Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valkas un Valgas sadarbību lielākoties vērtē pozitīvi 2

Jau pagājuši desmit gadi, kopš Latvijā un Igaunijā stājies spēkā Šengenas līgums, kas atvēra valstu iekšējās robežas, nodrošinot iedzīvotāju un preču brīvu pārvietošanos starp kaimiņvalstīm. Izmantojot šīs priekšrocības, valcēnieši un valdzēnieši brīvi ne tikai pārvietojas uz kaimiņpilsētu, bet arī iepērkas, meklē darbu, piedalās dažādos kultūras un sporta pasākumos, kā arī apgūst igauņu un latviešu valodu. Turklāt jau vairākus gadus Valku un Valgu vieno sauklis “Viena pilsēta divās valstīs”, kas būtībā uzsver dvīņupilsētu unikalitāti un vienotību. 




Gaidot Šengenas līguma desmit gadu jubilejas svinības, “Ziemeļlatvija” skaidroja, vai robeža ietekmē dzīvi Valkā un Valgā un kā tiek vērtēta dvīņupilsētu sadarbība. Jau rakstījām, ka Valgai un Valgai nozīmīgie svētki notiks ceturtdien, 21. decembrī, Rīgas un Rajas ielas krustojumā un tos apmeklēs Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Igaunijas Valsts prezidente Kersti Kaljulaida.  




Atsevišķi –  mazas pilsētas, 


bet kopā – nopietns sadarbības partneris


Gan Valgas pagasta valdes priekšsēdētājs Margus Lepiks, gan arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis kopīgo sadarbību vērtē pozitīvi, ar tendenci tai attīstīties un iet plašumā. Abām amatpersonām jautājot, kas ir pats labākais, kas ir jau izdarīts un kas būtu vēl jādara, V. A. Krauklis atbild: “No praktiskām lietām Valkā ir izveidota dabas taka gar Pedeles upi, kas turpinās Valgā kā promenāde, Valgas dzelzceļa stacijas atjaunošana un Valkas un Valgas kopīgā centra robežzonas projekta izstrāde. Dzīves daudzveidībai – kopīgie pilsētas svētki, sporta sacensības, robežtirgus un basketbola klubs “Valka/Valga”. Savukārt dzīves kvalitātei – Valkas mākslas skolas projekts un tā īstenošana, kā rezultātā skolā mācās arī bērni no Valgas. Drošībai – glābšanas dienestu un policijas sadarbība.” V. A. Krauklis uzsver, ka jāturpina veidot kopīga abu pilsētu infrastruktūra un neatlaidīgi jāturpina risināt medicīnas pakalpojumu pieejamība, kopīga pilsētas transporta un atšķirīgās nodokļu politikas problēmas. Novada vadītāja sapnis ir Valkas un Valgas bērnudārzos sākt mācīt kaimiņu valodu. 


Savukārt M. Lepiks uzskata, ka paši labākie sadarbības piemēri ir pilsētas svētki un robežtirgus. Viņš “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka, strādājot jau kā Valgas pilsētas vadītājs, kopā ar V. A. Kraukli uzsākuši darbu projektā ar saukli “Viena pilsēta divās valstīs”. M. Lepiks uzskata, ka viņi abi kā pašvaldību vadītāji izdarījuši visu iespējamo, lai Valkas un Valgas problēmas sadzirdētu arī Latvijas un Igaunijas valdības.


“Tām jāsaprot, ka te pierobežā ir daudz atšķirīgākas problēmas nekā citos reģionos. Abu valstu valdībām beidzot vajadzētu Valkai un Valgai piešķirt īpašu statusu, pielāgojot arī likumu izmaiņas. Vai tas īstenosies, rādīs laiks, bet nākamgad, cerams, darbu atsāks starpvalstu komisija, kas risinās šos jautājumus,” skaidro M. Lepiks. 


Savukārt V. A. Krauklis ir pārliecinājies, ka “Rīgā vispār maz interesē reģionos notiekošais, kur nu vēl pierobežas īpašā situācija. Diemžēl šaurpierīgums un kalpa gēns valdošajās aprindās ir ļoti izteikts”.  


Gan V. A. Krauklis, gan M. Lepiks uzskata, ka no dvīņu pilsētu sadarbības iedzīvotāji iegūst vairākas priekšrocības. Proti, paveras lielākas darba iespējas un dažādu pakalpojumu pieejamība, vairāk draugu un sadarbības partneru, interesantāka un kvalitatīvāka dzīve.


“Atsevišķi Valka un Valga ir mazas pilsētas, bet kopā – nopietns partneris citiem sadarbības partneriem. Valka un Valga kopā iedzīvotāju ziņā ir piektā lielākā pilsēta Igaunijā,” uzsver M. Lepiks.


Lai arī abu dvīņu pilsētu pašvaldību vadītāji kopīgu sadarbību vērtē pozitīvi, tomēr nav īsti droši, vai valcēnieši un valdzēnieši jūtas kā vienā pilsētā, un pieļauj, ka sauklis “Viena pilsēta divās valstīs” īsti vēl nav iedzīvojies reālajā dzīvē. V. A. Krauklis piekrīt, ka iedzīvotāji ne līdz galam pieņem, ka Valka un Valga ir viena pilsēta. Tam traucē gan valodas barjera, gan tomēr atšķirīgās mentalitātes, gan atšķirīgā likumdošana un normatīvie akti. Taču novada domes priekšsēdētājam ir cerība, ka ar katru gadu šī sajūta, ka dzīvojam vienā pilsētā, vairojas.


Igauņu laikraksta “Lõuna-Eesti Postimees” redaktors Jāns Raps “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka, viņaprāt, vislabākais Valkas un Valgas sadarbības piemērs ir gaidāmā Valkas un Valgas kopīgā centra izveide ar gājēju promenādi, gājēju tiltu, uz kura būs uzstādītas šūpoles, un citām lietām, kā arī maijā notiekošais robežtirgus, abu pilsētu kopīgie svētki, kas apvieno Valku un Valgu. Pēdējā laika pierādījums kopīgai sadarbībai ir abu valstu uzņēmēju vēlme tikties V. A. Kraukļa un M. Lepika organizētajās biznesa brokastīs.


“Abu pilsētu vadītāji viens otru ļoti labi saprot. Viņi kopā deklarē, ka, piemēram, tas nav normāli, ka pacienti tiek vesti uz piecdesmit kilometrus attālo Valmieras slimnīcu, nevis slimnīcu Valgā,” uzskata J. Raps.




Arvien vairāk izvēlas apgūt latviešu un igauņu valodu 


Lai latvieši un igauņi viens otru saprastu, arvien vairāk iedzīvotāju pieņem lēmumu apgūt igauņu vai latviešu valodu. Tādu izvēli bieži vien izdara tie, kuri strādā savos privātajos uzņēmumos vai arī darbavieta atrodas kaimiņvalstī. Valkā praktizējošā veterinārārste Ingrīda Vilne šo tumšo ziemas laiku izmantos igauņu valodas apguvei. Kursi sāksies janvārī Valgas arodskolā. “Ziemeļlatvija” interesējās, kāpēc viņa nolēmusi apgūt visnotaļ sarežģīto igauņu valodu.


“Man igauņu valoda nepieciešama darbam, jo klīniku apmeklē arī klienti no Igaunijas. Vienkāršāko un biežāk sastopamo dzīvnieku slimību nosaukumus esmu igauniski iemācījusies, tomēr ar to nepietiek. Ne vienmēr igauņi runā krieviski vai angliski, tāpēc nolēmu pati kaut ko darīt lietas labā. Zinu, ka valoda ir sarežģīta, bet vismaz būšu mēģinājusi,” sevi iedrošina Ingrīda. Viņa lepojas, ka dzīvo tik unikālā robežpilsētā kā Valka. Pirms kāda laika pie viņas ciemojies kolēģis no Krievijas pilsētas Sanktpēterburgas, un Ingrīda skaidrojusi, ka tas nav nekas neparasts Valkā dzirdēt igauņu valodu, bet Valgā – latviešu valodu. Savukārt viņš bijis sajūsmināts par, kā pats teicis, īpatnējo un interesanto dzīvi pierobežā.  


Valkā igauņu valodas kursus latviešiem un latviešu valodas kursus igauņiem organizē biedrība “Latvijas – Igaunijas” institūts. Latviešu valodas kursus, kurus vada pasniedzēja Līga Kīslere, apmeklē Valgas apriņķa Cirgulīnas vidusskolas angļu valodas skolotāja Svetlana Opera. Viņa dzīvo 25 kilometrus no Valgas – Sangastē. Svetlana te­košā krievu valodā stāsta, ka latviešu valodu apgūst kopā ar draudzeni, kas dzīvo 30 kilometrus no Valgas. Viņa pēc kursiem paliekot nakšņot pie Svetlanas un nākamajā dienā dodas uz mājām. Jautāju, kas liek abām draudzenēm ļauties šim izaicinājumam, Svetlana atklāj, ka viņa brīnišķīgo latviešu valodu apgūst tāpēc, ka ir daudz latviešu draugu. Viņa jau tekoši latviski noskaita dzejoli un atklāj, ka, neskatoties uz noslogotību darbā, noteikti nākamgad turpinās latviešu valodas apguvi. Latviešu valodas nodarbības regulāri apmeklē vismaz septiņi igauņi, kuri vēlas iemācīties runāt latviski. 


Svetlana uzskata, ka gan valcēniešiem, gan valdzēniešiem vismaz dažas frāzes vajadzētu zināt kaimiņu valodā. Viņai ir patīkami, ka, iepērkoties Valkas veikalos, viņu apkalpo igauņu valodā, piemēram, bistro “Jumis”. Savukārt Svetlana pateicas latviski.


“Šis žests pierāda, ka dzīvojam draudzīgi un saprotam, ka valodas barjera nevar būt šķērslis draudzīgai sadzīvošanai,” ir pārliecināta Cirgulīnas vidusskolas skolotāja.


APTAUJA


Vai robeža ietekmē dzīvi 


Valkā un Valgā?


- Ietekmē pozitīvi – lielākas iespējas atrast darbu un iepirkties – 41 jeb 26,3%


- Ietekmē pozitīvi – uzņēmēji darbiniekus var meklēt otrpus robežai – 1 jeb 0,6%


- Nē, neietekmē, jo uz Valgu nedodos – 49 jeb 31,4%


- Ietekmē pozitīvi, jo notiek kopīgi Valkas un Valgas pasākumi – robežtirgus, pilsētas svētki, sporta pasākumi, abām pilsētām būs kopīgs centrs – 7 jeb 4,5%


- Esam atšķirīgas tautas ar atšķirīgiem uzskatiem un robeža kalpo tikai organizējot izklaides, bet uzņēmējdarbību ietekmē katras valsts nodokļu politika – 45 jeb 28,8%


- Nevaru atbildēt, jo dzīvoju citur – 11 jeb 7,1%


- Cita atbilde – 2 jeb 1,3%


Kopā nobalsojuši 156 respondenti


Raksts sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu par valsts budžeta līdzekļiem.

20171127-0845-vraa.jpg

Komentāri 2

biedriba.latvija1918

Novada vadītāja sapnis ir Valkas un Valgas bērnudārzos sākt mācīt kaimiņu valodu.

Tas esot okupantu sapņi, no mazotnes likt bērnam apgūt kautko vēl izņemot ka savas valsts valodu, kā stabīlo pamatni. Valodas jāmācās kursos, kurus Valkas pašvaldība varētu finansēt, nevis izmest naudu šovos un balagānos kas nenes pienesumu pilsētas attīstībai.

Tas ka igauņiem būtu vajadzīga kāda tur latviešu valoda, esot kārtējais provinciāļa idiotisms. Igauņiem tūvāk Somija, un daudzi prot somu valodu.

pirms 6 mēnešiem, 2017.12.17 20:55

biedriba.latvija1918

Atceres dienu rīko igauni Latvijas zemē. Igauņu numuri visām mašīnām. Valkas vadība, ja nav iespēju novietot akmens bluķi nto tūkstošu eiro vērtībā, labāk nedarīs neko, un robežsargu mājiņu protams ka nojauks, lai nebūtu iespējas rīkot atceres brīžus nākotnē.

Nožēlojami.

pirms 6 mēnešiem, 2017.12.21 11:29

Valka