Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LDDK: eiro ieviešana ir stratēģisks instruments uzņēmēju konkurētspējas un nodarbinātības atjaunošanai

6.janvārī plkst. 15:00 Ministru kabinetā LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Elīna Egle tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā plānots pārrunāt turpmākās sadarbības iespējas 2010.gada pirmajā pusē.

 

Gada nogalē LDDK vērsās pie valdības ar priekšlikumiem Baltijas valstu valdību tikšanās darba kārtībai. LDDK vēlas saņemt valdības vadītāja stratēģisko redzējumu ekonomikas lejupslīdes pārvarēšanai un vienoties par biznesam akūti risināmiem jautājumiem uzņēmumu konkurētspējas, nodarbinātības un finanšu pieejamības nodrošināšanai.

 

LDDK darba kārtībā ir vairāki būtiski jautājumi - nacionālā, Baltijas un Eiropas Savienības līmenī, kurus nepieciešams pārrunāt ar Ministru prezidentu. LDDK biedri pauž neapmierinātību ar valdības darbu 2010.gada budžeta sagatavošanā un vēlas uzzināt Ministru prezidenta viedokli par valdības iespējām veicināt finanšu resursu pieejamību, ES fondu apguvi, modelēt un ieviest uzņēmējdarbību atbalstošu nodokļu un nodarbinātības politiku, izskaust ēnu ekonomiku.

 

LDDK informēs par LDDK Padomes sarunām ar Saeimā pārstāvēto, lielāko politisko partiju valdēm par ekonomikas attīstības scenārijiem un sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Pirmā tikšanās plānota ar Zaļo un zemnieku savienību š.g. 13.janvārī.

 

LDDK ir vērsusies arī pie Saeimas valsts budžeta pieņemšanas procesa otrā lasījuma laikā, lai skaidrotu darba devēju pozīciju par valdības rosinātajām izmaiņām nodokļu politikā, kas grauj Latvijas biznesa iespējas pārvarēt ekonomikas lejupslīdi un atjaunot darba vietas.

 

LDDK deva biznesa redzējumu par stratēģiskajiem mērķiem, kas jāsasniedz, lai pārvarētu ekonomikas lejupslīdi, uzsverot nepieciešamību vienoties par valsts stratēģiskajiem mērķiem pārskatot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu, kur makroekonomisko stabilitāti var sasniegt ar būtiskāko instrumentu - eiro ieviešanu.

 

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Mums ir svarīgi saprast, kāds ekonomiskais pamatojums ir valdības turpmākai rīcībai un alternatīvas 2010.gada budžeta īstenošanā. Darba devējiem ir jāzina, kad pienāks kritiskais punkts, lai valdība atgrieztos pie Baltijas valstīs samērotu un konkurētspēju atjaunojošas nodokļu politikas.

 

Uzskatu, ka Ministru prezidentam eiro ieviešana ir stratēģisks instruments makroekonomiskās stabilitātes, prognozējamas uzņēmējdarbības vides veidošanā un iedzīvotāju apvienošanā. Šis instruments var kļūt par konsolidējošu spēku, kas kāpinās valsts pārvaldes disciplīnu dzīvot saskaņā ar ienākumiem, pārdomāti investēt ES fondu resursus, veikt reālas strukturālās reformas."

 

Šonedēļ notiks Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, kā arī Reformu vadības grupas sanāksme, kurās tiks izvirzīti pirmā pus gada mērķi. LDDK vēlas uzsvērt, ka līdz šim izveidotās sarunu platformas strukturālo reformu ieviešanai, kā Reformu vadības grupa un Funkciju audita komisija, nav devušas tādu efektu, kādu gaidīja uzņēmēji.

 

NTSP sēdē darba devēju un darbinieku priekšlikumi vairākumā gadījumu netiek ņemti vērā un tikai formāli uzklausīti, kas neliecina, ka esam izpratuši sociālā dialoga būtību - rast visām pusēm pieņemamus risinājumus krīzes pārvarēšanai.

 

„Esam izvērtējuši funkcijas, veltījuši savu laiku, strādājuši valsts pārvaldes darbinieku vietā, bet joprojām nav redzams reāls rezultāts - valsts budžeta līdzekļu ietaupījums ir nepietiekams, nav skaidrs sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu ‘'grozs'', kā arī nozaru pārvaldē birokrātija saglabājas!" uzver Elīna Egle.

 

Tikšanās laikā tiks izskatīti divi būtiski jautājumi: Latvijas apņemšanās ieviest Eiro un Latvijas dalība ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionā ieviešanā, jo tieši izmantojot reģiona sadarbības iespējas var stabilizēt Latvijas ekonomiku, veicināt izaugsmi un konkurētspēju gan Baltijas reģionā, gan ES kopumā.

 

Valdībai skaidri jāpauž virzība uz Eiro starptautiskai sabiedrībai un jānosauc gads, kurā Latvija plāno pievienoties Eiro zonai. Jāaktualizē 2007.gada saistošos dokumentus, kā arī jāstrādā pie inflāciju ierobežojošiem pasākumiem ekonomikas atveseļošanās periodā.

 

Eiro ieviešanai ir jākļūst par šīs, kā arī visu nākamo valdību stratēģisko instrumentu strukturālo reformu īstenošanā valsts pārvaldē un tautsaimniecībā. Savulaik virzītājspēks sabiedrības apvienošanai bija Latvijas pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai.

 

Līdz ar to šim instrumentam ir jākļūst par prioritāro, un no viena no valdības deklarācijā minētajiem apakšpunktiem, tam ir jākļūst par katra Ministru kabineta centrālo darba lauku, kam ir pakārtoti visi pārējie valdības uzdevumi.

 

Eiropadomē 2009.gada 30.oktobrī apstiprinātā ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam un tās īstenošanas Rīcības plāns ir šobrīd vāji apzināts un netiek plānots izmantot iespējas sekmēt Latvijas sabiedrības labklājību un attīstīt valsts ekonomiku ilgtermiņā.

 

Ja stratēģijas īstenošana no Latvijas puses turpināsies tik gausi un piesardzīgi kā tas notika tās sagatavošanas posmā, mēs visi kopīgi zaudēsim vēl vairāk, kā līdz šim, kad Rīcības plānā Latvijas projektu un iniciatīvu skaits ir niecīgs, salīdzinot ar citām reģiona valstīm.

Latvijas ziņas