Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Taupot atsakās no grāmatām un preses izdevumiem, bet ne no smēķēšanas

Viens no populārākajiem taupīšanas veidiem pērnajā gadā bijusi retāka grāmatu un preses izdevumu iegāde, taču tikai retais taupīšanas nolūkā bijis gatavs atteikties no smēķēšanas. Tā liecina pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma veiktās interneta aptaujas rezultāti.

Aptauja parāda, ka 80% aptaujāto pērn centušies taupīt savus finanšu līdzekļus. No viņiem 42% atzina, ka ievērojami samazinājuši savus izdevumus, pērkot tikai nepieciešamākās preces, pievēršot uzmanību preces cenai, nevis kvalitātei, 38% aptaujāto norādīja, ka īpaši pārdomāja katru pirkumu, cenšoties ietaupīt, ja vien tas iespējams, bet īpaši nedomāja par taupīšanu, taču impulsīvus pirkumus retāk veica 11% respondentu.

Tikai 7% aptaujāto norādīja, ka viņu tērēšanas paradumi pērn nav īpaši mainījušies un ticis tērēts tikpat daudz kā pirms gada. Bet pavisam niecīgs aptaujāto skaits (2%) aizvadītajā gadā tērējuši krietni vairāk, jo uzlabojusies viņu finanšu situācija.

Aptaujā arī tika noskaidrots, ka lielākā iedzīvotāju daļa cenšas ietaupīt (te bija iespējams izvēlēties vairākus atbilžu variantus), izvēloties lētākus pārtikas produktus un dzērienus (58%), kā arī retāk iegādājoties grāmatas un preses izdevumus (52%), bet ir bijušas arī lietas, no kurām atteikties taupības vārdā bijis gatavs retais - tā, piemēram, tikai 3% iedzīvotāju taupīšanas nolūkos atteikušies no smēķēšanas. Arī uz ceļošanas rēķina bijis gatavs ietaupīt tikai katrs desmitais aptaujātais (kopumā 10%)

„P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" projektu direktors Arnis Lapiņš šo tendenci komentē: „Teju visa informācija mūsdienās bez maksas pieejama internetā, tāpēc mēs aizvien vairāk attālināmies no tradīcijas, kad jebkurai sevi cienošai ģimenei bija pienākums abonēt vismaz vienu preses izdevumu. Turklāt vajadzības pēc informācijas katram no mums ir hierarhiski pakārtotas fizioloģiskajām vajadzībām un baudām, tādēļ daudz vienkāršāk ir atteikties no grāmatām un preses, nevis no smēķēšanas. Žēl, bet tāda ir realitāte."

Aptaujas dati liecina, ka taupīšanas rezultātā ievērojami cietusi arī ēdināšanas nozare, jo teju puse Latvijas iedzīvotāju (46% aptaujāto) retāk ieturējuši maltīti ārpus mājām. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (38%), cenšoties ietaupīt, pārcēla lielos pirkumus uz vēlāku laiku, bet 36% taupīja, krietni retāk iegādājoties apģērbu un apavus vai izvēloties lētāku, zemākas kvalitātes apģērbu un apavus.

Savukārt 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ekonomējuši, rūpīgi izvērtējot ūdens un elektrības patēriņu, kā arī tirgū vai lielveikalā pērkot tikai pašu nepieciešamāko pārtiku (26% respondentu).

Aptaujas rezultātā atklājies, ka katrs piektais aptaujātais taupīšanas nolūkā retāk apmeklējis ārstu, veselības aprūpi atstājot paša rokās. „Šajā saspringtajā laikā latvieši nav vienīgā tauta, kas cenšas samazināt izdevumus, to pašu dara arī citur Eiropā un pasaulē," skaidro Arnis Lapiņš. „Taču uzmanība būtu jāpievērš tam, ka ievērojams Latvijas iedzīvotāju skaits, kā to parāda aptaujas dati, taupa uz savas veselības rēķina, ārsta apmeklējuma vietā izvēloties ārstēties paša spēkiem, par zālēm konsultējoties aptiekā ar farmaceitu. Šis ir uzskatāms rādītājs tam, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā mēs vairs nedrīkstam atļauties finansējuma samazinājumu, jo jau tagad veselības aprūpe pieejama tikai retajam."

.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šāda veida ekonomija ļāvusi ietaupīt vairāk nekā 100 latu mēnesī, - šādu atbildi sniedza 35% respondentu. 31% aptaujāto, samazinot tēriņus, ietaupījuši no 50 līdz 100 latiem, bet 22% ietaupījuši mazāk kā 50 latus. Savukārt 12% respondentu norādījuši, ka viņiem neizdevās ietaupīt, jo taupīts tiek, lai izdzīvotu.

Iedzīvotāju aptauja veikta pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma no 13. līdz 21.maijam. Aptaujā kopumā piedalījās 746 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Latvijas ziņas