ziemellatvija.lv - Par reģionu

Ievērojamākie notikumi Valkā 13.gs. - 21.gs.

1236.gads nodibinoties Livonijas ordenim, Romas pāvesta ārkārtējais pilnvarotais bīskaps

Vilhelms apstiprina Ukumull (Varžupīti) par robežlīniju starp divām varām - Livonijas ordeni un Tērbatas bīskapiju

1286.gads Valkas vārds pirmo reizi atrodams vēstures avotos (Rīgas pilsētas parādu grāmatā)

1296.gads Valku noposta leišu karaspēks

1329.gads Valku noposta leišu karaspēks

1345.gads Valku noposta leišu karaspēks

14.gs. No vēstures avotiem pazūd vietas nosaukums „Valka" un parādās „Pedele" (Pödel)

1422.gads Valkā sanāk pirmā Livonijas valstiņu apspriede, kas nolemj turpmāk katru gadu sasaukt kārtējo landtāgu (Livonijas valstiņu apvienības augstākais orgāns). Landtāgu visbiežāk sasauca Valkā un Valmierā - pilsētās, kas atradās Livonijas centrā.
Līdz 1500.gadam Valkā noturēti 36 landtāgi

1435.gads Valkas landtāgs pieņem svarīgus lēmumus, kas aizliedz atsevišķām valstīm bez

landtāga piekrišanas uzsākt uzbrukuma karus, slēgt mieru utt.

1477.gads Pirmo reizi vēstures avotos minēta Valkas-Lugažu draudze

1481.gads Valku noposta krievu karaspēks

1501.gads Valku noposta krievu karaspēks

1534.gads Valku noposta krievu karaspēks

1558.-1582.gads Livonijas karš, kad arī Valka līdz ar apkārtni pakļauta intensīvai karadarbībai un cieš

1560.gads Valka 2x kļūst par robežu : notiek Livonijas ordeņa pēdējā cīņa netālu

no Valkas pie Ērģemes ar krieviem, kurā tas cieta sakāvi - līdz ar to Valka atrodas starp

divām naidīgām varām - Krieviju un Poliju

1582.gada 2.augusts noslēdzot pamieru starp Krieviju un Polijas-Lietuvas valsti,

Latgale, Vidzeme, un Dienvidigaunija (līdz ar bijušo Tērbatas bīskapiju -tātad arī Valku),

nonāk Polijas valdījumā

1584.gada 11.jūnijs Polijas karalis Stefans Batorijs /1533-1586/ Valkai piešķir pilsētas tiesības

1590.gads Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa /1566-1632/ apstiprina Valkas pilsētas tiesības

1590.gads apstiprina Valkas pilsētas ģerboni

1624.gads Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs piešķir virsleitnantam Hansam fon Vrangelim (Hans von Wrangel) Lugažu muižu

1626.gads Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs /1594-1632/ atkārtoti apstiprina Valkas pilsētas tiesības

1638.gads Lugažu novads ietilpst Rīgas apriņķī. Valkā ir 26 namīpašumi, 1 kalējs, 1 skroderis, 1 bodnieks

1686.gads Lugažu novads ietilpst Pērnavas apriņķī - Lugaži un Valkas pilsēta

atrodas uz Pērnavas un Tērbatas apriņķa robežas

1693.gada 4.oktobris Lugažu un Valkas draudzes un novadi ar ģenerālgubernatora Jākoba Hastfēra rīkojumu tiek pievienoti Rīgas apriņķim

1700.-1713.gads Valku noposta krievi karaspēks

1702.gads Lugažu draudzes baznīca Ziemeļu kara laikā tiek nopostīta

1721.gada 30.augusts Valka līdz ar visu bijušo zviedru Vidzemi tiek pakļauta Krievijai

1729.gads Lugažu draudzes baznīca tiek atjaunota

1752.-1755.gadam Lugažu draudzes baznīcu ceļ no jauna uz vecajām drupām

1764.gads Krievijas ķeizariene Katrīna II /1729-1796/ vēlreiz apstiprina Valkas pilsētas tiesības

1783.gads Valkai piešķir apriņķa pilsētas tiesības ar pakļautību Rīgai. Valkā sāk ieplūst latvieši, jo Valkas apriņķi paplašina uz Cēsu un Rīgas apriņķu zemju rēķina. Rīgas apriņķī ir Lugažu draudze

1798.gads igauņu draudzi (Valkas) 1x atdala no latviešu draudzes (Lugažu)

1823.-1853.gadam Lugažu draudze atkal apvienota ar Valkas draudzi

1834.gads Valkas pilsētas iedzīvotāju sociālais stāvoklis sekojošs: amatnieki - 53; tirgotāji - 28; cunftes amatnieki - 306; vienkāršie pilsoņi - 269; brīvie vienkāršie strādnieki - 569; mājkalpotāji - 30

1849.-1890.gadam Valkā darbojas Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs

(dibināts 1839.gadā Valmierā), kuru 1839.-1881.gadā vada Jānis Cimze /1814-1881/

un, kurā mācās vēlāk Latvijā un Igaunijā ievērojami pedagogi (V.Švēde, H.Einers u.c.),

koru diriģenti (I.Zīle, Fr. Sēbelmans u.c.), komponisti (Baumaņu Kārlis, A.Kunileids u.c.),

mūziķi (J.Sērmūkslis, A.Lete u.c.), literāti (Auseklis, A.Grencšteins u.c.), mācītāji (Ā.Jende,

J.Neikens u.c.), sabiedriskie darbinieki (V.Bērsons, K.R.Jakobsons u.c.) un daudzi citi.

Pavisam semināra pilnu mācību kursu beiguši 479 audzēkņi

1868.gada 21.maijs notiek Valkas novada pirmā dziesmu diena, kuru noorganizē Indriķis Zīle /1841-1919/ - Valkas draudzes skolotājs un ērģelnieks

1870.gads draudzes skolotāju semināra slēgtos vakaros spēlētas pirmās teātra izrādes

1871.gada vasara Valkas iedzīvotāji Lugažu draudzes skolā uzved pirmo

izrādi - „Pašu audzināts"
1871.-1887.gadam Valkā darbojas Valkas pagasta skolu skolotāju seminārs, kuru vada Ādams Tērauds /1830-1891/ - latviešu pedagogs, mācību grāmatu autors, ērģelnieks.

Šajā seminārā izglītību ieguvuši, piemēram, ievērojami sava laika pedagogi D.Ķepītis,

P.Liģers, M.Robežnieks u.c., pedagogs, sabiedriskais darbinieks un folkloras vācējs

Dāvis Ozoliņš, žurnālists un bibliogrāfs Āronu Matīss, kā arī citi.

1885.gads dibina Valkas Viesīgo biedrību - dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs Mārtiņš Ūdris
/1839-1921/ - Lugažu draudzes skolotājs, ērģelnieks, kora diriģents

1887.gada 6.,7.februāris ar plašām svinībām atklāj Valkas Viesīgās biedrības namu, kurā plaša zāle ar skatuvi (tagad Valgā, ēka nav saglabājusies)

1889.gads nodod ekspluatācijā dzelzceļa līniju Rīga - Valka 2.

1894.-1897.gadam izbūvē dzelzceļa līnijas Valka - Rūjiena - Pērnava un Valka - Ipiķi -

Igaunijas robeža. Valka kļūst par dzelzceļa mezgla pilsētu. Tas izmaina pilsētas iedzīvotāju

skaitu un nacionālo sastāvu.

1897.gads Pēc Krievijas impērijas 1.vispārējās tautas skaitīšanas Valkas apriņķī dzīvo 5 120 igauņu

1898 - 1903.gadam pabeidz dzelzceļa līnijas Valka - Ipiķi būvi: Valka - Igaunijas teritorija - Ape - Alūksne - Gulbene - Stukmaņi (Pļaviņas)

1907.gada 4.februāris izdeg Lugažu draudzes baznīca

1910.gads iesvēta atjaunoto Lugažu draudzes baznīcu

1914.gada augusts Valkā nodibina Latviešu Sarkanā Krusta komiteju

1917.gada 12.maijs (29.aprīlī pēc vecā stila) Valkā sanāk Latvijas Zemnieku savienības dibināšanas sapulce (kongress)
1917.gada 30.novembris (17.novembrī pēc vecā stila) Valkā nodibina Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi
1917.gada 18.novembris Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome pieņēma (pēc vecā stila) deklarāciju, kurā pasludināja Latvijas autonomiju.

1918.gada 22.februāris Valkā ienāk vācu okupācijas karaspēks
1918.gada vasara Valkā nodibina Pagaidu Latviešu Nacionālo teātri
1918.gada 15.novembris Latvijas Zemnieku savienības centrālā padome Valkā nolemj proklamēt Latviju kā neatkarīgu demokrātisku republiku

1919.gada 1.februāris igauņu-somu karaspēks atbrīvo Valku no lielinieku varas, kura Valkā ilga 1 mēnesi un 13 dienas
1919.gada februāris Valkā notiek apspriede ar Igaunijas armijas pārstāvjiem par latviešu karaspēka formēšanu Igaunijas teritorijā
1919.gada 16.februāris Ziemeļlatvijas Zemes Padomes priekšsēdētājs Otto Hasmanis Valkā paraksta pavēli par mobilizācijas izsludināšanu Ziemeļlatvijas apgabalos. Ar to tiek likts

drošs pamats latviešu karaspēka vienībām Ziemeļlatvijā

1920.gada 1.jūlijs šķīrējtiesa pieņem lēmumu par Valkas sadalīšanu starp jaunajām Latvijas un Igaunijas neatkarīgajām valstīm
1920.gada 1.augusts bijušajā Ā.Tērauda (pagasta skolu) skolotāju seminārā (Semināra ielā 27) uzsāk darbu jaundibinātā „Valkas pilsētas I pamatskola" un bijušajā Cimzes seminārā uzsāk darbu jaundibinātā „Valkas pilsētas II pamatskola", kuru 1921.gada jūlijā pārceļ uz bijušā Ā.Tērauda semināra pagalma ēku Semināra ielā 27
1920.gada 27.septembris bijušajā Cimzes seminārā uzsāk darbu jaundibinātā „Valkas pilsētas vidusskola", kura 1921.gada 1.maijā kļūst par „Valkas valsts vidusskolu"
1920.gada 22.novembris piešķir pilsētas tiesības Valkas priekšpilsētu daļām, kuras pēc Latvijas-Igaunijas robežu komisijas lēmuma piedalītas Latvijai. Jauno pilsētu nosauc par Valku
1920.gads nodibina Valkas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību

1921.gads nodibina Valkas Izglītības biedrību

1922.gads Valka kļūst par apriņķa centru

1922.gada vasara nodibina Valkas Sporta biedrību, kura 1938.gada 14.decembrī apvienojas ar 7.Valkas aizsargu sporta klubu ar nosaukumu „7.Valkas aizsargu sporta klubs"
1922.gada 1.oktobris atklāj E.Meldera pieminekli „Senlatviešu karavīrs" 1919.gada kaujās par Latviju kritušo Valmieras kājnieku pulka karavīru Brāļu kapos

1923.gads oficiāli atklāj (darbojas jau no 1920.gada) slimnīcu Kūru ielā 13

1924.gads uzsāk darbu „Valkas pilsētas amatniecības skola", kuru vēlāk pārdēvē

par „Valkas pilsētas arodu skolu" un 1927.gada 1.VIII - par „Valkas valsts arodu skolu"

1925.gads apstiprina Valkas pilsētas ģerboni: „Zaļā laukā no mākoņa labā pusē pacelta bruņota roka ar zobenu, virs rokas viena zelta zvaigzne, zem rokas - divas zelta zvaigznes"

1928.gads dibina Savstarpējo ugunsapdrošināšanas sabiedrību

1929.gada novembris Valkas valsts vidusskola uzsāk mācības jaunajā ēkā Raiņa ielā 28a

1931.gada 5.oktobris II pamatskolu pārdēvē par „Valkas pilsētas Ā.Tērauda pamatskolu"

1932.gada 1.maijs Valkas vidusskolu pārdēvē par „Jāņa Cimzes valsts ģimnāziju"
1932.gada 1.oktobris iesvēta Jāņa Cimzes valsts ģimnāzijas jauno ēku

1934.gada 27.februāris dibināts 7.Valkas aizsargu sporta klubs, kas 1938.gadā apvienojas ar Valkas sporta biedrību
1934.gada 16.septembris I pamatskolu pievieno ģimnāzijai ar nosaukumu „Valkas valsts pamatskola pie J.Cimzes valsts ģimnāzijas"
1934.gada oktobris notiek skolu mītņu maiņa: bij. I pamatskola pievienojas ģimnāzijai un Ā.Tērauda pamatskola pārceļas uz I pamatskolas ēku Raiņa ielā 28

1939.gada 1.septembris Raiņa ielā 25 sāk darbu Valkas valsts sieviešu arodskola (pastāv līdz ~ 1944.gadam)

8.07.1941. - 19.09.1944. Valka atrodas vācu armijas okupācijā

1946.gads dibina mūzikas skolu

1948.gads dibina Valkas šaha klubu

1950.gada 1.janvāris Valka kļūst par rajona centru

1951.gads Valkā darbu uzsāk autobusu stacija

1955.gads nodibina krievu vidusskolu ar nosaukumu „Valkas 2.vidusskola"

1957.gads Valkā atklāj 1.vidusskolas novadpētniecības muzeju

1959.gada jūnijs Valkas pilsētas stadionā pirmo reizi notiek starptautiskas sacensības, kurās kopā ar Latvijas PSR un Lietuvas PSR sportistiem piedalās Ķīnas Tautas republikas izlases vieglatlēti

1960.gads nodibina lietišķās mākslas kolektīvu, kuram 1968.gadā piešķīra Tautas

mākslas studijas nosaukumu un nodēvēja par „Saulīti". Rajona Dziesmu un deju svētki

pirmo reizi notiek jaunajā Brīvdabas estrādē

1963.gads izveido Valmieras mēbeļu fabrikas Valkas cehu

1960 gadi aizsākas un kļūst par stabilu tradīciju Valkas un Valgas darbaļaužu kopīgas

valsts svētku (1.Maija un LOSR) demonstrācijas. Sāk celt 5-stāvu dzīvojamās ēkas.

Uzceļ pilsētas 1.bērnudārzu Puškina ielā (1961), kultūrpreču veikalu (1962), kinoteātri „Draudzība" (1963), slimnīcu (1965), valsts sēklu inspekciju (1968), pirti un veļas mazgātuvi

1970.gada 22.aprīlis dibina Valkas novadpētniecības muzeju

1972.gada jūnijs atklāj skulptūru „Koklētājs" pie Brīvdabas estrādes
1970 gadi Sāk darbu trikotāžas ražošanas apvienības „Sarkanais Rīts" Valkas cehs. Uzceļ pilsētas 3.bērnudārzu Raiņa ielā (1970), 2.vidusskolas ēku (1973)

1980.gada aprīlis notiek pirmās Cimzes dienas, kuras kļūst par stabilu tradīciju

1981.gads mūzikas skolai piešķir Jāņa Cimzes vārdu
1981.gada aprīlis pirmās Mākslas dienu izstādes, kas turpmāk notiek katru gadu

1988.gada augusts Valkā notiek starptautiskā folkloras festivāla „Baltica - 88" koncerti

1989.gads pie Valkas novadpētniecības muzeja atklāj pieminekļus J.Cimzem un I.Zīlem

(tēlniece A.Dumpe)

1990.gads nodibina Valkas mākslas skolu

1990.gada 11.novembris atklāj atjaunoto E.Meldera pieminekli „Senlatviešu karavīrs"

Brāļu kapos Varoņu ielā

1992.gads notiek pirmais Starptautiskais teātru festivāls „Tālvils"

1995.gads Lugažu draudzes baznīcas tornī alpīnisti uzstāda restaurēto gaili.
Valkas pilsētas dome pārceļas uz citām telpām - Semināra ielā 29

1997.gads Valka noslēdz sadraudzības līgumu ar Ekero municipalitāti Zviedrijā. Pirmā ārvalstu investīcija - Dānijas investīcijas siltumtrases izbūvē
1997.gada 12.maijs pilsētas centrā atklāj piemiņas zīmi Kārlim Ulmanim un Latvijas Zemnieku savienības dibināšanai Valkā 1917.gada 12.maijā. Pasākumā piedalās Valsts

Prezidents Guntis Ulmanis

1998.gada novembris nolemj piešķirt Valkas pilsētas Goda pilsoņa nosaukumu Guntim Freibergam, Arturam Gobam un Jenam Hedemarkam
1998.gada 17.novembris atver Lugažu draudzes kristīgo bērnudārzu „Gaismiņa"

1999.gada jūlijs Valkā notiek 9. Latvijas amatieru teātru salidojums

2003.gada 30.augusts Valkā pirmo reizi notiek Latvijas un Igaunijas Nacionālo operu sezonas atklāšanas koncerts. Piedalās Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga

2004.gads notiek skolu reforma: izveido Valkas ģimnāziju - uz Valkas 1.vidusskolas bāzes un Valkas pamatskolu - uz Valkas 2.vidusskolas bāzes

	0,7028
	0,8460
	0,2040
	0,0177
	0,0795
	0,5340

AKTUĀLI ! AKTUĀLI !

Reklāma