Raksta pilnā versija: Ar nepareizi izvēlētu video nokļūst mediju un Drošības policijas uzmanībā 1

Svētdienas, 26. novembra, vakarā  TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka Smiltenes novada izglītības iestāžu direktori piedzīvojuši savdabīgu pārsteigumu no Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cunskas, kura īsi pirms Lāčplēša dienas sasaukusi visus uz sarunu par līderību, prezentācijas materiālos izmantojot Krievijas propagandas elementus un ājūrvēdu. Izglītības kvalitātes valsts dienests uzdevis Smiltenes novada pašvaldībai izvērtēt, vai nav pārkāpts likums, savukārt Drošības policija apstākļus noskaidros, organizējot tikšanos ar A. Cunsku.


Raidījums vēsta, ka seminārs “Pašnovērtējums. Laime būt pašam” 10. novembrī, kaut arī notika dienu iepriekš, 9. novembrī, izraisījis lielu neapmierinātību un skolu direktori vērsušies ar sūdzību Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Tāpat arī sižetā minēts, ka savu uzstāšanos lektore noslēgusi ar Krievijas popmūziķa mūzikas videoklipu “Dzīvot”, kas ir daļa no Krievijas sabiedriskās televīzijas projekta un to Krievijas mediji izmantojuši, lai popularizētu 9. maija kustību “Nemirstīgais pulks”.


Izskan nepilnīga informācija

Apvaicājot vairākus Smiltenes novada izglītības iestāžu vadītājus, tie “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka neko par direktoru sūdzību IKVD nezina, to uzzinājuši no televīzijā redzētā, kā arī neviens pēc notikušā nav sasaucis skolu vadību uz kopīgu tikšanos, lai pārrunātu publiskajā telpā izskanējušo viedokli. 

Viena no A. Cunskas vadītā semināra apmeklētājām ir Smiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” vadītāja Santa Rudzīte. “Minētajā seminārā tika runāts par pašvērtējumu. Par augstu un zemu, un adekvātu pašvērtējumu, kas to ietekmē, kā to paaugstināt. Līdzīgi temati ir bijuši aplūkoti arī citos tālākizglītības kursos,” “Ziemeļlatvijai” saka S. Rudzīte. 

Mēra vietniece A. Cunska semināru rīkoja sadarbībā ar Smiltenes novada Izglītības pārvaldi. Komentēt šo gadījumu laikrakstam Smiltenes novada Izglītības pārvalde atteicās, visa nepieciešamā informācija esot nodota domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim. Atsaucīgāks bija Izglītības kvalitātes valsts dienests. IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte Jana Veinberga “Ziemeļlatvijai” norāda, ka informāciju par Smiltenes domes priekšsēdētāja vietnieces skolu direktoriem rīkotajiem kursiem Izglītības kvalitātes valsts dienests saņēma mutiskā iesniegumā no privātpersonas. Tie nebija Smiltenes novada skolu direktori, kā iepriekš vēstīja “Nekā personīga”. 

Grundzāles pamatskolas direktorei Valdai Elstiņai neesot zināms, kurš ir sūdzējies par semināru dienestā un informējos televīziju. Līdzīgi kā Smiltenes mākslas skolas direktors, V. Elstiņa neilgi pēc semināra savu sašutumu paudusi Smiltenes novada domes priekšsēdētājam. 


Bija jādara zināms, bet Smiltenē

Savu nostāju Grundzāles pamatskolas direktore nemaina, jo uzskata, ka seminārā tika izmantoti Krievijas propagandas elementi. 

“Semināra pirmo daļu es vērtēju pozitīvi. Tajā kā viesis bija uzaicināta Gita Mūrniece, kurai Aija Cunska intervijas veidā bija sagatavojusi jautājumus. Mūrnieces kundze dalījās savā pieredzē, kas tiešām bija pamācoša un interesanta. Augsti vērtēju Aijas Cunskas līdz šim paveikto, sākotnēji nekas neliecināja, ka varētu sagaidīt šādu nepatīkamu pārsteigumu – dīvaino videoklipu ar Krievijas simboliem. Tāpat arī Oļega Torsunova piesaukšana, kura lekcijas apmeklējot Aija Cunska. Sapratu, ka tas ir jādara zināms domes priekšsēdētājam. Nevēloties sabojāt svētku sajūtu, pie domes priekšsēdētāja Ginta Kukaiņa devos pēc svētkiem. Joprojām uzskatu, ka mums pašiem tas viss bija jāatrisina Smiltenē,” saka V. Elstiņa. 

Grundzāles pamatskolas direktore kā vēsturniece video vēstījumu uztvēra dziļāk un uzskata, ka tā ir kritiskās domāšanas mācības stunda visiem iesaistītajiem. “Acīmredzot mūsu valstī ir nopietni jāstrādā pie vadošo darbinieku izglītošanas Latvijas vēsturē un politikā. Mūsu Satversmē ir noteikts, ka “Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus”, savukārt Izglītības likumā noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei – VI nodaļas 48. pants,” norāda Grundzāles pamatskolas direktore.


Prezentācijā propagandu nesaskata

Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece A. Cunska propagandu savā prezentācijā nesaskata. “Patriotisms manā izpratnē ir pašaizliedzīgs ikdienas darbs ar savām vērtībām, ar sarunām, ar bērnu audzināšanu, ar palīdzību citiem, ar ziedošanu un konstruktīvām sarunām. Uzskatu, ka ir svarīgi 11. novembrī iet lāpu gājienā, 18. novembrī stāvēt pie Latvijas karoga, bet vēl svarīgāk ir audzināt bērnus latviskā garā un katru dienu nemest atkritumus zemē, lai manis un manu bērnu dēļ nevajadzētu rīkot talkas. Svarīgi ir izaudzināt tādus bērnus, kas iegūst labas specialitātes augstskolās, dzīvo Latvijā un ar savu kvalitatīvo darbu dod pienesumu Latvijas ekonomikai un politikai,” stāsta A. Cunska.

Pēdējās dienās viņa saņēmusi ļoti daudz e-pastu, īsziņu, zvanu un mutisku atbalstu no cilvēkiem Smiltenē un Latvijā, pat no nepazīstamiem ar vēlējumu turpināt iesākto, būt stiprai un nepadoties. “Paldies – turpināšu!” saka A. Cunska. 

Kā stāsta mēra vietniece, vadot, Izglītības, kultūras un sporta komiteju, vairākas reizes tiekoties ar skolu kolektīviem un vecākiem, bija skaidri jūtams satraukums un nedrošība par to, kas mūs sagaida turpmāk, vai pastāvēs novada mazās skolas, vai būs jāuzsāk mācības no sešu gadu vecuma, vai valstiski tiks noteikti kritēriji skolēnu skaitam klasēs, kādas būs pedagogu algas un cik lielu ietekmi uz mācību procesu turpmāk atstās kompetenču pieeja?

“Tāpēc sadarbībā ar Smiltenes novada Izglītības pārvaldi radās ideja organizēt tikšanās, lai stiprinātu izglītības iestāžu vadītāju, vietnieku, metodisko un projektu vadītāju līderības prasmes, aicinot uz sarunām sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas jau kļuvuši stipri savā būtībā, vadot uzņēmumus vai iestādes – tādus, kuri jau ir dzīvesgudri un māk rast risinājumus arī pārmaiņu laikos. Ir zināms, ka pamatu pamats tam, kas nosaka izglītības kvalitāti skolā, ir labs pedagogs. Un labam pedagogam nepieciešams stiprs atbalsts, iedvesmotājs, motivētājs jeb labs un pozitīvs skolas vadītājs, kas veicina inovācijas,” stāsta A. Cunska.

Konkrēti, kas attiecas uz 9. novembra tikšanos Smiltenes pilsētas kultūras centra kino zālē, pēc A. Cunskas teiktā: “Mēs sanācām uz jauku sarunu ar akciju sabiedrības “Smiltenes piens” vadītāju Gitu Mūrnieci, lai ieklausītos dzīves gudrībās, kā kļūt par veiksmīgu uzņēmēju – par sievieti līderi, kā pārvarēt grūtības dzīvē un darbā, kā kļūt stiprākam domās un savā būtībā, kā pārvarēt bailes un stresu, kā domāt pozitīvi un ieviest inovācijas savā darbā. Mīļš paldies Gitai gan par šo sarunu, gan par ilggadēju materiālo atbalstu un iedvesmas devu Smiltenes izglītības sistēmai kopumā. Savukārt manas sarunas tēma bija “Pašvērtējums: Laime būt pašam!”. Uzskatu, ka tēma ir aktuāla, lai mēs savā būtībā kļūtu harmoniskāki un labāk izturētos pret sevi un citiem, lai mums labāk klātos jebkurā dzīves sfērā. Un ik dienu mēs kaut ko vērtējam: notikumus, cilvēkus, darbus, jo mums ir viedoklis par visu. Bet visgrūtāk ir izvērtēt sevi pašu un būt harmonijā pašam ar sevi. Pašvērtējumam ir jākļūst par svarīgu ikdienas sastāvdaļu, lai mēs nepārtraukti attīstītos, mācītos un kļūtu stiprāki. Un jo vairāk mēs mācīsimies un attīstīsim sevī pozitīvās vērtības, jo harmoniskāki un laimīgāki kļūsim,” semināra tematu izklāsta Smiltenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja A. Cunska.

Prezentācijā aplūkojuši gan to, kas ir neadekvāts un adekvāts pašvērtējums, kas un cik stipri ietekmē pašvērtējumu, ko nozīmē samierināšanās, kā uzņemties atbildību par savu dzīvi un kā soli pa solim sevi pilnveidot. Savukārt prezentācijas noslēgumā bija slaids ar saiti uz videoklipu “Dzīvot”, kuru A. Cunska vēlējusies parādīt tikai ar vienu mērķi – ieklausīties vārdos un tajā dziļajā jēgā, ka mēs nedrīkstam padoties nevienā no dzīves grūtībām, ka mums ir jābūt stipriem, ar to domājot jāmīl, jāpiedod, jāsapurinās, jāiet uz priekšu un jāturpina dzīvot.

“Cik liktenīgi ir sanācis, ka saistībā ar šo prezentāciju man pašai tagad ir jāizvērtē sava darbība, personība un dzīve un jākļūst stiprākai,” “Ziemeļlatvijai” teic A. Cunska.


Atvainojas un aicina uz atklātu sarunu

Izglītības kvalitātes valsts dienests uzskata, ka šādu kursu apmeklēšana nedrīkst būt obligāta, jo to saturs nav saistīts ar skolu direktoru profesionālajai pilnveidei nepieciešamām zināšanām, līdz ar to šādi kursi nedrīkst notikt darba laikā. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka semināra apmeklējums nav bijis obligāts, taču tas noticis darbadienā.

Pēc 9. novembra sarunām A. Cunskai bijušas arī daudz pozitīvu atsauksmju no dalībniekiem. “Atvainojos visiem, kurus mana prezentācija personīgi aizskāra – nevienam ļaunu neesmu vēlējusi un manos plānos nav nevienam atriebties. Mans pamatmērķis ir stiprināt Smiltenes novada izglītības sistēmu. Tāpēc uz atklātu sarunu aicinu ikvienu, kuram ir līdzīgs mērķis, kuram ir sasāpējušas lietas saistībā ar izglītību. Un šeit mums būs jāatbild arī uz neērtiem jautājumiem – kāpēc daži skolu vadītāji, pieauguši cilvēki, nejautā un nerunā prezentācijas laikā, bet izvēlas doties uz TV un Drošības policiju? Kāpēc no Smiltenes vidusskolas ir aizgājuši vairāki spēcīgi skolotāji? Kāpēc Smiltenes novada 9. klašu beidzēji neizvēlas turpināt mācības Smiltenes vidusskolā?” uz atklātu sarunu Smiltenes novada izglītības iestāžu vadītājus aicina A. Cunska.


Rīcību izvērtēs deputāti un policija

Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze informē, ka 29. novembra Smiltenes novada domes sēdē nolēma izveidot Kultūras, izglītības un sporta jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājas darbības izvērtēšanas komisiju septiņu locekļu sastāvā.  Komisijas sastāvā  iekļauti deputāti: Edgars Avotiņš, Kaspars Markss, Tija Zaļkalne, Aigars Dudelis, Andis Rozītis, Aigars Veldre un G. Kukainis.

“Komisija tika izveidota, jo Smiltenes novada dome 21. novembrī ir saņēmusi Izglītības kvalitātes valsts dienesta iesniegumu, kurā norādīts, ka viņu rīcībā nonākusi informācija, ka Smiltenes novada domes deputāte, Kultūras, izglītības un sporta jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja, Sociālo un medicīnas jautājumu pastāvīgās komitejas locekle Aija Cunska 9. novembrī ir vadījusi semināru pedagogiem/izglītības iestāžu vadītājiem “PAŠVĒRTĒJUMS: Laime būt pašam!”. Ir konstatēts, ka semināra prezentācijā ietvertā informācija, iespējams, neatbilst Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr.480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” noteiktajam regulējumam,” ziņo M. Mūze.

Izveidotās  Kultūras, izglītības un sporta jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājas darbības izvērtēšanas komisijas sēde plānota  otrdienā, 5. decembrī. 

Drošības policija “Ziemeļlatvijai” apstiprina, ka saistībā ar publiski izskanējušo informāciju tiks organizēta tikšanās ar A. Cunskas kundzi. Drošības policija atturas komentēt minēto notikumu pirms apstākļu izvērtēšanas.

Saistībā ar izskanējušiem pārmetumiem A. Cunskai un televīzijas sižetā atspoguļoto informāciju  Nacionālās apvienības “Visu Latvijai” ‒ “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” valde rekomendē viņai atstāt domes komisijas vadītājas amatu. VL‒TB/LNNK valdes loceklis Jānis Dombrava sarunā “Ziemeļlatvijai” saka: “Mēs varam izteikt tikai viedokli, ņemot vērā, ka Cunskas kundze nav apvienības biedre. Valdes lēmums bija rekomendējošs, ka viņai nevajadzētu ieņemt amatus domē, kas saistīti ar izglītības jautājumiem. Viena no lietām, ko uzsvēru, – šī lielā mērā ir lieta, kas jāatrisina pašai Smiltenei, nevis no malas kādam ir jāpasaka, kā rīkoties. Lai Smiltenes novada domes sēdē izveidotā izvērtēšanas komisija iedziļinās jautājuma būtībā un pieņem labāko lēmumu,” telefonintervijā laikrakstam saka J. Dombrava. 

Kā rīkosies pašvaldība?

  Gints Kukainis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs:

- Trešdien Smiltenes novada domes sēdē ir izveidota izvērtēšanas komisija, kuras sastāvā iekļauti septiņi cilvēki. Sastāvs veidots pēc principiem atbilstoši ievēlēto deputātu skaitam domē no katras politiskās organizācijas. Komisijas uzdevums būs izvērtēt šīs konkrētās prezentācijas materiālu ietekmi un tajā pausto viedokli, ņemot vērā, kā notikušais tika atspoguļots TV sižetā, kā arī noskaidrot, vai publiskajā telpā izskanējusī informācija ir patiesa. Tāpēc notiks atsevišķas sarunas ar Smiltenes novada izglītības iestāžu vadītājiem, lai konstatētu, vai tā ir vienas personas vai vairāku nostāja.

============================================================

Viedokļi

Mārīte Jansone, Bilskas pamatskolas direktore:

- Mēs daudzās vietās saskatām to, kā nav. Šis ir pirmais Aijas Cunskas organizētais seminārs, kurā skolu direktoriem stāstīja par pašvērtējumu un laimi būt pašam. Seminārā dziesmas videoklipu īsti nemaz nevarēja redzēt, jo radās tehniskas problēmas. Vēlāk, kad tika pārsūtīta prezentācija, to noskatījos. Nedomāju, ka tas bija apzināts gājiens vai propaganda. Jāpiebilst, ka pasākuma pirmajā daļā ar savu personisko pieredzi ceļā uz panākumiem uzstājās Gita Mūrniece no “Smiltenes piena”. Viņa stāstīja, kā dzīvē ir gājis, kā izsitusies.

Arī prezentācijā bija daudzas lietas pārdomām, varam pieņemt to un varam nepieņemt. Mūsu profesijas pārstāvjiem piemīt kritiskā domāšana. Tomēr esam pieraduši uzreiz sūdzēties tālāk, uzskatu, ka vispirms bija jāvēršas novada domē, nevis televīzijā. Es tikai no televīzijas sižeta uzzināju par vēstuli Izglītības kvalitātes valsts dienestam, kuru parakstījuši direktori. Kuri tie ir, man nav zināms. Pati parakstījusi neko neesmu un arī neviens, ko tādu nav lūdzis. Aija Cunska ir gudra sieviete, ļoti patīk, kā viņa vada komitejas sēdes, ļoti korekti. 


Haralds Balodis, Smiltenes mākslas skolas direktors:

- Aijas Cunskas organizēto semināru 9. novembrī neapmeklēju, bet pēc tam saņēmu prezentāciju. Vienā no pēdējiem slaidiem bija links uz videoklipu. Prezentācijas materiālu esmu pārskatījis neskaitāmas reizes. Mana nostāja ir šāda ‒ katram vajag datorā atvērt Latvijas Republikas Satversmi, pēc tam noskatīties prezentācijas video un tad vēlreiz izlasīt Satversmes pirmo lapu. Mēs dzīvojam Latvijas valstī, mums ir savs karogs, himna, ģerbonis. Un tad rodas jautājums, kāpēc Nacionālās apvienības deputāte, Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece visiem ko tādu (domāts videoklipā redzētais – red.) novēl Lāčplēša dienā? Satversmē ir ierakstīts, ka 40. gadā okupēja Latviju. Šajā reklāmas materiālā tiek slavināta tā armija, kas okupēja Latviju. Iedomājieties, ja mūsu Austrumu kaimiņi savā valstī ko tādu slavinātu, kas tad notiktu? Šis gadījums Smiltenē ir kas nebijis un man nesaprotams. 

Raksts sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu par valsts budžeta līdzekļiem.



20171127-0845-vraa.jpg

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Liegums ieņemt uz 15 gadiem amatus ierēdņos nāks par labu. Līdera pozīcijas ir, lai būvē savu biznesu.

pirms 11 dienām, 2017.12.05 10:28

Smiltene