Daudzsološs arods ar senu vēsturi

Lai piedod citu profesiju pārstāvji, bet… Pavāra arods ir viens no saistošākajiem un daudzsološākajiem piedāvājumiem profesiju topā. Interese par ēdieniem un prasmi pareizajās proporcijās savest kopā visdažādākos produktus ļaudis nodarbinājusi jau ļoti sirmā senatnē. Pavāra profesija ir viena no senākajām pasaulē. Mācību programmas, kas piedāvā apgūt šo seno arodu, nepārtraukti tiek attīstītas un pilnveidotas. Aizvien lielāku vērību pievēršot faktam – tieši no uztura lielā mērā atkarīga gan cilvēka veselība, gan garastāvoklis un panākumi darbā. 

Fakti no vēstures

Apmēram 10 000 gadus pirms mūsu ēras cilvēku ēdienkartē parādījās alus un maize. 

6000 gadus pirms mūsu ēras ļaudis iemācījās pagatavot biezpienu un siet sieru. 

Apmēram 3000 gadus pirms mūsu ēras cilvēki sāka vārīt zupas.

2737. gadā pirms mūsu ēras pirmo reizi rakstos minēta tējas lietošana. Mūsdienās tēja ir otrs populārākais dzēriens aiz ūdens. 7. – 9. gs. Ķīnā tika radītas tējas dzeršanas ceremonijas, kas daudzās ģimenēs palikušas nemainīgas līdz pat mūsdienām. Tēja ķīniešu kultūrā tēja domāta baudai, izcilas garšas un smaržas izjušanai. “Kun – fu – ča” ceremonijā šo dzērienu salīdzina ar absolūto pilnību – tā baudīšana atbrīvo apziņu, ļaujot uz mirkli pārcelties citā dimensijā. Japānā tējas dzeršanas rituāli ir viena no sociālās saskarsmes formām, tie populāri visos sociālajos slāņos. Tējas dzeršanas ceremonijas notiek īpaši šim nolūkam celtos namiņos. 

1500. gadā pirms mūsu ēras ļaudis pirmoreiz nobauda šokolādi. Tiesa, līdz pirmajai šokolādes tāfelītei bija jāgaida vēl trīs gadsimti – tā parādījās 1849. gadā. 

Pirmos sālītos gurķus cilvēki nogaršojuši apmēram 1000. gadā pirms mūsu ēras. 

Apmēram 500. gadā pirms mūsu ēras izgatavota pirmā desa.

Jau daudzus gadsimtus notiek asi strīdi par to, kurā valstī izdomāti makaroni. Asās diskusijās iesaistījušies amerikāņi, ķīnieši, itāļi, romieši, korejieši, japāņi un savs viedoklis par šo jautājumu ir arī Baltijas valstu kulināriem. Amerikāņu versija – makaroni pirmoreiz izgatavoti Ķīnā, bet uz Itāliju tos atvedis Marko Polo. Itāļi, kategoriski noliedzot šo versiju, publicējuši vēsturiskus dokumentus, kas apliecina, ka jau senajā Romā tirgotas saulē izžāvētas miltu plāksnītes, no kurām arī sākusies makaronu vēsture. Pirms dažiem gadiem Ķīnā atrada glāzīti ar makaroniem (gatavoti no sojas un sorgo graudiem), kuru vecums – 4000 gadi. Vienīgi par “spagetti” dzimšanas gadu gan neviens nešaubās – tas ir un paliek 1819. 

17. gadsimta 80. gadi kulinārijas vēsturē iegājuši kā “fast –food” sērgas pirmsākumi. Par tās pirmajiem vēstnešiem tiek uzskatīti cepti kartupeļi. 

1978. gadā izgudro limonādi. 1886. – “Coca – Cola” dzimšanas gads.

1848. gadā tirgū parādās pirmās košļājamās gumijas. Protams, ļaudis dažādas augu lapas, sveķus u.c. tamlīdzīgas lietas gremojuši jau daudz agrāk. 

Vai zināji?

Banāni, pirms tos apēdam, vidēji ceļā pavada 6437 kilometrus. Amerikāņi gada laikā notiesā aptuveni 12 biljonus banānu.

Pasaulē populārākā zaļo sparģeļu šķirne nosaukta pirmā ASV prezidenta Džordža Vašingtona sievas Martas vārdā.

Pirmie restorāni to mūsdienu izpratnē ir Franču revolūcijas produkts.

Citronos ir vairāk cukura nekā zemenēs.

Ķiršus pirmie kultivēja senie grieķi. Senajiem slāviem bijis par ķiršu dievs – Kirnis, kurš gādājis par ķiršu ražību. Lai dievu pielabinātu, ļaudis ķiršu koku zaros iedeguši sveces. Vācijā līdz pat pagājušajam gadsimtam, sagaidot Jauno gadu, mājās nesta nevis eglīte, bet podiņā iestādīts, ziedošs ķiršu koks, kas rotāts ar vaska svecēm. 

Senie inki kā atskaites punktu laika noteikšanai izmantojuši laiku, kas vajadzīgs, lai izvārītu kartupeli. 

Zelta drudža laikā Aļaskas Klondaikā kartupeļi bijuši vienā vērtībā ar zeltu. 

Amerikāņi noēd 0,405 kvadrātkilometrus picas dienā.

Visvairāk saldējuma tiek patērēts laika periodā no plkst. 21.00 līdz 23.00

Par pavāru aizbildni tiek uzskatīts svētais Laurencijs no Romas. Viņš dzīvojis trešajā gadsimtā. Laurencijs miris mocekļa nāvē. Sadegot uz sārta viņš teicis: “Nu jau šis sāns būs gana cepts! Ja gribat, lai es būtu labi izcepts, tad pagrieziet uz otriem sāniem!”

Nesen Lielbritānijas kinoteātros izmēģināti pasaulē pirmie tumsā spīdošie saldējumi. Pirms kino skatītāji saņēma saldējumu, kas vizuāli izskatījās pēc piparmētru saldējuma. Nodziestot gaismai, saldējums palika spīdam spilgti dzeltenā krāsā. Tiesa, zālē bija ultravioletais starojums... Spīdošā saldējuma noslēpums ir riboflovīns. Šobrīd tiek izstrādāti deserti, kas spīdētu tumsā arī bez ultravioletā starojuma.

 Karaļu un prezidentu pavāriem ir pašiem savs klubs “Club des Chefs des Shefs”, kurā aktivitātēs var iesaistīties tikai tik ilgi, kamēr attiecīgā persona ir valsts vadītāja pavārs. Īpašs izņēmums – Francijas prezidenta pavārs Bernard Vaussion, kurš baro jau piekto šīs valsts prezidentu un ir “Club des Chefs” biedrs vairāk nekā divdesmit gadus. Informācija, kura tiek apspriesta karaļu pavāru pieredzes tikšanās reizēs, ir slepena. Uz jautājumu: “Kāds ir jūsu valsts galvas mīļākais ēdiens,” karaļu pavāri parasti atbild izvairīgi... 


Atpakaļ pie dabiskuma!

20. gadsimtā ļaudis, apzinādamies, ka saražots pārāk daudz cilvēka veselībai nedraudzīgu produktu, aicināja atgriezties pie tīrā vidē dabiski audzētiem augļiem, saknēm un dārzeņiem. Šī atziņa turpina dominēt arī 21. gadsimtā, visā pasaulē rosinot pieprasījumu pēc eko produktiem. Sācies dabiskuma uz zaļā dzīvesveida uzvaras gājiens. 

Visā pasaulē zināmais šefpavārs Džeimijs Olivers, kurš uzvarēja tiesas prāvā pret ātrās ēdināšanas vislielāko pasaules tīklu McDonalds, savas sešpadsmit gadus ilgās karjeras laikā iedvesmojis miljoniem cilvēku novērtēt un izbaudīt veselīgu un garšīgu ēdienu. 

Neskaitāmas publikācijas un interneta vietnes aicina uz ceļojumu veselīga uztura pasaulē, iedvesmojot ļaudis gatavot mājās, dzīvot veselīgāku, laimīgāku un veiksmīgāku dzīvi. Par to runājot, bieži tiek minēti ilgdzīvotāji japāņi, kuri neslēpj – viens no būtiskākajiem ilgdzīvošanas faktoriem ir pareizi un veselīgi ēšanas paradumi. Japāņu kulinārijā pārsvarā izmanto dabīgus un veselīgus produktus, bagātīgi patērējot rīsus, ēdienus ar mazu kaloriju daudzumu. Viņu maltītēs dominē augu olbaltumvielas, dzīvnieku olbaltumvielas pārsvarā tiek uzņemtas ar zivju ēdieniem. Atšķirībā no eiropiešiem un ķīniešiem, kas bieži izmanto dažādus intensīvus ēdienu gatavošanas paņēmienus, bagātīgi ņemot talkā  dažādas garšvielas un piedevas, japāņu pavāri produktus apstrādā minimāli, saglabājot to vērtīgās vielas un dabiskās īpašības. 

Zināšanu nekad nevar būt par daudz!

Nākamie pavāri! Vēl tikai dažas dienas pārdomām un Smiltenes tehnikuma jauno audzēkņu ziemas uzņemšana noslēgsies! 2018. gada vasarā beigsies arī Jauniešu garantijas programmas piedāvātā iespēja – jauniešiem no 17 līdz 29 gadu vecumam par brīvu apgūt darba tirgū pieprasītu profesiju, mācību laikā saņemot 115 eiro lielu stipendiju. Dzīve dienesta viesnīcā – bez maksas. Labi pavāri ir uz izķeršanu gan Latvijas, gan citu valstu darba tirgū. Īpaši – karstajā tūrisma sezonā. Tā ir profesija, kurā gūtās zināšanas noder gan ikdienā, gan svētkos vispirms jau pašiem savā dzīvē. Arī tad, ja ar pavāra arodu neplānojat saistīt visu turpmāko dzīvi, darbs tajā var palīdzēt īstenot citus sapņus. Daudzi jaunieši šādi nopelnījuši naudu studijām augstskolā. Pavārs – tā ir profesija ar ļoti daudzpusīgām izaugsmes iespējām – šā aroda pārstāvji var strādāt un turpināt profesionāli pilnveidoties augstas klases ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumos, piedalīties vietēja mēroga un starptautiskos profesionālās meistarības konkursos, strādāt kā pašnodarbinātas personas vai dibināt savus uzņēmumus, turpināt mācības augstskolā, kļūt par pārtikas tehnologiem, kā arī strādāt citās, ar pārtiku nozari saistītās profesijās. Smiltenes tehnikuma pavāriem, t.sk. skolas absolventiem, ar “Erasmus+” projektu atbalstu dodam iespēju profesionāli pilnveidoties un iepazīt citu tautu virtuvi un kulināro mantojumu Maltā, Portugālē, Kanāriju salās, Kiprā, Spānijā, Lielbritānijā, Itālijā un Francijā. Mūsdienīgais skolā iet roku rokā ar tradīcijām. Smiltenes tehnikums ir Eiropas Kulinārā mantojuma tīkla dalībnieks un “Siera kluba” biedrs. Skolas audzēkņi papildina zināšanas profesionālās meistarības konkursos. Tehnikumā tiek rīkotas meistarklases, kuras vada populāri šefpavāri. Jaunieši modernās mācību virtuvēs un restorānā apgūst ne vien mūsdienu ēdienu gatavošanas tehnoloģijas, bet arī zināšanas, kuras gadsimtu gaitā esam mantojuši no saviem senčiem. Skolai ir sava, firsta madāmas kārumu līnija, kuras tapšanā jaunieši apgūst ne vien kulinārijas prasmes, bet arī biznesa pamatus. Tāpat piedāvājam audzēkņiem daudzveidīgu sporta un kultūras dzīvi, iespēju pilnveidot talantu dažādos interešu pulciņos un pašdarbības kolektīvos.


Interešu izglītība