Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Visi ir vienlīdzīgi, bet daži būs vienlīdzīgāki – ierēdņiem savs Darba likums?

Likums "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu" paredz valsts darbiniekus padarīt „vienlīdzīgākus" to priekšā, kuru atalgojumu regulē Darba likums. Ierēdniecībai plāno radīt atalgojuma regulējumu, kas nebalstās uz darba rezultātiem un produktivitātes rādītājiem, salīdzinot ar privātajā sektorā strādājošajiem. Šādam regulējumam nākotnē var būt negatīva ietekme uz atalgojumu sistēmu privātajā sektorā un uzņēmumu konkurētspēju.

 

Biznesā papildus garantijas tiek sniegtas darbiniekiem, kas ir lojāli uzņēmumam un ar savu darba produktivitāti kāpina uzņēmuma konkurētspēju. Bet šis likums paredz, ka jebkuram publiskā sektorā strādājošajam tiks piešķirtas papildus privilēģijas un labumi. Vai mēs esam tik bagāti un vai sabiedrība atbalsta to?

 

 

Ekonomiskās lejupslīdes situācijā ierēdniecībai ir jāsolidarizējas ar publiskā sektorā strādājošajiem atalgojuma ziņā. Bizness apmaksā savu darbinieku balstoties uz saviem sasniegumiem, publiskam sektoram jārēķinās ar tiem nodokļu ieņēmumiem ko darba devēji un darbinieki ir sarūpējuši.

 

 

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Atalgojuma jautājums ir sociālo partneru - darba devēju, darbinieku un valdības sarunu objekts sociālā dialoga ietvaros. Tādēļ lēmumi par atalgojumu sistēmu jāpieņem vienojoties un ja vajadzīgs panākot visām pusēm pieņemamu kompromisu. No atalgojuma sistēmas valsts pārvaldē ir atkarīga ne tikai valsts pārvaldes izmaksas un kvalitāte, bet arī privātā sektora konkurētspēja."

 

 

Likumprojektā mehāniski redakcionāli precizējot ir apvienoti vairāki normatīvie akti, kas līdz šim regulēja darba samaksu un to nevar uzskatīt par vienotas darba samaksas sistēmas radīšanu un caurskatāmākas sistēmas radīšanu, kā tas ir minēts likumprojekta anotācijā. Virkne jautājumi, kas ir tikuši izdiskutēti NTSP ar sociālajiem partneriem, tiek ignorēti aizbildinoties ar starptautisko aizdevēju prasībām.

 

Terminu skaidrojums

Sociālais dialogs ir visu veidu pārrunas, konsultācijas vai vienkārši informācijas apmaiņu starp vai ar valdības, darba devēju un darbinieku pārstāvjiem kopīgi interesējošos jautājumos par ekonomisko un sociālo politiku (Starptautiskā Darba organizācija).Eiropas Savienībā sociālais dialogs noris starp arodbiedrībām un darba devēju organizācijām jeb t.s. sociālajiem partneriem:

 

Attiecas uz diskusijām, konsultācijām, sarunām un kopīgu rīcību, kas iekļauj organizācijas, kas pārstāv industrijas abas puses (darba devējus un darba ņēmējus. Starpnozaru sociālais dialogs attiecas uz visām tautsaimniecības nozarēm un darba tirgu;

 

Sociālam dialogam divas formas: 1) trīspusējais dialogs, kas iesaista valsts institūcijas; 2) divpusējais dialogs starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām.

 

 

Sociālie partneri ir darba devēju un darbinieku organizācijas, kas savā starpā slēdz vienošanās par sociāli ekonomiskajiem jautājumiem nozaru, reģionu vai nacionālā līmenī.

 

Par LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 50 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 33% no Latvijas darbaspēka.

 

LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.

 

Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās. 

Lietotāju raksti