Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valmieras mērs: Būtisks pašvaldības uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem 2

Viens no būtiskākajiem pašvaldības uzdevumiem ir palīdzēt uzņēmējiem, veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, intervijā aģentūrai LETA skaidro Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), kurš par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts 6.novembrī. Baiks līdz šim pildīja domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, bet laika posmā no 2002. līdz 2013.gadam pildīja Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektora pienākumus. Viņš Valmieras pašvaldībā strādā jau kopš 1999.gada.

Kādas ir jūsu kā Valmieras domes priekšsēdētāja prioritātes?

Pašlaik galvenā prioritāte ir izstrādāt pilsētas attīstības stratēģiju 2015.-2030.gadam. No pašvaldības tiek sagaidīts, ka tiks norādīti precīzi projekti, ko plānots īstenot, un izstrādātas projektu idejas nākamā perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvei. Tāpat nepieciešams izstrādāt visus dokumentus, lai ar nākamo gadu varētu pretendēt uz ES fondu līdzekļiem. Tas vajadzīgs, lai pilsētai tiktu piesaistītas papildu investīcijas un tiktu nodrošināta attīstība.

Tāpat esam apzinājuši, kas nepieciešams uzņēmējdarbības vides attīstībai, kādas ir mūsu priekšrocības un kur nepieciešams ieguldīt papildu līdzekļus, piemēram, infrastruktūras izbūvē, uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, degradēto teritoriju revitalizācijā. Lai uzņēmējdarbība arī turpmāk attīstītos, mēs pilsētai varētu piesaistīt jaunus investorus. Pašlaik skaidri iezīmējies, ka pilsētai trūkst teritorijas, lai tā spētu realizēt turpmākos plānus. Tāpēc esam rosinājuši jautājumu par robežu maiņu ar Beverīnas novada pašvaldību, lai varētu izveidot Vidzemes industriālo parku.

 Diemžēl uz palīdzību no privāto zemju īpašniekiem īsti nevaram cerēt, lai gan pilsētā ir dažādi piemēri. Ir jāsaprot - katrs privātās zemes īpašnieks meklē arī savām interesēm atbilstošas aktivitātes vai arī vēlas saņemt lielāku finansiālo atbalstu. Ne vienmēr investori spēj atrast kopīgu valodu ar privātās zemes īpašniekiem, vienoties par zemes iegādes cenu un citiem nosacījumiem. 

Savukārt, paskatoties uz pašvaldībai piederošajām teritorijām, ir tikai viens piecu hektāru zemes gabals, ko iespējams piedāvāt uzņēmējdarbībai un ražošanas attīstībai, bet daudziem interesentiem tas ir krietni par maz. Potenciālie investori un uzņēmumi ir izrādījuši interesi pilsētā izveidot lielāku ražotni, jo pilsētas infrastruktūra ir ar daudz lielāku jaudu, nekā šobrīd tiek izmantots, - elektrība, gāze, ūdens apgāde un kanalizācija, arī dzelzceļa un ceļu infrastruktūra. Pilsēta atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Mums ir visi priekšnosacījumi, lai veidotos jauni uzņēmumi, kā arī nākotnē palielinātos pilsētas iedzīvotāju skaits.

Robežu maiņa ar Beverīnas novada pašvaldību un Vidzemes industriālā parka izveide vairāk nekā 100 hektāru lielā teritorijā ir otra prioritāte. Tas gan nav viena vai divu, bet gan 20 gadu jautājums, lai šī teritorija pilnībā tiktu attīstīta. Tomēr pašvaldība mērķtiecīgi strādās, lai piedāvātu iespējami labākos apstākļus tiem, kuri vēlas Valmierā investēt un radīt jaunas darbvietas. Vienlaikus ar jaunu darbvietu radīšanu nepieciešams strādāt arī pie atbilstošu speciālistu sagatavošanas, ko pilsēta patlaban veiksmīgi īsteno. 

Tā ir sadarbība starp uzņēmējiem un Valmieras Profesionālo vidusskolu, īstenojot duālās izglītības programmas, un arī Vidzemes Augstskolu, kas ar dažādām programmām piemērojas šī brīža darba tirgus vajadzībām. Kā viens no labajiem piemēriem jāmin AS "Valmieras stikla šķiedra" sadarbība ar Valmieras Profesionālo vidusskolu. Tāpat skolām ir jābūt gatavām reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma izmaiņām. Piemēram, ja pilsētā ienāk investors, kam vajag metālapstrādes speciālistus vai kokapstrādes speciālistus, tad attiecīgi profesionālajām skolām un augstskolai nepieciešams šādus speciālistus nodrošināt.

Kāda pilsētā ir situācija ar dzīvojamo fondu?

Gan Valmierā, gan piepilsētā nepieciešams risināt jautājumu par dzīvojamā fonda paplašināšanu. Problēmas risinājums gan ir visai sarežģīts. Būs jātiekas ar jauno pašvaldību lietu ministru un jārunā. To iesākām jau ar iepriekšējo ministru Romānu Naudiņu, kurš šo problēmu saprata. Dzīvojamais fonds nav tikai Valmieras, bet arī vairāku citu pašvaldību problēma, proti, jauni cilvēki un ģimenes vēlētos dzīvot Valmierā, taču nav atbilstošu īres dzīvokļu vai dzīvokļu, ko varētu iegādāties īpašumā. 

Valstiski uz šo problēmu skatās caur Rīgas prizmu, kur ir ļoti liels dzīvojamais fonds, kas ir uzbūvēts "buma" laikos un pašlaik ir nepiepildīts. Tāpēc šķiet - ja Rīgā šādas problēmas nav, likumu nevajag mainīt. Tāpēc pārējiem jācenšas kaut kā pašiem tikt galā. Savukārt Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka tas nav pašvaldības pienākums, tā ir nekustamā īpašuma attīstītāju joma, kas ir jārisina privātajam biznesam, kurā pašvaldībai nav jāpiedalās. Taču no pašvaldības puses ir jautājums - ja privātais bizness nevēlas būvēt dzīvojamās mājas, kas to darīs? 

Tad tas ir jārisina kaut kā citādi. Pašlaik pašvaldība faktiski nevar piešķirt dzīvokli strādājošam cilvēkam. Atbilstoši likumam pašvaldībai ir jānodrošina sociālā palīdzība un dzīvojamā platība visiem, kuri nav spējīgi paši nodrošināt sevi, kuriem radušās dzīves problēmas. Šādi cilvēki Valmierā ir nodrošināti. Ja tiek veidota rinda, tad pirmie, kuri tajā iestājas no jebkuras vietas Latvijā, ir tie, kuriem dzīvē ir problēmas, nevis tie, kuri ir gatavi maksāt. Šī problēma ir aktualizēta valstiskā līmenī, un es ceru, ka tuvākajā laikā būs kaut kādi risinājumi. Ja nē, tad pašvaldība centīsies meklēt kādus īpašus sadarbības modeļus - privātā un publiskā partnerība u.c.

Kā vērtējat bezdarba līmeni Valmierā?

Valmierā bezdarba līmenis ir 6,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Varam teikt, ka bezdarba teju nav, jo daudzi no šiem bezdarbniekiem nekad nestrādās. Ja cilvēks jau kopš, piemēram, 1993.gada saņem dažāda veida sociālo palīdzību, kāda ir viņa motivācija strādāt? Tas ir vēl viens jautājums, kas jārisina valstiskā līmenī.

 Lai ikviens būtu motivēts meklēt darbu, strādāt, nevis dzīvot uz citu nodokļu maksātāju rēķina. Es nerunāju par īpašām situācijām, kad cilvēkiem ir dažāda veida veselības problēmas, invaliditāte vai cita veida darba nespēja. Valmierā darbvietu ir ievērojami vairāk nekā iedzīvotāju darbspējīgā vecumā. Ļoti daudzi cilvēki katru dienu iebrauc Valmierā no apkārtējiem novadiem un pilsētām, kā arī šeit dzīvo daudzi iedzīvotāji, kuri Valmierā nav deklarējušies.

Protams, problēma atrast darbu pastāv arī tad, ja daļa iedzīvotāju ir ieguvusi tādu profesiju, kurai tirgū nav pieprasījuma. Tad rodas jautājums, vai cilvēks ir gatavs pārkvalificēties un iet strādāt citu darbu. Jebkurā gadījumā gan pašvaldībai, gan lielajiem uzņēmumiem, kas atrodas Valmierā, ir diezgan grūti atrast dažu konkrētu profesiju darbiniekus. Cilvēkiem pašiem arī ir jāskatās un jāvērtē, kādas profesijas ir pieprasītas, kādas ir katra spējas un intereses, ko viņi vēlētos darīt nākotnē. 

Nav nepieciešamības visiem mācīties, piemēram, par juristiem, ja šo profesiju pārstāvju ir ļoti daudz. Diemžēl sabiedrība ļoti cer un gaida, ka skola visu iedos. Ģimenēs pārāk maz tiek pārrunāti nākotnes karjeras jautājumi, iepazīstinot bērnus ar dažādām profesijām, palīdzot viņiem formulēt intereses un saprast savas stiprās puses. Tāpēc pilnībā atbalstu tādus pasākumus kā karjeras dienas, kas ļauj jaunajiem cilvēkiem "piemērīt karjeras kurpi" dažādos uzņēmumos un iestādēs, saprast, vai viņš varēs būt ārsts vai iekārtu montieris.

 Tāpat skolās nepieciešams pārskatīt sadalījumu starp eksaktajām un humanitārajām zinātnēm, daudz vairāk uzmanības veltot eksaktajām jomām. Jācenšas mainīt situāciju, ka jaunieši 14-15 gados izvēlas nemācīties fiziku vai ķīmiju, bet pēc trīs gadiem saprot, ka nākotnes profesija bez ķīmijas, fizikas vai bioloģijas zināšanām nav iespējama.

Patlaban norit Valmieras Profesionālās vidusskolas rekonstrukcija. Es domāju, ka nākamajā gadā tā atdzims spēcīgā un jaunā veidolā, kas varbūt jauniešiem radīs vēlmi ar lielāku interesi paskatīties profesionālās izglītības virzienā, jo, pabeidzot profesionālo vidusskolu, ir iegūts amats, drošs pamats dzīvei. 

Tai pašā laikā pastāv iespēja vēlāk iegūt gan augstāko izglītību, gan ar iegūto profesionālās izglītības diplomu konkurēt darba tirgū. Es uzskatu, ka sabiedrībai kopumā nepieciešams paraudzīties uz profesionālo izglītību no cita skatupunkta. Profesionālā izglītība var atdzimt gan prestiža ziņā, gan ņemot vērā konkurētspēju darba tirgū, jo "amatam ir zelta pamats".

Cik būtiska Valmieri ir apkures parādu nasta?

Šī gada 1.novembrī kopējais parāds par saņemto siltumenerģiju bija 331 933 eiro.

Es neteiktu, ka situācija ir katastrofāla. Jāpateicas tiem iedzīvotājiem, kuri cenšas savlaicīgi norēķināties par pakalpojumiem, neveidot parādus vai arī, izveidojot īpašu atmaksas grafiku, vienoties par parādu dzēšanu. Kopējā situācija pilsētā - apkures sezonu katru gadu var droši sākt, tas nerada liekas problēmas. Parādu jautājuma risināšanā aktīvi iesaistās gan namu pārvaldnieki, gan SIA "Valmieras Namsaimnieks". Uzņēmumam katram gadījumam ir arī kredītlīnija, lai tas varētu savlaicīgi norēķināties par piegādāto siltumu.

Protams, jārēķinās, ka vienmēr būs parādnieki. Es pat viņus iedalītu trīs kategorijās - tādi, kuri ir regulāri maksātāji, bet dara to reizi vai divas gadā, kad ir saņemti vairāki atgādinājumi. Ir kategorija, kam ir problēmas un kas nevar samaksāt. Dažiem no viņiem ir grūti lūgt palīdzību pašvaldībai, stāstīt par savām nedienām, kaut gan šiem cilvēkiem pienāktos likumā noteiktā palīdzība un arī pašvaldības atbalsts. 

Pašvaldība ar pietiekami ievērojamām summām ir palīdzējusi, lai cilvēks, kurš ir grūtībās, paliktu savā dzīvoklī. Savukārt trešajā kategorijā ir tie iedzīvotāji, kuri no sākuma apmaksā telefona, elektrības vai satelīta rēķinu, jo, to nesamaksājot, pakalpojums tiks atslēgts. Ar siltumu ir tā - mēnesi, divus nesamaksā, cilvēku brīdina vairākkārt, un tad viņš izdomā, ka maksās. Vienmēr šķiet, ka pašvaldības uzņēmumu piegādāto pakalpojumu var apmaksāt pēdējo.

 Beigās jau tas tāpat tiek apmaksāts. Ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka viss viņu vietā ir jāapmaksā un visam ir jābūt par brīvu. Mans viedoklis - pašvaldība dara visu iespējamo un situācija ir normas robežās. Šogad lielu izmaiņu parādu kopsummā nav. Iepriekšējā ziema bija laba - bija silts un mazāki apkures rēķini, tāpēc arī gadu iepriekš kopējā parādu summa bija lielāka. Protams, pa vasaru parādi samazinās.

Valmierā 37% dzīvojamo māju, kas pieslēgtas centrālajai apkurei, ir pilnībā nosiltinātas. Tas nozīmē, ka šajos namos apkures rēķini ir ievērojami samazinājušies. Arī tas atvieglo situāciju iedzīvotājiem.

Vai turpināsiet siltināt dzīvojamās ēkas?

Pašvaldība no savas puses, cik to atļauj likums, aktīvi līdzdarbosies gan pagalmu labiekārtošanas, gan energoefektivitātes jautājumu risināšanā. Jaunajā plānošanas periodā attiecīgie noteikumi nav vairs tik labvēlīgi, kādi tie bija pirms tam, kad pusi no visiem ieguldītajiem līdzekļiem energoefektivitātes celšanā bija iespējams atgūt. Šobrīd mājas iedzīvotājiem ir jāņem bankas kredīts par pilnu summu un jārealizē visi plānotie darbi. 

Tikai pēc darbu paveikšanas un sasniegto rezultātu novērtēšanas iespējams saņemt fondu finansējumu. Ja procesa laikā kāds ir nokļūdījies ar aprēķiniem vai būvniecībā, tas nozīmē, ka visu līdzfinansējuma paredzēto summu (var saņemt līdz 35%) iedzīvotāji nesaņems. Visiem darbiem un projektam jābūt ļoti precīziem, lai saņemtu pilno līdzfinansējuma summu. Ja netiek panākti rezultāti, pastāv iespēja, ka māja tiks renovēta par iedzīvotāju līdzekļiem, jo iespējams saņemt līdzfinansējumu arī tikai 5-10% apmērā. Tas ir jauns izaicinājums, un tiem, kuri tam piekritīs, jābūt daudz rūpīgākiem, kā arī nedrīkst taupīt resursus labiem būvuzraugiem.

Vai savā darbībā plānojat darīt ko citādi, nekā strādāja iepriekšējais pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis?

Katram mēram ir vēlme pilsētas vēstures ierakstā palikt ar kaut ko savu, īpašu. Nesaku, ka darīšu visu absolūti pretēji, jo ar Inesi Boķi strādājām kopā no 2003.gada janvāra, kad viņš kļuva par mēru. Es tiku iecelts par Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektoru četrus mēnešus agrāk. Mēs kopā esam paveikuši daudz, un ir jāturpina darbi, kas ir iesākti, jo tie ir kopā izplānoti un izdomāti. Protams, manai darbībai būs savs rokraksts, bet neskriesim laikam pa priekšu. Ir gan idejas, gan ieceres, kā arī enerģija rast tām realizējumu.

Vai Valmiera ir gatava ziemai?

Valmiera vienmēr ir bijusi gatava ziemai. Valmieras ziemas dienests ir ļoti labā līmenī, un šos pakalpojumus sniedz viens no pašvaldības uzņēmumiem - SIA "Valmieras Namsaimnieks". Tāpēc mēs arī stingri iestājamies par pašvaldības kapitālsabiedrību pastāvēšanu, jo tā ir iespēja nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus pilsētā, kā arī ātri un operatīvi reaģēt dažādās situācijās. Protams, varbūt kādu reizi ziemā ceļu un ietvju uzturēšana nenotiek tik ātri, kā iedzīvotāji gribētu, bet nevar uzreiz novākt visu sniegu, kā arī vienlaicīgi visur nokaisīt pretslīdes maisījumu. Līdz šim pārmetumu par ziemas dienestu darbu Valmierā nav bijis.

Komentāri 2

re

mūsu novadā piemēram vietējie uzņēmēji nedrīkst reklamēt savus ražojumus novada ziņu avīzē (bezmaksas informatīvajā izdevumā).. Tas lūk kropļojot konkurenci un neesot likumīgi! Vai citur arī tā ir? Kāpēc nedrīkst šādi atbalstīt vietējos uzņēmējus?

pirms 3 gadiem, 2014.12.02 08:56

pēteris mopēds

Baiks tik stāsta baikas un pērk nesamērīgi dārgas jaunākā modeļa automašīnas,ar kurām vizināt treknās pakaļas.Kā tad tur ar gaļas kombinātu,jau sen tak vajadzēja būt desām veikalos.

pirms 3 gadiem, 2014.12.05 13:41

Valmiera