Lielākā daļa koku jau ir "apcirpti" Trikātas ielā. Šonedēļ darbus uzsāka Meža ielā. Strādnieki apzāģē liepām visus zarus, atstājot tikai stumbru.

"Tas, kā mēs darām, nav pareizākais veids. Liepas vainagu vajadzētu veidot citādāk, taču mums nav tādu speciālistu, tāpēc strādājam pa vecam," atzīst Strenču novada domes apzaļumošanas speciāliste Zaiga Rožlapa.

Arboristi - kokkopji semināros iesaka no ataugušajām atvasēm izvēlēties piecas skaistākās un vainagu veidot no tām. Tad augot atvases tiecas augšup, veidojot konusu. Taču Latvijā profesionālu arboristu vēl ir maz, un arī vēl citās pilsētās apzaļumotāji izvēlas veco, bet pārbaudīto variantu. Kaut arī sākumā koku "stumbeņi" izskatās nepievilcīgi, vēlāk zari ataug.

Atsevišķās vietās kokus šopavasar plānots apzāģēt arī Smiltenē. Pašvaldības uzņēmuma "Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde" (NKUP) speciālisti vēl domā, kādu formu apzāģētajiem kokiem piešķirt.

"Pie jebkuras koka vainaga veidošanas, ja tas ir par lielu, jāizvērtē, vai koks šajā vietā vispār ir nepieciešams. Strādājot pēc "stabu tehnoloģijas" jeb atstājot tikai stumbru, koks dažreiz var arī aiziet bojā," atzīst NKUP ainavu tehniķe Baiba Rubene.

Viņai patīk brīvi augošs koka vainags, taču B. Rubene piekrīt, ka Latvijā vēl ir maz speciālistu, kuri prot tādu veidot. "Arboristika ir vesela zinātne, kas Latvijā vēl ir jaunums," viņa piebilst.

Strenču novada domes Saimnieciskās darbības nodrošināšanas departamenta speciālisti apsekos arī citas Strenču ielas, pārbaudot, kur vēl koku lapotnes ir pāraugušas. "Ja koku zari sāk traucēt gājējiem pārvietoties pa ietvi, vai arī jau skaras klāt elektrolīniju vadiem, tad jāķeras pie apzāģēšanas," skaidro Z. Rožlapa.

Visvairāk pāraugušas bija liepas Trikātas ielā, tāpēc šo ielu darbu sarakstā pašvaldība iekļāva pirmo. Koku apzāģēšanas darbos pašvaldība iesaistījusi bezdarbniekus, kuri saņem simts latu stipendiju.

Trikātas ielas iedzīvotāja pensionāre Ausma Bormane par tagadējo koku izskatu neraizējas. "Jaunas atvases ataugs ātri, bet apgriezt zarus vajadzēja. Vienā pusē tie bija tik lieli, ka, ejot pa trotuāru, dūrās acīs un ar mašīnu atpakaļgaitā nevarēja izbraukt no pagalma," stāsta pensionāre.

Papildu Strenču pilsētas sakopšanai pašvaldības komunālais dienests gatavojas pavasara paliem vai pat plūdiem. Strādnieki nostiprinās gājēju tiltiņus pār Strenčupīti un Gaujas attekām, lai tie neaizpeldētu pa upi.