Liels gods un reizē atbildība

 “Ļoti patika doma, kas izskanēja izskanēja pasākumā “Smiltenes novada uzņēmējs” – ja iestādei, ko vadi, nosaukumā ir vārds “Smiltene”, tad jāapzinās, ka tev kā uzņēmējam tas nozīmē ļoti lielu godu un arī atbildību. Tad arī tā “kante jātur” līdz galam,” atzīst Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis, saņemot skolai piešķirto Smiltenes novada gada balvu Tautsaimniecībā par ieguldījumu novada iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā, novada uzņēmumu un infrastruktūras attīstībā. 

Kad Andris Miezītis pirms 17 gadiem sāka strādāt šajā skolā, tikko bija notikusi reorganizācija un no Smiltenes sovhoztehnikuma izveidotas divas patstāvīgas iestādes - Smiltenes tehnikums un kolhozs “Smiltene”. Vairākus gadus tā bija nopietna cīņa par izdzīvošanu. “Pēc lielās mantas dalīšanas, kurā skola saņēma desmito daļu, bet pārējais pienācās kolhozam, tehnikuma noliktavā nepalika pat nevienas naglas.  Taču skolotāji un audzēkņi tāpat piedalījās visās kolhoza talkās... 

Vairākas tehnikuma ēkas pagājušā gadsimta 90. gados bija katastrofālā stāvoklī. Kopā ar galveno grāmatvedi Genovefu Loginu esam piedzīvojuši laiku, kad skolas kontā mēneša beigās nebija vairāk par 20 latiem… Nācās būt ļoti taupīgiem. Tas jau tik viegli neaizmirstas. Arī tagad, kad vairs nevajag tā knapināties, atceramies, kā bija toreiz un...”

95 gadus veci pamati

Andris Miezītis uzskata, ka tehnikumam arī visgrūtākajos laikos noturēties palīdzējusi kolektīva pašaizliedzība un Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās mācību programmas. “1990. gadā, kad šeit sāku strādāt, pat prātā nenāca, ka tehnikums kādreiz varētu izskatīties tāds, kādu to redzam šobrīd. Taču vienmēr esmu uzsvēris, ka skolas īstie pamati tika ielikti pirms 95 gadiem. Tehnikuma panākumi ir visa kolektīva nopelns. Ja ikviens strādā pēc savas labākās sirdsapziņas, tad ir arī rezultāts. Paldies visiem, kuri nav prasījuši par katru soli samaksu, jo ir apzinājušies, ka kopīgais ieguvums ir daudz vērtīgāks par tiem dažiem eiro. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka spējam skatīties uz vienu lielo mērķi, nevis tikai savu mazo mērķīti. 

Tāpat nepārtraukti domājam par mācību programmu pilnveidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām. Skolai attīstīties ļoti palīdzējusi iesaistīšanās dažādos projektos. Ar to līdzfinansējumu esam varējuši nodrošināt modernu mācību vidi un mūsdienu darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Smiltenes tehnikums ir sācis modulāru apmācību Latvijas ekonomikai prioritārajā nozarē – būvniecībā. Nākamajā mācību gadā tehnikumu pirmoreiz beigs ceļu būvtehniķi. Skola ir izstrādājusi un licenzējusi jaunu, Latvijas un arī visas Eiropas tautsaimniecībā nozīmīgu mācību programmu, lai sagatavotu nākamos hidrobūvju būvtehniķus. 

Tehnikumam šobrīd ir viss nepieciešamais, lai sagatavotu kvalitatīvus jaunos speciālistus. Tas, vai jaunieši par tādiem kļūs, atkarīgs gan no viņu “starta kapitāla” – zināšanām, ar kurām viņi atnāk uz šo skolu, gan vēlmes mācīties un sasniegt savā karjerā augstākās virsotnes,” saka tehnikuma direktors. 

“Šobrīd ļoti augstu tiek vērtēta darba vidē balstīta izglītība. Kādreiz teica: duālā izglītība. Manuprāt, to var realizēt pilsētās, kurās ir lieli uzņēmumi. Smiltenes tehnikuma mācību bāze nav sliktāka par to nodrošinājumu, ko jauno darbinieku apmācībai var piedāvāt darba tirgū veiksmīgi uzņēmumi. 

Lielais projekts, kura ietvaros paredzēts nodrošināt jauniešiem darba vidē balstītas mācības un profesionālās kvalifikācijas praksi, galvenokārt veidots, ņemot vērā uzņēmumu intereses, bet  tā realizēšana pārsvarā atstāta skolu ziņā…”

Par Latvijas tautsaimniecību un latvisko identitāti

Domājot par Latvijas tautsaimniecību, Andri Miezīti apbēdina tas, ka latvieši ar tādu skubu steidz pārdot ārzemniekiem savus uzņēmumus. “Kārlis Ulmanis nostiprināja saimniecisko autonomiju, atpērkot ārvalstniekiem piederošās daļas latviešu uzņēmumos, bet mūsu valstsvīri tautai aiz muguras savu Latviju pārdod… Jau tagad Latvija ļoti lielā mērā vairs nepieder latviešiem. Kas būs pēc desmit gadiem? Taču jāapzinās arī tas, ka šobrīd ir pavisam cita situācija nekā pirms astoņdesmit gadiem.  Visu diktē lielās kompānijas, bet Latvija ir maza valsts.

Tas, ko jauniešu latviskās identitātes stiprināšanā var darīt un dara skola - sagatavot ne vien profesionāli izglītotu audzēkņi, bet palīdzēt viņam apzināties savas saknes, stiprināt latvisko pašapziņu un rosināt lepoties ar tautas tradīcijām, kas patiešām ir milzīga bagātība. 

Smiltenes tehnikums var būt lepns, jo tas atrodas vienā no latviskākajiem mūsu valsts novadiem.” 

Vēl daudz darāmā…

“Prieks, ka esam novērtēti arī novadā, taču tas nebūt nenozīmē, ka tagad varam gulēt uz lauriem. Tehnikumam vēl daudz darāmā,” uzskata Smiltenes tehnikuma direktora vietniece mācību darbā Rudīte Grabovska. “Šī balva uzliek arī atbildību. Ir gandarījums, ka tehnikums vairs nav tikai vieta, kur mācās mūsu audzēkņi. Šeit var nākt mācīties arī citi.” Rudīte Grabovska ļoti atzinīgi vērtē skolas sadarbību ar Smiltenes novada sociālo dienestu, ar ko kopā realizēti vairāki mūžizglītības projekti. “Arī tehnikuma veterinārā mācību klīnika ir pieejama visiem novada iedzīvotājiem. Šeit var saņemt kvalitatīvu palīdzību ikviens. Savukārt tehnikuma jauniešiem tas nodrošina iespēju mācīties darba vidē. Tāpat skolas mācību restorāna apmeklētāji vairs nav tikai tehnikuma darbinieki. Arī tā ir sava veida mazās uzņēmējdarbības forma. “

Rudīte Grabovska skolas kolektīvam vēl neapstāties pie sasniegtā un turpināt augt. “Tehnikumā mācās ne tikai audzēkņi, bet arī skolotāji. Līdz ar to skolā varam turpināt attīstīt modernās tehnoloģijas. Ļoti augstu vērtēju arī projektus, ar kuru atbalstu skolotāji var braukt un gūt pieredzi dažādos uzņēmumos. 

Tehnikumā šobrīd mācās daudz audzēkņu, bet tas nenozīmē, ka varam atļauties nedomāt, kā piesaistīt jaunus skolēnus. Un ne tikai par to, kā piesaistīt, bet arī viņus šeit noturēt.”

Domājot par skolas izaugsmi, direktora vietniece ļoti vēlētos, lai tehnikums turpmākajos gados būtu ne vien vieta, kur apgūt skolas pamata programmas, bet lai šeit skolas izvēlētajās nozarēs varētu atrast iespēju sevi pilnveidot ikviens. Gan bērni, gan pieaugušie. 

“Labs iesākums tam ir piparkūku cepšanas darbnīcas un nodarbības par veselīga uztura pamatiem.  Kāds varbūt atnāks uz semināru, kāds - apgūt vienu mācību moduli, cits – visu izglītības programmu. Galvenais, lai cilvēkiem būtu iespēja mācīties. Arī tiem, kuri par savu izglītību nevar samaksāt paši.”

Visu izsaka vārds “bilance”

Smiltenes tehnikuma galvenā grāmatvede Genovefa Logina Smiltenes novadā sāka strādāt pirms 27 gadiem. Kopš 1991. gada viņas darba vieta ir Smiltenes tehnikums. Genovefa ir enerģiska, taupīga un saimnieciska. Sev uzticētos pienākumus vienmēr paveic ar visaugstāko atbildības sajūtu.  Bez viņas prasmīgās finanšu vadības nebūtu iespējams īstenot tehnikuma modernizācijas projektus. “Ir prieks. Mans darbs ir pamanīts un novērtēts,” pēc Smiltenes novada goda raksta saņemšanas saka Genovefa Logina.

Vērtējot Smiltenes tehnikumu šobrīd, viņai vislielākais prieks un gandarījums par to, ka skolas jaunieši un darbinieki ar “Erasmus+” projektu atbalstu var doties profesionālajā pilnveidē uz ārzemēm. “Tas ir milzīgs ieguldījums visas Latvijas tautsaimniecībai, ka varam sagatavot patiešām daudzpusīgus un zinošus jaunos speciālistus, kas apguvuši visjaunākās tehnoloģijas un redzējuši, kā viņu izvēlētajās specialitātēs strādā citās valstīs. Ja visi šie jaunieši pēc skolas beigšanas paliktu strādāt Latvijā, tad būtu pavisam labi!

Vienīgi sāp sirds par tiem, kas iestājas skolā un pēc pāris mēnešiem aiziet. Vai patiešām tik nozīmīgu lēmumu var pieņemt pāris mēnešu laikā? Ko viņi darīs līdz nākamajam pirmajam septembrim?  Kur būs tā vieta, kur varēs beigt skolu vai strādāt bez mācīšanās un darba?”

Genovefa Logina tāpat kā Andris Miezītis uzskata, ka Smiltenes tehnikuma veiksmes stāsta stūrakmens ir stabilais darbinieku kolektīvs. “Ļoti grūti nodrošināt stabilu iestādes attīstību, ja nepārtraukti mainās darbinieki.  Bet attiecībā uz grāmatveža darbu – visu izsaka vārds “bilance”. Grāmatvedim jāprot strādāt tā, lai cipari vienā un otrā pusē saskanētu … Kāds varbūt domā: “Kas tad tur ko pie tiem papīriem nepasēdēt?” Taču tas nemaz tik vienkārši nav…

Smiltenes tehnikuma galvenā grāmatvede piedzīvojusi lielās pārmaiņas, kas grāmatvedības jomā ienāca līdz ar datoru parādīšanos. Taču jaunās programmas viņu nekad nav baidījušas. “Skolā bija ļoti gudrs, zinošs datorspeciālists Heinrihs Vizulis, kurš mums jau 1990. gadā sarūpēja programmu, ar kuru pēc tam strādājām vairākus gadus. Laika gaitā to uzlabojām. Pāris mēnešus, sastopoties ar ko jaunu, ir mazliet grūtāk, bet pēc tam jau atkal viss aiziet.” 

Grāmatveža profesijas prestižs pēdējo gadu laikā viennozīmīgi ir audzis. Ņemot vērā mūsu valsts likumdošanu, šobrīd bez sava grāmatveža vairs nevar iztikt arī pavisam nelieli uzņēmumi. Taču Genovefa par to īpaši nedomā. Viņa zina, ka atrodas savā īstajā vietā, ir laimīga par to, ka ir šeit vajadzīga un ko tur daudz vairāk prātot? Tikai jāstrādā un viss. 


Citas ziņas