu, kur jauniete prakses laikā strādās.

"Latvijā viņai noteikti klāsies labi. Loriju šeit sagaidīs sirsnīgi un jauki cilvēki. Arī darba vide tik sakārtota. Jauniete šeit gūs jaunu un interesantu pieredzi," pēc tikšanās ar sociālās aprūpes nodaļas sociālo darbinieci Anitu Bušmani atzina Didjērs. 

"Tikai tos labākos vārdus varu teikt arī par Alsviķu struktūrvienību. Tā ir viena no labākajām skolām cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, ko esmu redzējis,” uzskata Didjērs. “Ļoti patika ģimeniskā atmosfēra, kas tur valda. ”Pavāru klase ir vienkārši ekselenta! Tāpat bija inteteresanti paskatīties, kā amata gudrības apgūst kurpnieki. Daudz safotografēju un bildes, kad atgriezīšos Francijā, rādīšu audzēkņiem un kolēģiem.” Skolotāja un karjeras konsultante Astrīda Bētere ciemiņus iepazīstināja ar skolas mācību programmām un materiālo bāzi.

Īpaši sirsnīga izvērtās viesu tikšanās ar Alsviķu struktūrvienības nākamo aprūpētāju skolotāju un vecāko medicīnas māsu Inu Vadzinsku. Viņa 5. martā ar“Erasmus+” projekta atbalstu devās profesionālās pilnveides braucienā uz Franciju, kur iepazīsies, kā aprūpētājus apmāca skolā LEPRO Jeanne Antide. “Visvairāk gribētos pabūt viņu mācību nodarbībās, iepazīties ar mācību metodēm un paskatīties, kā tur aprūpē cilvēkus ar speciālām vajadzībām,” saka skolotāja.  “Kad atgriezīšos, savā pieredzē noteikti dalīšos ar kolēģiem un audzēkņiem. Protams, tiešā veidā var pārņemt vien reto pieredzi. Mums jāņem vērā šejienes situācija. Taču vērtīgākās ir jaunās, mājās atvestās idejas, kas paver iespēju pilnveidot darbu savā vidē.”

Ciemiņi tikās ar skolas nākamajiem šuvējiem, kā arī - galdniekiem un viņu skolotāju Raiti Ramani. Ar lielu interesi klausījās, kā viņš aizvadītā gadsimta 80. gados, mācoties Cēsu Profesionālajā vidusskolā, kopā ar kursabiedru izgatavojuši Dainu skapja kopiju, kas tagad atrodas Krišjāņa Barona muzejā Rīgā.

“Ņemot vērā to, ka Alsviķos pārsvarā mācās cilvēki ar speciālām vajadzībām, pedagogu darbu ievērojami atvieglotu tas, ja skolā būtu vairāk asistentu,” domā Didjērs. “Šādā skolā katram audzēknim tomēr nepieciešama individuāla pieeja. Vēl nākamajiem aprūpētājiem noderētu vairāk uzskates materiālu, ko izmantot mācību procesā.

Viesojoties Smiltenes tehnikumā, man patika vērot skolotāju un audzēkņus savstarpējās attiecības – tās ir tuvas un sirsnīgas, bet ne familiāras. Vēl ļoti priecājos, ka tik skaistas un lielas ieceres var realizēt lauku reģionā. Francijā pēdējos gados lauki paliek aizvien tukšāki. Visi grib dzīvot pilsētās. Mani uztrauc lauku attīstība.”

Didjērs apbrīno Latvijas cilvēku stiprumu un priecājas par mūsu valsts pilsētām, kurās izteikti jūtama dabas klātbūtne. “Latvieši ir moderni un tajā pašā laikā tur lielā godā senču tradīcijas.”

Šoreiz, viesojoties Latvijā, viņš tuvāk iepazinās ar Alūksni.


Kaimiņos