Pilsētas un pagasti
Iedzīvotāji: 6310
Platība: 14 km2
Valka ir viena no sešām pilsētām pasaulē, kur robeža sķērso pilsētas centru un sadala to divās daļās, izveidojot dvīņu pilsētas Valku un Valgu. Valka tiek dēvēta par pilsētu, kur sākas Latvija, un to apliecina gan vēsturiskie fakti, gan norises. 1868. gadā te notiek Indriķa Zīles organizētā Dziesmu diena, kas ir pirmā Valkas novadā un arī Latvijā. 1917. gada 18. novembrī šeit top pirmā Latvijas neatkarības deklarācija, un Valkā pirmo reizi atklātībā plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs.
Apdzīvota vieta ar nosaukumu Walk pirmo reizi minēta 1286. gadā Rīgas parādu grāmatā.
1920. gadā, pēc kara tribunāla lēmuma, Valka tika sadalīta starp jaunizveidotajām Latvijas un Igaunijas Republikām. Valka zaudē daudz, jo Igaunijas pusē paliek viss saimnieciskais un kultūras centrs, bet Latvijas pusē pārsvarā dzīvojamās mājas.
Valkā darbojas trīs pirmsskolas izglītības iestādes, Valkas pamatskola un Valkas ģimnāzija.
Daudzpusīgas brīva laika nodarbes piedāvā Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centrs, J. Cimzes mūzikas skola un Valkas mākslas skola.
Augstāko izglītību (gan bakalaura, gan maģistra grādus) var iegūt Latvijas - Igaunijas institūtā, kas ir Latvijas universitātes pārstāvniecība Valkā. Darbu uzsākusi arī Starptautiskais Praktiskās Psiholoģijas
augstskolas filiāle.
Pilsētā ir aktīva kultūras dzīve. Pasākumi visbiežāk tiek organizēti brīvā dabā - Lugažu laukumā, Valkas brīvdabas estrādē un pie Zāģezera, bet ziemā Valkas kultūras namā.
Visplašāk pārstāvētās uzņēmējdarbības formas ir pakalpojumu sfēra un apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, metālapstrāde), kā arī ķīmiskā un pārtikas ražošana.
===========================================================================
Iedzīvotāji: 5955
Platība: 7,4 km2
Pilsētas tiesības piešķirtas 1920. gadā. Vārds "Smiltene" cēlies no latgaļu cilts vārda "smiltesele". Pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne. Smiltene ir pilsēta ar senu un bagātu vēsturi. Dažādi karaspēki no 17. līdz 18. gs. pilsētu vairākas reizes nopostīja, bet, pateicoties vietējo iedzīvotāju neatlaidībai, pilsēta atdzima katru reizi no jauna.
Straujš pilsētas uzplaukums sākās 19. gs. beigās, kad Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens sadalīja zemi gruntsgabalos un iznomāja tos mūža rentē. Pilsētas izaugsme turpinājās arī Latvijas Republikas laikā, īpaši pēc pilsētas tiesību piešķiršanas.
Smiltene ir viena no skaistākajām Latvijas mazpilsētām Ziemeļvidzemē, jo tās šarms slēpjas izteikti paugurainajā reljefā, kas atveidots arī pilsētas ģerbonī kā kalns ar trīs pauguriem. Uz Abula upes uzdambējuma izveidojušies trīs ezeri - Teperis, Vidusezers un Tiltleju ezers. Smiltenei raksturīga dārzos slīgstoša mazstāvu apbūve un pilsētas parki. Pilsētai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, tā atrodas vairāku nozīmīgu satiksmes ceļu krustojumā, un tas veicinājis pilsētas uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstību, kā arī cilvēku pieplūdumu pilsētā, izvēloties Smilteni par dzīvesvietu.
Sporta cienītājiem iespējams nodarboties ar kādu no sporta veidiem - futbolu, orientēšanās sportu, volejbolu, hokeju, BMX, basketbolu, vieglatlētiku, tenisu un citiem, kā arī būt par līdzjutēju: autokrosos, velosacensībās, ielu stafetēs un citos sporta pasākumos.
Smiltenes lielākais uzņēmums ir a/s "8CBR", kas nodarbojas ar ceļu un tiltu būvi un kļuvis par vienu no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā. Šeit darbojas labi pazīstami uzņēmumi: VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" Smiltenes ceļu rajons, a/s "Smiltenes piens", SIA "Firma Madara 89" un citi. Smiltenes apkārtne ir bagāta ar mežiem, tāpēc vairāki uzņēmumi nodarbojas ar kokapstrādi.
Smiltenē aktīvi darbojas Latvijā pazīstamas mūziķu grupas "Apvedceļš", "Sestā jūdze" un "Velves".
Smiltenei ir vairākas sadraudzības un sadarbības partneru pilsētas ārvalstīs - Dānijā, Vācijā, Norvēģijā. Zviedrijā, Itālijā, Čehijā, Velsā. Tās rosinājušas Smiltenes pilsētu uz straujāku attīstību.
==============================================================================
Iedzīvotāji: 1467
Platība 5,7 km2
126 km no Rīgas atrodas Strenču mazpilsēta. Daļu no 5,7 km2 lielās pilsētas teritorijas aizņem meži un Gaujas vecupes, bet pilsētas centru veido mazstāvu apbūve un individuālās dzīvojamās mājas.
Pilsētas viesi var aplūkot vienotā stilā celto simtgadīgo psihoneiroloģiskās slimnīcas ēku kompleksu, kam pāri slejas 35 m augstais skurstenis - ūdenstornis.
Pēc dzelzsceļa līnijas Rīga - Pleskava - Pēterburga atklāšanas 1889. gadā Strenči sāka veidoties kā nozīmīga apdzīvota vieta. Sākotnēji Strenči attīstījās kā mežrūpniecības centrs un kļuva slaveni, pateicoties prasmīgajiem Gaujas plostniekiem, kuri mācēja vadīt plostus pāri Strenču krācēm. Nozīmīgi notikumi pilsētas vēsturē bija psihiatriskās slimnīcas - modernākā ārstniecības kompleksa tā laika Baltijā - atklāšana 1907. gadā, kā arī tilta uzcelšana pār Gauju 1909. gadā. 1928. gadā Strenčiem piešķirtas pilsētas tiesības, bet kopš 1938. gada pilsētai ir savs ģerbonis.
Dominējošais uzņēmējdarbības veids Strenčos ir pakalpojumu sniegšana, tos nodrošina viesu nams "Strenči", kafejnīcas un veikali. Lielākais ražošanas uzņēmums pilsētā ir SIA "Dolle", kas nodarbojas ar labības pārstrādi. Nozīmīgs darba devējs pilsētas iedzīvotājiem ir Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, kur strādā 364 darbinieki.
Pilsētā notiek vairāki nozīmīgi kultūras pasākumi. Lai saglabātu seno plostnieku profesiju, 1998. gadā aizsākās tradīcija organizēt Plostnieku svētkus. Šajā laikā tiek sieti plosti un notiek ekspedīcija - trīs dienu ilgs nobrauciens pa Gauju. Svētki tiek atklāti, svinīgi sagaidot plostu Strenčos, pēc tam apmeklētājiem tiek piedāvāta sporta un kultūras programma.
Augusta pirmajā sestdienā tiek rīkoti Pilsētas svētki. Šajā dienā Strenčos notiek gadatirgus, pašdarbības kolektīvu priekšnesumi un koncerti, sporta sacensības, atrakcijas. Svētki noslēdzas ar svēktu gājienu, salūtu un nakts balli Strenču estrādē.
===========================================================================
SEDA
Iedzīvotāji: 1659
Platība: 2 km2
Sedas pilsēta atrodas Valkas rajona R daļā, 27 km no Valkas. Pilsēta un tās lauku teritorija robežojas ar Plāņu, Jērcēnu, Ēveles, Ērģemes un Valkas pagastiem, kā arī tuvāko pilsētu Strenčiem, kas atrodas 5 km attālumā no Sedas.
Seda var sniegt papilnam eksotikas padomju nostaļģijas māktajiem vai ārzemju tūristiem. Līdz pat 20 gs. 50. gadiem tagadējās Sedas pilsētas vietā pletās mežs. 1953. gadā Sedas tīreļa D malā sāka veidoties ciemats, jo notika kūdras fabrikas būve. 1991. gada 14. novembrī pilsētciemats ar lauku teritoriju pārveidots par Sedas pilsētu ar lauku teritoriju. Pirmsākumā pilsētiņā dzīvoja un strādāja ap 4000 cilvēku, šobrīd šeit dzīvo mazāk nekā 1700 iedzīvotāju.
Sedas kūdras purvu (7582 ha), kas pieguļ ciematam un ir bijis iemesls tā attīstībai, apsaimnieko lielākais šīs nozares uzņēmums Latvijā - a/s "Seda". Tā šobrīd apsaimnieko tikai 1/7 no purva. Lielāko daļu apsaimnieko VAS "Latvijas Valsts meži". Lai arī kūdras industrija, salīdzinot ar padomju laikiem, ir panīkusi, Latvijas purvos joprojām atrodami 0,4% no visas planētas kūdras krājumiem, un pēc šī dabiskā kurināmā daudzuma uz vienu iedzīvotāju esam 8. vietā pasaulē.
Šaursliežu dzelzceļš caurvij gandrīz visu Sedas tīreli. Šādi dzelzceļi ir arī citos Latvijas kūdras purvos - Zilākalnā, Olainē, Strūžānos, taču Sedas ir visgarākais Latvijā. Sezonas laikā dzelzceļš tiek izmantots tikai kūdras transportēšanai un nav paredzēts tūrisma mērķiem, bet jau šobrīd rit spraigs darbs, lai tūristi un citi interesenti turpmāk varētu izmantot šo pakalpojumu.
A/s "Seda" ir lielākais uzņēmums pilsētā, galvenais darba devējs pilsētas iedzīvotājiem un sezonas laikā nodarbina ap 300 strādājošo. Uzņēmumā tiek ražota gan kurināmā, gan lauksaimniecības frēzkūdra, kas tiek pārstrādāta dažāda veida substrātos. Savu produkciju uzņēmums eksportē uz Nīderlandi, Vāciju, Itāliju, Beļģiju, Spāniju un Ziemeļīriju.
=============================================================================
PAGASTI
BILSKAS PAGASTS
Iedzīvotāji: 1461
Platība: 161 km2
Kontaktinformācija:
Bilska, Bilskas pagasts, LV-4706
Tālrunis/fakss 47 07 469, tālrunis 47 07 468
e-pasts: bilskas.pagasts@inbox.lv
Bilskas pagasta teritoriju šķērso autoceļš Smiltene - Valka, un D daļā pagasts robežojas ar autoceļu Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža.
Bilskas pagasta nozīmīgākie centri ir Bilska, Mēri, Lobērģi un Zeltiņi. Pagasta D daļā augstienes un pauguraines mijas ar līdzenumiem, bet Z daļa ir līdzena, ar plašiem laukiem un ievērojamajām mežu platībām. Lielākie ezeri - Bilskas, Sūča un Mēru.
Teritorijā atrodas arī vairāki arheoloģiskie un kultūrvēstures pieminekļi: Līdaciņu, Vecruiku, Panderu, Piltiņu, Dzirkaļu senkapi, Kalnaegļu upurozols, Panderu upurkalns ar Upurakmeni (ap 13. gs.). Kā kultūrvēsturiskā mantojuma centrs ir Mēru muižas apbūve ar parku (19. gs. beigas - 20. gs. sākums).
Pagastā dzimuši un dzīvojuši: rakstnieki Jānis Ziemeļnieks, Zeibotu Jēkabs, žurnālists, tulkotājs grāmatu izdevējs Jēkabs Dravnieks, žurnālists, rakstnieks Antons Benjāmiņš un citi.
Bilskas pagasta teritorijā ir Bilskas un Birzuļu pamatskolas ar pirmskolas bērnu dienas grupām, trīs bibliotēkas un tautas nams.
Uzņēmējdarbība: SIA "Alis un Partneri" - kokapstrāde un kokmateriālu ražošana, žavēšana; SIA "LAM" - tirdzniecība, kokapstrāde, kokmateriālu ražošana; DUS "Tīne" - degvielas pārdošana, glabāšana; SIA "Druva" - piena un gaļas ražošana, pakalpojumi; Z/s "Kalējiņi" - piena lopkopība; Z/s "Palejas" - piena lopkopība.
____________________________________________________________________________
BLOMES PAGASTS
Iedzīvotāji: 1052
Platība: 76 km2
Kontaktinformācija:
Cēsu iela 9, Blome, Blomes pagasts, LV-4707
Tālr. 47 74 370, tālr./fakss 47 74 371
e-pasts blomespagasts@inbox.lv
Blomes pagasts robežojas ar Trikātas, Smiltenes un Brantu pagastu, Cēsu rajona Raunas un Mārsnēnu pagastu, Valmieras rajona Brenguļu pagastu. Blomes pagasts izveidojies Abula un tā pieteku Nigras un Mutulītes krastos, to šķērso autoceļi Valmiera - Smiltene un Smiltene - Liepa - Cēsis. Blomes centra attālums līdz Smiltenei ir 8 km, līdz Valmierai - 25 km, Cēsīm - 35 km.
Pagasta centrs Blome, to veido pašvaldības ēka, skola, kultūras nams (Blomes muižas pils), 12 līdz 1940. gadam celtās ēkas - privātmājas un 35 pēckara laikā celtās dzīvojamās mājas. Blomes pašvaldības iestādes: Blomes pamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde "Zīlīte", feldšerpunkts, sociālais dienests, kultūras nams un bibliotēka.
Blomes pagasta iedzīvotāju apkalpojušās iestādes: pasts, veikali - a/s "Smiltenes piens", LKS "Vidzemes spēks", autoservisi "Vidzemes spēks" un "Nigra", biedrība "Kultūrizglītība un sports".
Uzņēmējdarbība: A/s "Smiltenes piens" Blomes siera cehs, kokapstrādes uzņēmums "MMA" (guļbūvju celtniecība), keramikas izstrādājumi "Zīlītes".
Netradicionālās lauksaimniecības ražošanas nozares: zirgkopībā z/s "Akoti", "Oļukalni", kazkopībā z/s "Muižnieki", biškopībā "Gailīši", "Celmi", dīķu saimniecībā "Ķuzuļi", liliju selekcijā "Sirmiņi".
Tūrisma objekti: Riņģu saiešanas nams; Ķikuļu Jēkaba un Riņģu kambara taka; Blomes zaļā taka; Blomes vēstures taka.
_____________________________________________________________________________
BRANTU PAGASTS
Iedzīvotāji: 691
Platība: 82 km2
Kontaktinformācija:
Rīgas iela 71, Vidzeme, Brantu pagasts, LV-4729
Tālr./fakss 47 00 866
e-pasts: pagastsbranti@inbox.lv
Brantu pagasts atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Reljefs izteikti paugurains, pauguru augstums sasniedz 170 - 230 m virs jūras līmeņa. Augstākie pauguri - Kuiļa kalns, Dzērvju kalns. Cauri pagastam tek Gaujas baseina upes - Nigra, Dranda un Mutulīte. Lielākie ezeri ir Brantu dzirnavezers, Strantes un Prūšu dzirnavezers. Meži aizņem 45,4 % teritorijas.
Brantu pagasts robežojas ar Smiltenes pilsētu, Launkalnes, Blomes, Smiltenes un Cēsu rajona Raunas pagastu. Kā stratēģiski izdevīgu pozīciju var atzīmēt pagasta atrašanos pie Rīgas - Veclaicenes šosejas un blakus Smiltenes pilsētai.
Brantu pagasta pirmsākums ir Brantu ciems, kuru 1945. gadā izveidoja Launkalnes pagastā. Vēlāk Brantu ciemam pievienoja daļu Launkalnes ciema, kas 1945. gadā tika izveidots Smiltenes pagastā (līdz 1968. gadam - Cērtenes ciems). 1990. gadā Brantu ciemu pārveidoja par Brantu pagastu. Pagastā ir 168 zemnieku saimniecības 4841,5 ha kopplatībā un 112 piemājas saimniecības 1091,8 ha kopplatībā.
Lielākais lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir SIA „Vidzemīte". Lielākas zemnieku saimniecības - „Dārzkalni", „Paltnieki", „Jaunlūres". Z/s „Kalna Bicieri" nodarbojas ar kokapstrādi. Tūristi ir gaidīti viesu mājā „Cērtenes dzirnavas", kas atrodas pie Cērtenes upītes ūdenskrituma, zemnieku saimniecības „Lejas Prieņi" viesu mājā, kas atrodas Nigras upes krastos pie uzpludināta dīķa.
Brantu pagastā ir vairāki valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Gailīšu, Lejasstrantu, Tīrumpampānu, Brantu, Lejaskleperu, Slavēku un Kalnastrantu senkapi un apmetne. Arheoloģijas pieminekļi ir Kampu pilskalns un Emīļa dobumakmens. Dižkoka apmērus ir sasniedzis Ducmaņu ozols.
_______________________________________________________________________________
ĒRĢEMES PAGASTS
Iedzīvotāji: 1048
Platība: 179 km2
Kontaktinformācija:
"Pūcītes", Ērģemes pagasts, LV-4711
Tālr. 47 25 285, tālr./fakss 47 25 225
e-pasts: pagasta.padome@ergeme.apollo.lv
Ērģemes pagasts ir ceturtais lielākais pagasts Valkas rajonā. Tas atrodas rajona ZA daļā un robežojas ar Valkas, Ēveles, Kārķu pagastiem un Sedas pilsētu ar lauku teritoriju, kā arī Valmieras rajona Naukšēnu pagastu un Igaunijas Republiku. No Ērģemes pagasta centra līdz rajona centram Valkai ir 15 kilometri. Ērģemes pagasta kopplatība ir 178.8 km2. Iedzīvotāju skaits ir 1048.
Ērģemes pagastā atrodas četri ezeri, kuru platība ir virs 10 ha, un deviņi ezeri ar platību, kas mazāka par 10 ha. Ērģemes pagasta teritoriju šķērso divas upes, kuru garums ir no 25 - 100 km, tās ir Seda un Omuļupe, divas upes ar garumu no 10 - 25 km, tās ir Acupīte un Rikanda, kā arī astoņas upītes ar garumu līdz 10 km. Visa pagasta teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Pagastā atrodas divas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas - Ērģemes parks un daļa no Kārķu purva. Ērģemes pagastā ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Tās ir Ērģemes pilsdrupas, Omuļu muižas parks, Ērģemes muižas parks un Turnavas pilskalns.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 63.6 km2, meža zemes - 94 km2. Ērģemes pagastā ir reģistrētas 278 zemnieku saimniecības, no kurām aktīvi darbojas 29. Pagastā pastāv iespēja attīstīt lauku tūrismu, kā arī dažādas netradicionālās lauksaimniecības nozares.
Ērģemes pamatskolā mācās 80 skolēni, ir bērnudārzs. Pagasta teritorijā atrodas bērnu nams - patversme. Pagastā ir trīs bibliotēkas. Iedzīvotājiem ir iespēja aktīvi iesaistīties kultūras un sporta dzīvē. Tautas namā darbojas deju kopa, dramatiskais kolektīvs, vokālais ansamblis un audēju pulciņš.
________________________________________________________________________________
ĒVELES PAGASTS
Iedzīvotāji: 648
Platība: 92 km2
Kontaktinformācija:
"Liepiņas", Ēvele, Ēveles pagasts, LV 4712
Tālr./fakss - 64729420
e - pasts eveles.pag@inbox.lv
Ēveles pagasts atrodas Valkas rajona R daļā 35 km no Valkas, 12 km no Strenčiem un 25 km no Valmieras. Robežojas ar Sedas lauku teritoriju, Kārķu, Ērģemes, Jērcēnu un Valmieras rajona Rencēnu un Naukšēnu pagastiem.
Pagasta teritoriju šķērso upes - Seda, Ošupe, Ančupīte, Šūnupe (Sūnupe), Vīburupe u.c.. Teritorijā ir vairāki purvi (Būdas, Pennes, Ružēnu, Lediņpurvs).
Reljefs līdzens, to veido Vidusgaujas ieplaka, Tālavas zemiene ar Sedas līdzenuma R un Burtnieku līdzenuma DA atzaru, kurai raksturīga drumlinu ainava ar plašiem un līdzeniem pauguriem.
Ēveles pagasta kopplatība ir 9236,3 ha. No tās 3803,4 ha jeb 41 % tiek izmantoti lauksaimniecībai. Meliorēti ir 2126,8 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Zemes vidējais novērtējums - 32,9 balles.
Pagasta vecākajā celtnē - 1609. gadā celtajā Mācītājmuižas ēkā - atrodas Tautas nams. Saglabājusies 1799.gadā celtā muižas klēts - lielisks klasicisma arhitektūras paraugs. 1821.gadā celta Ēveles baznīca.
Valsts nozīmes kultūras piemineklis ir Ēveles muižas klēts ar parku. Celta 1793.gadā. Parks veidots 19.gs. beigās.
Nozīmīgi objekti ir Ēveles ev. luterāņu baznīca (1819. - 1821.g.) un Ēveles mācītājmuižas apbūve (18.gs.b./19.gs.s).
Vairāki mākslas pieminekļi, piemēram, R.Garselim (autore E.Zvirbule), Ansberģu ģimenei (autors G.Šķilters) atrodas Ēveles kapos.
Ēveles pagasta teritorijas A daļa atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir starptautiskas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija ar noteiktu platību, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā un pārstāv starptautiski atzītas, mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes ekosistēmas. Pašvaldības teritorija robežojas ar dabas liegumu "Sedas purvs". Sedas liegumā cilvēku darbība nav pilnīgi aizliegta.
1977.gadā Ēveles ciemu apvienoja ar Jērcēnu ciemu. Šāda situācija saglabājās līdz pat 1992. gada 2. aprīlim, kad juridiski atjaunoja Ēveles un Jērcēnu pagastus.
_____________________________________________________________________________
GRUNDZĀLES PAGASTS
Iedzīvotāji: 1005
Platība: 130 km2
Kontaktinformācija:
Tilta 5, Grundzāles pagasts, Valkas rajons, LV - 4713
Tālr./fakss: 64764451;
e - pasts: grundzales.pagasts@inbox.lv
Grundzāles pagasts rajonā atrodas tālu no Valkas. Tuvākās dzelzceļa stacijas ir Gulbene - 50 km, Lugaži - 60 km. Tas izveidojies bijušo Grundzāles pagastu apvienojot ar bijušo Cirgaļu, Birzuļu, Palsmanes, Gaujienas un Zvārtavas pagastu daļu teritorijām.
Pagasta teritoriju šķērso galvenais valsts autoceļš A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža. Kā arī 2.šķiras valsts autoceļi Vecbilska - Cirgaļi, Cirgaļi - Palsmane - Ūdrupe, Mēri - Grundzāle - Vizla, Lankaskalns - Vidaga.
Pagasta pašreizējā teritorija izveidota laikā no 1945. gada līdz 1981. gadam. 1961.gadā apvienojoties Valkas rajona mazajiem kolhoziem un nodibinoties padomju saimniecībai "Grundzāle" no bijušo Grundzāles, Cirgaļu (toreiz Aumeisteru), Palsmanes, Birzuļu, Gaujienas un Zvārtavas ciemiem. Šādu ciemu daļu apvienošana notika ar mērķi izveidot vienotu padomju saimniecības "Grundzāle" teritoriju. Pēdējās izmaiņas notika 1979.gadā, kad tika pievienota daļa no Zvārtavas ciema un 1981.gadā, kad tika izmainītas robežas ar Alūksnes rajona Virešu ciemu.
1991.gadā Grundzāles ciems tika pārdēvēts par Grundzāles pagastu ar tā pašreizējām robežām. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu pagasta teritorijā, noteikts apdzīvoto vietu skaits. Kā vidējciems izveidojies ir pašreizējā pagasta centrs Grundzāle (Dzeņi), kura iedzīvotāju skaits ir lielāks par 100 pastāvīgiem iedzīvotājiem t. i. 397. Tajā atrodas pamatskola, pasts, medpunkts, pagastmāja.
Kā mazciemi - apdzīvotās vietas ar kompaktu apbūvi, kuru veido vismaz 5 dzīvojamās ēkas (Aumeisteri - 62 iedzīvotāji, Vizla 55, Bindes 25, Grundzāles muiža 17, Lamsteri 16).
Skrajciemi - viensētu grupas bez kompaktas apbūves, kas sastāv no vismaz 4 apdzīvotām sētām un kuras iedzīvotāji vēsturiski uzskata par vienotām un apzīmē tās ar vienu nosaukumu (Bemberi - 17, Caunes - 24).
Ziemeļvidzemes reljefu pamatā veido Vidusgaujas ieplaka. Kā Vidzemes augstienes atzars cauri pagasta teritorijai iet Aumeisteru valnis, kas veidojies kūstot ledājiem, kura pauguri atdzīvina ainavu un pa tā augstāko vietu vijas ceļš uz Aumeisteru muižu.
Pagasta teritorijā atrodas vairāki kultūrvēsturiskie pieminekļi. Grundzāles un Aumeisteru muižas kompleksi. Aumeisteru muižas komplekss atrodas interesanti veidotā un labi koptā parkā, kur aug dažādas koku un krūmu sugas no visas pasaules. Pašreizējais muižas parks nav vecāks par 100 - 160 gadiem. Tajā atrodami dažādi svešzemju koki un krūmi. Pašreiz redzamais muižas ēku komplekss ir veidojies no 18.gs. beigām līdz 19.gs. sākumam. Pils jeb kungu mājas vecums ir aptuveni 200 gadi, par ko liecina atrastais vējrādis ar gadskaitli 1793. Par Aumeisteru muižas saimnieciskā uzplaukuma ziedu laikiem var uzskatīt 19.gs beigas, kad notikusi intensīva būvniecība. Pati pils nav vizuāli tik iespaidīga kā vēlāk celtā pārvaldnieka māja.
Pārvaldnieka māja, saukta arī par "sarkano māju", ir greznākā kompleksa ēka, jo būvēta no vietējiem sarkaniem ķieģeļiem. Tā celta neorenesanses stilā ar tam laikam (1896.gads) raksturīgo ārējo un iekšējo apdari, kas veido pilnvērtīgu 19.gs. otrās puses dzīvojamās mājas interjeru.
Šajā laikā muižas apbūvē radušās staļļa, ratnīcas, kučiera mājas un manēžas ēku grupa. Ar pili vienotā stilistiskā formā ir veidotas pulksteņklēts un labības klēts.
Pagasta teritorijā ir trīs vēsturiskie apbedījumi, no kuriem divi ir valsts nozīmes - Jaunbemberu un Ozoliņu senkapi un vietējās nozīmes Liepiņu viduslaiku kapsēta. Pašreiz pagasta teritorijā ir vairāki dižkoki - divas gobas pie Jauncauņu mājām un Vanderu ozols.
Grundzāles pagasta teritorija aizņem 12954 ha platību, t.sk. LIZ (lauksaimniecībā izmantojamā zeme) 5681,3 ha, meži - 5328,1 ha, purvi - 545,9 ha, pārējās zemes - 443,7 ha. Pagastā LIZ aizņem 43.8% un 41,1% no kopējās zemes platības aizņem meži.
_____________________________________________________________________________
JĒRCĒNU PAGASTS
Iedzīvotāji: 610
Platība: 76,7 km2
Kontaktinformācija:
"Jērcēnmuiža", Jērcēnu pagasts, Valkas rajons, LV - 4715
Tālr./fakss: 64729497;
e - pasts: jercenmuiza@inbox.lv
Jērcēnu pagasts atrodas Valkas rajona R daļā. Robežojas Z, ZR ar Ēveles pagastu,
ZA ar Sedas pilsētas lauku teritoriju, DA ar Strenču pilsētu, D ar Trikātas pagastu
(robežupe - Gauja), DR - ar Valmieras rajonu (Valmieras un Rencēnu pagastiem).
Attālumi no Jērcēnu centra: Rīga - 130 km; Valka - 35 km; Valmiera - 20 km; Strenči - 7 km
Reljefs līdzens, to veido galvenokārt Vidusgaujas ieplaka, Tālavas zemiene ar Sedas līdzenuma R un Burtnieku līdzenuma DA atzaru, kurai raksturīga drumlinu ainava ar plašiem un līdzeniem pauguriem.
Pagasta teritorijā upju tīkls ir samērā rets. Mazajām upēm pārsvarā ir vāji izveidotas palieņu tipa ielejas, upju tecējums ir lēns, to gultnes ir iztaisnotas un padziļinātas. Pieder pie Gaujas baseina upēm, ūdeņus savāc Gauja, kas 5 km garumā plūst pagasta teritorijā. Garākā upe - Lielupe, Gaujas labā pieteka -garums 19 km (pagasta teritorijā 11 km), Gaujā ietek Strenču krāču lejasgalā. Otra garākā upe - Strenčupīte - Gaujas labā pieteka, 15 km gara.
Pagasta teritorijā sastopami pārsvarā augstie purvi jeb sūnu purvi - Mežstrenču purvs, Klabīšu purvs, Cālīšu purvs, Gorēnu purvs.
44 % no pagasta kopplatības aizņem meži. Mežos mīt gandrīz visi Latvijas dzīvnieki - aļņi, stirnas, mežacūkas, lapsas, caunas u.c. Daudz putnu un abinieku. Aktīvi darbojas "dabas celtnieki " bebri, būvējot savus aizsprostus visās iespējamās vietās.
Trešā daļa Jērcēnu pagasta teritorijas ir iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Ap 100 ha pagasta teritorijas gar Gaujas upi (Gaujas senleja) ir iekļauti Ziemeļgaujas dabas parkā. Pagastam piekļaujas jaunizveidotais Ziemeļvidzemes reģionālais liegums - putnu pārlidojuma atpūtas vieta. Šeit var redzēt pīles, dzērves, gulbjus, niedru lijas, dumpjus, jūras ērgļus, zivju ērgļus, rubeņus u.c. putnus. Pagastā ir vairāki aizsargājamie dabas pieminekļi - dižkoki, īpatnējie un retie koki, dabas parki. Netālu no Pellemi mājām atrodas dabas piemineklis - dižakmens - (gaiši pelēkais granīts) tilpums - 18m 3, augstums - 1,3 m, garums - 10,5 m, platums - 10,4 m.
Pagastā teritorijā 1,8 km no Jērcēnu centra atrodas trešais resnākais dižozols Latvijā un Baltijā - Kaņepju svētozols - kulta vieta. Dižkoka apkārtmērs 9,2 m, augstums 16 m.
Jērcēnu pagasta centrā atrodas bijušās Jērcēnu muižas kompleksa daļa. Līdz mūsdienām saglabājušās trīs ēkas: muižas "freileņu māja ", tagad Jērcēnmuiža (ēku 1900. gadā cēla muižkungs Hrīdners savām neprecētajām māsām), muižas stallis un muižas klēts. Jērcēnmuižas kompleksu ieskauj dabas liegums Jaunjērcēnu parks 4,2 ha platībā ar retām koku sugām, reti sastopamiem augiem (naktsvijoles, papardes), putniem (vidējais dzenis, pelēkā dzilna). Parkā atrodas dīķis, kurā ietek aukstie avota ūdeņi, unikāla ir ozolu aleja, daudzžuburu liepa.
Pašreiz Jērcēnmuižas ēkā izvietota pagasta pašvaldība, Tautas nams, bibliotēka - informācijas centrs. Jērcēnmuižas ēkas iekšpuses interjers (podiņu kamīns, četras podiņu krāsnis, koka griesti, durvis, kāpnes) ir restaurēts un saglabāts sākotnējā izskatā. Jērcēnmuižas apbūve ir iekļauta reģiona perspektīvo kultūras pieminekļu sarakstā.
_____________________________________________________________________________
KĀRĶU PAGASTS
Iedzīvotāji: 841
Platība:124 km2
Kontaktinformācija:
"Ausmas", Kārķu pagasts, Valkas rajons, LV - 4716
Tālr./fakss: 64740435;
e - pasts: karki@inbox.lv
Kārķu pagasts atrodas 160 km no Rīgas, 25 km no Igaunijas robežas, tuvākās pilsētas ir Rūjiena 22 km un Valka 30 km, domājamais reģionālais centrs Valmiera 45 km attālumā.
Pagastu šķērso 1. kategorijas autoceļš Valka - Rūjiena (ietilpst Ziemeļu stīgā). Pagasta teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Kārķu novadā laikā no 9. - 10.gs. dzīvojuši pārsvarā igauņi, kuriem cieša saskare ar latgaļiem. Ap 13.gs. igauņi ir vai nu izspiesti, vai pārlatviskojušies.
Kārķu pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā.
Daļa Kārķu teritorijas atrodas līdzenumā, daļu šķērso Ērģemes - Dakstu valnis (sīkpauguriene), veidojot skaistu Vidzemei raksturīgu ainavu.
Atsevišķi mērījumi rāda, ka šeit ir tīrākais gaiss Eiropā. Pagastā lielākais ir Bezdibeņa purvs (397 ha) ar ļoti dziļu ezeru vidū. Neparasti, ka ezerā nav nekādas dzīvības. Domājams, ka zem ezera ir gāze.
Unikāls dabas objekts ir Sedas krastā Spiģu ala un avots Rūceklītis. No alas dzīlēm iztek 77 litri ūdens, kura temperatūra ir 5,5 grādi. Tas ir neparasti auksts ūdens. Reizi gadā - maijā avotiņš san kā bites. Zinātnieki skaidro, ka šī skaņa rodas ūdenim gāžoties pazemes ezerā. Ala atrodas Naukšēnu pagasta teritorijā, taču pie tās pa zemes ceļu var piekļūt tikai caur Kārķiem.
Kārķos ir 12 lielāki un mazāki ezeri. Lielākais no tiem Cepša ezers, kas kļuvis par iemīļotu atpūtas vietu. Cauri pagasta teritorijai tek Ķire ar tās 9 pietekām. Pagasta robežupe ir Seda, kas ir samērā bagāta ar zivīm, kādreiz bijuši arī vēži. Saglabājušās vēstures liecības, ka Sedas tuvumā dzīvojošie zemnieki dažkārt atraduši pat pērles un nodevuši cara galmam.
Viena no lielākajām Kārķu pagasta bagātībām ir mežs un dižkoki. Profesora Gunta Eniņa ekspedīciju laikā Kārķos uzmērīti 16 dižkoki, vēsturiski un savdabīgi koki
_______________________________________________________________________________
LAUNKALNES PAGASTS
Iedzīvotāji: 1308
Platība: 222 km2
Kontaktinformācija:
Launkalne, Launkalnes pagasts, Valkas rajons, LV - 4718
Tālr./fakss: 64707461;
e - pasts: launkalne@inbox.lv
Launkalnes pagasts atrodas Valkas rajona D daļā.
Attālums līdz rajona centram 74 km, Rīgai - 108 km, Smiltenei - 19 km. Launkalnes pagasta teritoriju šķērso autoceļi Rīga - Sigulda - Veclaicene un Smiltene - Gulbene. Pagastā ir divi lielāki ciemati: Launkalne un Silva.
Vēsturiskais nosaukums - Launekalns (pēc konversācijas vārdnīcas). 15. gs. šinī apvidū dzīvojuši somugri - lībiešu vai igauņu priekšteči. Igauņu valodā "loun" nozīmē gan pusdienas, gan dienvidu, tādējādi vārds Launkalne būtu tulkojams kā "dienvidkalne".
Tagadējās pagasta robežas nesakrīt ar vēsturiskajām robežām.
Lielākā pagasta teritorijas daļa atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Mežoles augstienes augstākais paugurs - Slapjuma kalns (247,7 m virs jūras līmeņa) atrodas uz robežas ar Cēsu rajonu. Pagasta teritorijā atrodas 16 ezeri, lielākie no tiem: Lizdoles - 53,9 ha, Niedrājs -17,7 ha, Spicieris - 16 ha. Pagasta teritorijā ir 13 upes un upītes. No tām lielākās: Abuls, Rauza, Vija. Tās pieder Gaujas baseina upēm. Meži aizņem 16 128 ha pagasta teritorijas, t.i. 72,6%. Purvu kopplatība - 489 ha. Mežoles liegums - īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Tas ir liels vienlaidu meža masīvs ļoti paugurainā reljefā. Specifisko reljefa un hidroloģisko apstākļu dēļ ir konstatēta liela biotopu un putnu sugu daudzveidība. Par dabas neskartību liecina Rauzas un Šepkas upītes - tīras mežu upes ar izteiksmīgu ieleju.
Krāšņā, maz skartā daba - ezeri, purvi, kalnainais apvidus; kultūrvēsturiskās vietas - pilskalns, senkapi, svētvietas, muzejs, tas viss var piesaistīt tūristu uzmanību. ________________________________________________________________________________
"Pagasta nams", Palsmane, Valkas rajons, LV 4724
Tālr./fakss: 64773554
e - pasts: palsmane@inbox.lv
Palsmanes pagasts atrodas Valkas rajona DR daļā, piekļaujas autoceļam Rīga - Sigulda - Veclaicene. Atrodas 72 km attālumā no - Valkas, 25 km no Smiltenes un 150 km attālumā no Rīgas. Palsmanes pagasts robežojas ar Launkalnes, Grundzāles, Bilskas un Variņu pagastiem Valkas rajonā un Virešu pagastu Alūksnes rajonā. Caur pagasta teritoriju plūst Palsas, Rauzas, Šepkas, Kļavaisas un Vizlas upe, pa Vidagas upi noteikta robeža ar Alūksnes rajona Virešu pagastu.
Apmēram pusi no pagasta kopplatības aizņem meži, apmēram trešdaļu - lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Palsmanes pagasts nav bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Pagasta teritorijā atrodas karjers "Lankaskalns" ar ~ 100 000 m³ smilts. Palsmanes pagasta teritorijā ienāk arī neliela daļa no Dzeņu dolomīta atradnes. Dzeņu dolomīta atradnē produktīvo slāņkopu veido Pļaviņu svītas augšējās daļas nogulumi.
Palsmanes pagasts pirmo reizi pieminēts 1615. gadā, kad ,kā atsevišķa teritorija, tiek nodalīts no Smiltenes pils apgabala.
Pagastā atrodas Palsmanes un Rauzas dzirnavu ezeri, evaņģēliski - luteriskās draudzes baznīca, Palsmanes muiža un tai piegulošais parks, Rauzas dzirnavas, Palsmanes pagasta padomes nams .
________________________________________________________________________________
PLĀŅU PAGASTS
Iedzīvotāji: 806
Platība: 219 km2
Kontaktinformācija:
Skolas iela 2, Plāņu pagasts, Valkas rajons, LV 4727
Tālr./fakss: 64729590;
e - pasts: padomeplani@inbox.lv
Plāņu pagasta kopplatība kopš 1973. gada 14. marta ir nemainīga. Šobrīd pagasta pašvaldības teritorijā nosacīti var izdalīt šādas apdzīvotas vietas: Plāņi, Jaunklidzis, Oliņas, Šalkas, Višķi.
Pagastā dominē meža zemes, kas aizņem 60 % no pārējai teritorijai raksturīgās agroainavas. Zemes kadastrālā vērtība ir 112 Ls/ha un vidējais novērtējums ballēs 30,2. Pagasta teritorija nav bagāta ar ūdens baseiniem. Pagastu šķērso vairākas upes, no kurām lielākās ir Vija un Gauja. Pagastā ir aizsargājamās teritorijas: Pukšu purvs - 464 ha no tiem dzērvenāju liegums, Sedas purvs - Zemā sala, Ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks liegums - smilšakmeņu 0,6 ha, atrodas Gaujas labajā krastā pie Rāmnieku mājām. Reti sastopams ihtiofaunas atlieku atradne vidusdevona smilšakmens nogulums ar māla starpkārtām.
Plāņu pagasta teritoriju skar vai šķērso vairāki valsts nozīmes autoceļi:
Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža, Smiltene - Strenči, Cempi- Brenguļi - Trikāta - Vijciems, Strenči - Vijciems - Mežmuiža, Vadži - Trikāta, Raudiņa - Višķi, Egļi - Oliņas - Bērzs.
Ar senāko pagasta teritorijas kultūrvēsturi saistīti: sabiedriskais muzejs - ģenerāļa Kārļa Gopera piemiņas istaba dzimtajās mājās ( privātīpašums); vēstures piemineklis - Brāļu kapi ( Ozoliņu kapi) apglabāti Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie igauņu karavīri.
Aizsargājamie arheoloģiskie pieminekļi - Alksnīšu senkapi, Maskatu senkapi, Gulbīšu upurakmens.
_______________________________________________________________________________
SMILTENES PAGASTS
Iedzīvotāji:1267
Platība: 69 km2
Kontaktinformācija:
Kalmuiža 2, Smiltene, Valkas rajons, LV 4729
Tālr.: 64772670; fakss - 64772672;
e - pasts: smiltpag@hotmail.com
Smiltenes pagasts atrodas Latvijas ZA, Vidzemē, 43 km attālumā no rajona centra Valkas, 136 km attālumā no Rīgas. Pagasta teritorija robežojas ar Bilskas, Brantu, Blomes, Plāņu, Launkalnes pagastiem un Smiltenes pilsētu.
Administratīvais centrs atrodas Kalnamuižā.
Laikmetu griežos Smiltenes pagasts piedzīvojis dažādus laikus, vecākās liecības glabā pilsdrupas no 14 gs., kas savā laikā celts kā ievērojams apcietinājums vācu bruņinieku laikos, vēlāk pārdzīvojot gan zviedru, poļu un krievu laikus. Pilsdrupu teritorijā saglabājies Latvijā vienīgais siera namiņš, kur ticis kaltēts siers un tālāk nogādāts Rīgas tirgū. Siera namiņš celts Īstu kultūras un ekonomikas uzplaukumu pagasts piedzīvo 19 gs., kad šeit sāk saimniekot Firsts Līvens, vēl līdz šodienai saglabājies muižas ēku komplekss, kurā pašlaik izvietots Smiltenes tehnikums. Kalnamuižas teritorijā muižas ēku ieskauts atrodas parks 18 hektāru platībā, kur aug reti sastopamas dažādu koku un krūmu sugu, piecdesmitajos gados šeit ticis izveidots pirmais un lielākais akmens dārzs Latvijā.
Ar Smiltenes pagasta vārdu saistās vēl citu ievērojamu cilvēku vārdi: šeit dzīvojuši un strādājuši: Jēkabs Lange - pirmais latviešu vārdnīcas sastādītājs, Kažoku Dāvis - valodnieks un literāts; rakstnieks Zeiboltu Jēkabs, Jēkabs Drande - pirmais latviešu keramiķis, kas guvis starptautisku atzinību, rakstnieks Jānis Greste, komponists Ādolfs Ābele, rakstnieks un dramaturgs Jūlijs Pētersons, gleznotājs Vilhelms Purvīts, kurš Brutuļos jaunībā pavadījis veselu gadu, lai apgūtu dzirnavnieka profesiju. Brutuļu ceļmalā uzstādīts piemiņas akmens Vilhelmam Purvītim.
Valmieras virzienā ceļmalā atrodas fragments no vairāk kā 400 gadus vecās Zauskas priedes, kas mūsu senčiem kalpojusi kā upura vieta, Blomes virzienā Veczellītēs atrodas interesanti veidotais Bļodakmens, aiz Brutuļiem Riekstkalnu māju teritorijā meklējami senkapi, turpat netālu „Alkās" atrodas dabas aizsardzības objekts Alkāsu liepa.
Ievērojama arhitektūras celtne ir Mācītājmuiža no 18 gs., kas saistīta ar visiem ievērojamiem Smiltenes mācītājiem, bet jo īpaši ar Kārli Kundziņu un viņa bērniem: Kārli Kundziņu (junioru) teologu un Paulu Kundziņu - arhitektu, Brīvdabas muzeja izveidotāju. Šajā ēkā, vienu no saviem pirmajiem darbiem - Smiltenes altārgleznas restaurāciju veica gleznotājs Jānis Rozentāls.
_______________________________________________________________________________
Iedzīvotāji: 1789
Platība: 113 km2
Kontaktinformācija:
Nākotnes 3, Trikāta, Valkas rajons, LV 4731
Tālr.: 64707043, fakss 64781343:
e - pasts: trikatas_pag@inbox.lv
Trikātas pagasts atrodas Valkas rajona R daļas vidū, 20 km attālumā no Valmieras un Smiltenes, 10 km - no Strenčiem.
Trikātas vārds Indriķa hronikā pirmo reizi minēts 1208.gadā. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka te atradies Tālavas valstu centrs - Beverīnas pils. Tā šeit uzcelta 1284.gadā, un drupas kā senatnes liecinieces aplūkojamas vēl šodien.
Mūsdienās Trikāta kļuvusi par ekonomiski attīstītu centru. Savu ražošanu ir paplašinājis uzņēmums "Trikātas siers". Siera meistars Vladislavs Čulčs par ilggadīgo darbu ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1993.gadā darbību uzsāka SIA "Rona" (mežizstrāde, kokapstrāde un eksports). Ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu nodarbojas SIA "Vāle 1" (graudkopība, lopkopība), zemnieku saimniecība "Irbītes" (graudkopība, zirgkopība), "Jaunapsītes" (augļkopība, dārzeņkopība) u.c. Trikātas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājus apkalpo ambulance, sakaru nodaļa, aptieka, vairāki veikali. Pagastā ir pamatskola, moderns kultūras nams, bibliotēka, vasaras estrāde. Trikātā atdzimst un no jauna veidojas tradīcijas - kopš 1989. gada notiek Trikātas mazie Dziesmu un deju svētki. Mazie trikātieši ir ļoti aktīvi ikgadējā konkursa "Cālis" dalībnieki.
Trikātas pagasts ir bagāts ar vēstures un kultūras pieminekļiem. Nozīmīgākie no tiem ir baznīca, mācītājmuiža un pilsdrupu komplekss.
Trikātieši priecājas par saviem dižkokiem - upurozolu pie "Atpiļu" mājām un kļavu pie "Rūtiņu" mājām. Trikātā atrodas arī svētkalns - Jēņa kalns, senkapi.
Trikātieši par savējiem sauc tādas izcilas personības kā skolotājs, literāts un vēsturnieks P. Abuls, komponists J.Ķepītis, kordiriģente I.Tenisone, ģenerāļi K.Goppers, R.Dambītis, J.Balodis un vairāki pulkveži, kā arī vēl citi izcili kultūras dabinieki, ārsti, selekcionāri, zinātnieki, ministri un prasmīgi zemes kopēji.
______________________________________________________________________________
VALKAS PAGASTS
Iedzīvotāji:1499
Platība:279 km2
Kontaktinformācija:
Tālavas iela 66, Valka, Valkas rajons, LV - 4701
Tālr./fakss: 64781370:
e - pasts: vpagasta_padome@e-apollo.lv
Pagasts ir izvietojies apkārt Valkas pilsētai, tas robežojas ar Igaunijas Republiku. Platības ziņā lielākais Valkas rajona pagasts. Tagadējā pagasta robežas izveidojušās 1954.gadā notiekot teritoriālai reformai apvienojot Valkas, Lugažu un Pedeles ciemus. Valkas pagasts izveidojies 1909.gadā. Vēsturiski saimnieciskā darbība minēta 1334.gadā kā Lugažu muiža. Pagasta lielāko daļu aizņem meži, tāpēc galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir mežizstrāde, kokapstrāde. Pagastā darbojas divas kokapstrādes, mežizstrādes firmas: SIA "Ieviņas S" un SIA "Vārpas 1".
Pagastā attīstās arī lauku tūrisms. Vairāki uzņēmēji ir uzsākuši viesu māju iekārtošanu. Lielākie lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji ir SIA "VALDRO AGRO", z/s "Liepaines" (piena lopkopība), z/s "Kalnieši" (graudkopība, cūkkopība), z/s "Dimanti" (piena lopkopība), z/s "Aizupes" (piena lopkopība).
Pagastu šķērso Latvijas skaistākā upe Gauja, kas piesaista atpūtniekus no tuvākas un tālākas apkārtnes. Pagasta teritorijā esošais Gaujas posms ir ļoti līkumots. Gadu gaitā Gauja šeit ir izveidojusi vairākus simtus lielu un mazu atteku, un izskalojot krastus, upes gultne nepārtraukti turpina mainīties. Gar attekām ir sakuplojušas ozolu audzes. Gaujas krastos ir slaidākie priežu meži Latvijā. Pat Turaidas baznīca ir būvēta no Lipšu priedēm.
Pagastu šķērso valsts nozīmes ceļš Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža.(A3).
Autoceļi : Valka - Rūjiena (P22), Valka - Vireši (P23), Smiltene - Valka (P24), Valka - Pedele - Ērģeme (V236), kā arī dzelzceļš.
Pagasta teritorijā 3 km no Valkas atrodas Latvijas dzelzceļa gala punkts Lugažu dzelzceļa stacija. Tajā ir uzstādīts piemineklis komunistiskā terora upuriem. Valkas pagasta "Jaunvīdedzes" ir dzimtās mājas Latvijas armijas ģenerālim P.Radziņam. Tur uzstādīts piemiņas akmens.
Valkas pagasta "Strautiņi" ir dzimtās mājas dzejniecei Velgai Krilei (1945.-1991.).
Pagasta teritorija ietilpst arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Pagasta teritorijā ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas kā Pirtslīča Līkās attekas dabas liegums, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā tiek veikts darbs pie Ziemeļgaujas ielejas aizsargājamās teritorijas, Burgas palieņu pļavu teritorijas.
_______________________________________________________________________________
VARIŅU PAGASTS
Iedzīvotāji:952
Platība: 101 km2
Kontaktinformācija:
Oktobra 3a, Variņu pagasts, Valkas rajons, LV - 4726
Tālr./fakss: 64762881; fakss - 64762861;
e - pasts: varini@hawk.lv
Variņu pagasts ir viens no jaunākajiem pagastiem Valkas rajonā. Pagasts izveidojās 1990.gada 18.oktobrī, atdaloties no Palsmanes pagasta.
Variņi atrodas Valkas rajona D daļā, 25 km no Smiltenes, 46 km no Gulbenes. Līdz Valkai attālums ir 75 km. Līdz Rīgai - 135 km. Pagasta teritorijā lielāko īpatsvaru veido lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) - 3554,7 ha, kas sastāda aptuveni 35% no pagasta kopplatības. Vidējais kadastrālais novērtējums uz 2000. gada 1.janvāri bija 37 balles, kamēr vidējais novērtējums Latvijā ir 35 balles.
Variņu pagastā, pēc 2004.gada 1.janvāra datiem, dzīvo 952 cilvēki. Lielākā iedzīvotāju daļa pēc tautības ir latvieši (97%).
Galvenā nozare pagastā ir lauksaimniecība. Pagastā sekmīgi darbojas uz bijušā kolhoza "Oktobris" bāzes veidotais uzņēmums SIA "Palsa", kas nodarbojas ar piena lopkopību un olu ražošanu. Vēl kā nozare ir pieminama mežsaimniecība un kokapstrāde. Pagastā darbojas vairāki kokapstrādes uzņēmumi.
Variņu pagasta teritorijā atrodas vairāki dīķi, kas nodrošina aktīvās atpūtas iespējas - peldēšanu, ūdenssportu, piknikus pie ūdens. Makšķernieku vajadzībām tiek izmantota Palsas upe.
Vēl brīvo laiku pagastā var pavadīt sēņojot un ogojot mežos, jo meži sastāda 56% no pagasta teritorijas.
______________________________________________________________________________
Iedzīvotāji: 846
Platība:142 km2
Kontaktinformācija:
Vijciems, Valkas rajons, LV 4733
Tālr./fakss: 64728191;
e - pasts: vijciemapagasts@inbox.lv
Vijciems atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā. Cauri pagastam tek Gaujas kreisā pieteka Vija, kas savā 62 km garajā ceļā nepārtraukti līkumo un vijas, taču tās kritums ir samērā prāvs - 1,2 metri uz kilometru. Vija ietek Gaujā 3 km lejpus Vijciema. Upes lejtecē straujš, krāčains posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens atsegumu - "Kankarīšu iezi".
Vijas kreisajā krastā 0,5 km lejpus Vijciema centra paceļas ar mežu apaugušais Celīškalns. Tā platība aizņem aptuveni 3 ha, tas paceļas 22 m pār apkārtni..
Vijciema pagasta kopplatība ir 14193,2 ha t.sk. (LIZ 2983,0 ha jeb 21,0 %; meži 9613,5 ha jeb 67,7 %;
purvi 401,8 ha jeb 2,8 %; zem ūdeņiem 519,1 ha jeb 3,7 %; ceļi 291,9 ha jeb 2,1 %; pagalmi 116,3 ha jeb 0,8 %; pārējās zemes 267,0 ha jeb 1.9 % ).
Vijciema pagasta teritoriju šķērso 1.šķiras autoceļš Smiltene - Valka.
Vijciema pagasts senos laikos piederēja pie latgaļu Tālavas valsts Trikātas novada. Daļa vēsturnieku pārliecināti, ka Vijciema nosaukums atvasināts no Vijas upes un pēc igauniskā " viis"- nozīmē "lūkuss", bet citi domā, ka nosaukums radies no pagasta teritorijai cauri tekošās Vijas upes vārda.
Pirmo reizi Vijciems minēts 1224.gadā. Kā senatnes liecinieks Vijciema pagastā reģistrēts pilskalns "Celītkalns" Vijas upes krastā. Vijciema pagasts robežojas ar Valkas, Bilskas, Zvārtavas, Plāņu, Trikātas pagastiem. Tas atrodas gandrīz pusceļā starp Valku un Smilteni.
1898.gadā Vijciemā sāka darboties pirmā mežsaimniecības skola Baltijā.1899.gadā uzcēla medību māju, kas nodega 1905.gada revolūcijas laikā. Tanī vietā 1907.gadā uzcēla jaunu mūra ēku - medību pili, kas saglabājusies vēl šodien un restaurēta 1989. gadā.
Tagadējā Vijciema pagasta centrā saglabājušās daudzas 19. gadsimtā celtās muižas ēkas. Pagastā ir vismaz astoņi unikāli objekti, kas pelna ievērību arī šobrīd. Tie ir: Vijciema luterāņu baznīca, Celīškalns, Bitarīnkalns, Ielīcu etnogrāfiskā sēta, Čiekurkalte, Meža skola, medību pils un pagasta centrs.
Vijciema luterāņu baznīca celta 1852.gadā. Tā ir vienjoma koka celtne, kam ir īpatnēja sienu ārējā apdare. Tās ir apšūtas ar zvīņveida koka dēlīšiem. Šeit atrodas republikas nozīmes mākslas pieminekļi - altāris, un kokā gleznota altārglezna "Svētais vakarēdiens".
Kā senatnes liecinieks Vijciema pagastā atrodas pilskalns "Celīškalns" Vijas upes krastā. Apmēram 600 m uz ziemeļrietumiem no Celīškalna pie "Silbitaru" mājām atrodas senlatviešu kulta vieta Bitarīnkalns, kurā konstatēts kapulauks.
5 km no centra atrodas apdzīvota vieta Mežmuiža. Pirmā, kas mūs sagaida pirms iebraukšanas Mežmuižā, ir kāda trīsstāvu ēka, celta no sarkaniem ķieģeļiem, apjumta ar kārniņu jumtu. Tā ir vecākā čiekuru kalte Latvijā, kas celta 1895.gadā un ražoja sēklas ne tikai visai Vidzemei, bet arī eksportam. Tā darbojas vēl šodien kā čiekurkalte un arī kā muzejs.
________________________________________________________________________________
ZVĀRTAVAS PAGASTS
Iedzīvotāji:595
Platība:170 km2
Kontaktinformācija:
"Luturskola", Zvārtavas pagasts, Valkas rajons, LV 4735
Tālr./fakss: 64766424
e - pasts: zvartava@hawk.lv
Zvārtavas pagasts robežojas ar Igaunijas Republiku (kopējā robeža pa Gaujas upi 20 km garumā), Alūksnes rajona Gaujienas pagastu, Valkas rajona Grundzāles, Vijciema un Valkas pagastiem.
Pagastu šķērso autoceļi Valka - Vireši (reģionālās attīstības projekta "Ziemeļu stīga" posms) 22 km, Vecbilska - Cirgaļi 7,3 km, Cirgaļi - Palsmane - Ūdrupe 2 km. Kopējais pašvaldībai piederošo ceļu kopgarums 51 km.
Pagasta teritoriju ir šķērsojuši senie tirdzniecības ceļi - Cēsu - Veravas un Pleskavas lielceļi, pa kuriem pārvietojās igauņu un krievu tirgotāji. Par dzīvo satiksmi liecina daudzo krogu skaits. Pleskavas lielceļš savienoja Baltijas jūru ar Ziemeļkrievijas pilsētām.
Lielākā teritorijas daļa ietilpst Aumeisteru paugurvalnī, kas robežojas ar Sedas līdzenumu un Vidusgaujas ieplaku. Augstākais punkts ir Vasukalns (88,8 m v.j.l.).
Ezeru kopplatība 477 ha. Pagasta teritorijā atrodas Valkas rajona lielākie ezeri Salainis 77,8 ha, Vēderis 50,9 ha, Vadainis 49,6 ha un 13 ezeri, kas ir lielāki par vienu ha. Lielākās upes ir Gauja, tās vecupes un pietekas Stepupe, Kāršupīte. Purvu kopplatība 462,8 ha.
Ar pagasta vēsturi tuvāk iespējams iepazīties Uģa Niedras grāmatā "Iršu dārzs" un Jāņa Zariņa "Mans skaistais ģimnāzijas laiks".
Šodienas Zvārtavas pagasts vēsturiski ir veidojies no diviem pagastiem - Zvārtavas un Cirgaļu (Aumeisteru) pagastiem. Šos pagastus gadu gaitā ir skārušas vairākas administratīvi teritoriālās reformas.
1945. gada 2. novembrī tika izveidoti Zvārtavas, Cirgaļu, Aimas un Aumeisteru ciemi.
1954. gada 14. jūnijā Aimas ciemu pievieno Zvārtavas ciemam un Cirgaļu ciemu pievieno Aumeisteru ciemam.
1961. gada 1. februārī Aumeisteru ciemu sadala un pievieno Zvārtavas un Grundzāles ciemiem.
1967. gada 10. janvārī daļu Zvārtavas ciema pievieno Gaujienas ciemam.
1979. gada 25. oktobrī daļu Zvārtavas ciema pievieno Grundzāles ciemam.
30 gadu beigās pagasta teritorijā:
1949. gada 25. martā no Cirgaļu pagasta pārsvarā uz Omskas un Tomskas apgabaliem kā kulaki vai nacionālisti tika izsūtīti 161 pagasta iedzīvotājs. Savukārt no Zvārtavas pagasta - 71 iedzīvotājs.
Pagastā atrodas Ozolu pamatskola, kura dibināta 1726. gadā. Skolā mācījies rakstnieks Zeiboltu Jēkabs. Šodien skolā mācās 65 bērni.
Ievērojamākie novadnieki - akvarelists Rūdolfs Pērle, apglabāts Aumeisteru kapos, dzejnieks Eduards Sināts, Gunārs Selga, fotomākslinieki Juris un Andris Krieviņi, admirālis Gaidis Zeibots.
Vadaiņu purvs 288 ha, kas pieder pie īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Pagastā atrodas vairāki aizsargājamie koki un augi: Jauntiliku kadiķis, dižkoki - ozols, liepa, augi - krustlapu drudzene, pļavas silpurene, atvasu saulrietenis, apdzira, parastā zalktene, plankumainā dzegžpuķe u.c.
Pagasta teritorijā vairāki valsts un vietējās nozīmes arheoloģiskie un mākslas pieminekļi. Lācīšu un Veckurpnieku pilskalni, Eļmu, Mieniķu, Zaķu, Putru senkapi, Bedņu svētā liepa, Tiliku Jāņakalns - kulta vietas, Buliņu viduslaiku kapsēta.
==============================================================================
Uzzināji jaunumu? Roc dziļāk! Informē! T. 26414911 |
- Koncerts „Vīnes klasika” Valmierā
- „Latvian Blues Band” koncerts Valmierā
- Grupa „Apvedceļš” - Valmierā
- SANTA ZAPACKA un HARIJS OZOLS - Valkā
- „Balles deju klubs Valmiera” jubilejas balle
- Valentīna dienas balle Dikļu pilī
- Koncerts „Dziesma kā sidraba saite...” Valkā
- Grupas „Musiqq” „Winter Show”
- Ambient stila mūzikas noskaņu vakars Valmierā
- NBS orķestra bigbenda koncerts Valmierā
- Riči un Rudeviči Valmierā
- Valkā - Samantas Tīnas koncerts (1)
- TDA „Līgo”, „Teiksma” un „Gauja” koncerts
- Valkā - "Putnu balle"
- „Bez skaistām sievietēm nav dzīvot vērts”
