Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kur palikusi nauda? 2

  Cilvēki nereti brīnās, kā tik pēkšņi pazuda naudaNu jau pat skolēni zina, ka valstij nav naudas. Cilvēki gan reizēm pabrīnās, kā tas varēja notikt tik pēkšņi. Visu laiku tās it kā netrūka. Tika ieguldīts, maksāts pa labi un kreisi, bet... 

Pēkšņi tas nenotika. Tagad, kad viss tiek samazināts, labi var redzēt, bez kā varēja iztikt. Turklāt naudas šķērdēšana nav rimusies.

 

Nesen parādījās informācija, ka Valsts ieņēmumu dienestā no darba atbrīvos 700 darbinieku. Ne 10 vai 20, bet 700! Esmu pārliecināts, ka šis lielais ierēdniecības aparāts to nejutīs, nodokļu maksāšana tāpat tiks kontrolēta, kaut arī par 700 darbiniekiem būs mazāk.

 

Pirms dažām dienām Kārķu pagasta pašvaldībā uzzināju interesantu faktu, kas saistīts ar datortehnikas piešķiršanu skolām. Šīs lietas koordinē e-lietu sekretariāts. Vispirms bija nolemts šo darbu izplānot sešos projektos – katram novadam būtu viens projekts un divi Rīgai un Rīgas rajonam.

 

Tad kāds augsts ierēdnis izdomāja, ka tāds variants neder un nolēma, ka katrai pašvaldībai jāraksta projekts par savā teritorijā esošo skolu. Tā kā skolu ir ļoti daudz, tad strauji palielinājās papīra patēriņu apjomi.

 

“Pret tādu stulbumu protestējām, bet mūsu iebildumi nelīdzēja. Nez, cik daudz meža tika zaudēts projektu papīriem un tad vēl gribam zināt, kur paliek nauda,” teica kāda minētās lēmējvaras speciāliste.

 

Nemaz nerunāšu par visiem jau zināmajām un bieži apspēlētajām ierēdņu piemaksām pie algām un samaksu tūkstošos latu partiju ielikteņiem valsts uzņēmumu padomēs. Tie ir tikai daži piemēri no līdzīgu faktu jūras, kurā tad arī ir noslīkusi valsts nauda.

Komentāri 2

G.G.

Nauda valsts kasē bija apmēram tik , cik aizgāja PareX bankas glābšanai. Tomēr agrāk pastāvēja iespējas tikt pie naudas aizņemoties no komercbankām, pret valsts vērtspapīriem. Tagad laikam tādu iespēju nav un vienīgais veids ir tas -kas tiek realzēts. Valsts bez naudas dzīvot nevar. Ja nemāk nopelnīt jāaizņemās- varbūt kāds kaut kad nopelnīs un atdos . Protams ar visiem procentiem. FHTAGN teiktais ir tuvu patiesībai.

pirms 9 gadiem, 2009.01.18 13:52

Ivars P

Kāda nauda? Vai par latiem gāja runa? Ko gan var gribēt valstī, kurai praktiski nav eksporta un bez kartupeļiem un piena neko citu gandrīz neražo. Pat pārtikas preces veikalos ir 99% importētas, latvisks ir tikai iepakojums. Marinētie gurķīši nāk no Turcijas vai Indijas. Importēt gan neko par "mākslīgajiem" latiem nav iespējams - vajag eiro un dolārus, kurus mēs nemākam nopelnīt. "Treknajos" gados bankām kredītiem no Zviedrijas tika iepludināti eiro (kam bija reāla pirktspēja), nevis lati, tāpēc ekonomika pacēlās. Pašlaik naudas (eiro) iepludināšana ir apturēta, tāpēc arī valstī reālas naudas nav. Patreiz Latvijai ES ir problēma tāpēc, ka, likvidējot vietējo ražošanu tā vēl vairāk palielina importu un līdz ar to arī nabadzību un bezdarbu. Latus jau piedrukāt varētu, kā kādreiz PSRS rubļus, tikai par tiem neko reālu nevarētu nopirkt. Pavērojat, cik maz veikalos ir Latvijā ražotas preces un daudzām tām pašām tikai iepakojums ir ražots Latvijā.

pirms 9 gadiem, 2009.01.20 09:23

Lietotāju raksti