Ekskursija profesionālajā izglītībā

Smiltenes tehnikums atrodas gleznainā vietā, Kalnamuižā. Skola piedāvā mūsdienīgās, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotās telpās apgūt darba tirgū pieprasītus un labi atalgotus arodus. Lai jauniešiem atvieglotu profesijas izvēli, aicinām iepazīties ar profesionālās izglītības specifiku un Smiltenes tehnikuma piedāvājumiem!

Iepriekš piesakoties (tālrunis: 25960449), varat apmeklēt skolas veterināro mācību klīniku, simulatoru klasi “ceļiniekiem”, mācību restorānu, kā arī apskatīt telpas, kur pirmās profesionālās iemaņas apgūst nākamie viesnīcu pakalpojumu speciālisti.

20.aprīlī plkst.11.00 skolā būs Informācijas diena, kurā iepazīstināsim ar Smiltenes tehnikuma izglītības programmām, būs iespēja tikties ar skolotājiem un audzēkņiem, apskatīties mācību telpas un apmeklēt dienesta viesnīcu.  

Taču arī ikdienā aizvien vairāk skolēnu vēlas redzēt, kā notiek mācības profesionālās izglītības iestādē, uzzināt, kas jāapgūst, lai kļūtu par labu viesnīcu pakalpojumu speciālistu, veterinārārsta asistentu, ēdināšanas pakalpojumu speciālistu, grāmatvedi, bārmeni, pavāru, konditoru, hidrobūvju būvtehniķi , lopkopības tehniķi, automehāniķi, ceļu būvtehniķi vai  celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi.

Ciemiņu sagaidītāju vidū parasti ir skolas talismans Smiltiņš. Kādam viņš atgādina siera rituli, kādam – smaidiņu vai smilšu graudiņu, citam - automobiļa riepu. Neviens no minējumiem nav nepareizs, jo Smiltiņš ir daļa no Smiltenes (kādreizējais nosaukums – Smiltesele) un Smiltenes tehnikuma, kur jaunieši mācās būt viesmīlīgi, garšīgi gatavot ēst un arī dažādas tehniskas gudrības. Skola audzēkņiem piedāvā attīstīt talantus dažādos pašdarbības kolektīvos un sporta veidos. Kad priekšā uzstāšanās vai sacensības, Smiltiņš par viņiem visiem tur īkšķi…

Lai ekskursija profesionālajā izglītībā būtu interesantāka, grupas var izmantot kādu no radošo darbnīcu piedāvājumiem.

Tehnikuma mācību restorānā piedāvājam apgūt neparastus salvešu locījumus, pagatavot oriģinālus karstos dzērienus, bezalkoholiskos kokteiļus, piedalīties galda piederumu atpazīšanas spēlē, iepazīties ar interesantiem galda klājumiem un to, kā notiek viesu apkalpošana restorānā. Vairākas skolēnu grupas šeit nākušas ieturēt kopīgu maltīti un iepazīties ar būtiskāko, kas jāzina, dodoties uz restorānu.

Skolas mācību virtuvēs kopā ar ciemiņiem  cepam un dekorējam veiksmes pogas un piparkūkas (sezonas piedāvājums). Šeit var iepazīties ar jaunākajām profesionālajām virtuves ēdināšana iekārtām un modernākajiem virtuves instrumentiem.

Viesnīcu pakalpojumu speciālistu mācību numuriņā jaunieši iepazīstina ar viesnīcas aprīkojumu, rāda, kā viesnīcā notiek istabiņu uzkopšana, klientu reģistrācija un izrakstīšanās.  Daudzas skolēnu grupas izteikušas vēlmi iepazīties ar viesnīcu kategorijām, numuru veidiem un biežāk izmantotajiem profesionālajiem terminiem. Tehnikuma audzēkņi viesiem stāsta, kas jāzina, rezervējot viesnīcas numuriņu internetā un dalās ar informāciju, kas noderīga ceļojot.

Nākamie viesnīcu pakalpojumu speciālisti rāda, kā viesnīcā loka dvieļus, pārvēršot tos gulbīšos, sirsniņās, torņos, dažādos ziedos un dzīvnieciņos.

Ar profesionālajām iekārtām aprīkotajā veļas telpā jaunieši demonstrē, kā viesnīcā mazgā un gludina veļu.

Smiltenes tehnikuma veterinārā mācību klīnika ir viena no modernākajām Vidzemē. Šeit pirmās profesionālās iemaņas praktizējošu veterinārārstu uzraudzībā gūst nākamie veterinārārsta asistenti. Ciemiņi var apskatīt klīnikas aprīkojumu,  jaunākās diagnostikas iekārtam (sonogrāfu, rentgenu, endoskopu, lāzerķirurģiskās u.c.) un caur stiklu vērot operāciju zālē notiekošo.

Nesen renovētais veterinārmedicīnas mācību korpuss Kalnamuižā 6 ir vēsturiska ēka. Celta 1910. gadā. Kādreiz šeit bija Latvijā pirmā seklā kūts ar skābbarības torni. Ražas novākšanas laikā tornī ielaida zirgu un bēra skābbarību. Kad tā bija sablīvēta, zirgs pa torņa augšu varēja izkāpt ārā. Pēc kara šajā mājā izbūvēja dzīvokļus, bet pagājušā gadsimta 70. gados te izvietoja veterinārijas nodaļu. Aizvadītā gadsimta 90. gados ēkas otrajā stāvā īsu brīdi bija arī bērnudārzs.

Ciemiņi šeit var ne vien uzzināt svarīgāko par veterinārmedicīnas mācību programmu, bet arī iepazīties ar interesantākajiem medicīnas instrumentiem, noskaidrot, kādas kaites kopīgas cilvēkiem un dzīvniekiem. Jaunieši viesiem, ņemot talkā mākslīgo suni – mulāžu, demonstrē, kā ņemt analīzes, intravenozi ievadīt zāles un reanimējot masēt sirdi. Ja tas izdarīts pareizi, suņa “sirdsdarbība” atsākas.

Daudzi pēc tām saka, ka jūtoties pa pusei veterinārārsti un viņu nākamā skola noteikti būšot Smiltenes tehnikums. Skola ļoti lepojas ar savu veterinārmedicīnas mācību programmu, ko bez pārtraukuma realizē jau 73 gadus.

Ciemošanās laikā var apskatīt arī Smiltenes tehnikuma sporta zāli. Tehnikums ir Latvijā vienīgā profesionālās izglītības iestāde, kurai pēc atmodas izdevies uzbūvēt jaunu sporta zāli. Žurnāla raksta cienīgs ir stāsts, kā skolas direktors Andris Miezītis to panācis. Taču tagad šeit regulāri pulcējas sportotāji no visas Latvijas. Skolas jaunieši ar labiem panākumiem pārstāv tehnikumu republikas un starptautiskās sacensībās.

Smiltenes tehnikums var lepoties ar Latvijā vienīgo simulatoru klasi “ceļiniekiem”. Tajā jauno ceļu būves mašīnu iespējas apgūst nākamie celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi, automehāniķi un arī skolas ciemiņi.

Tūrisma piedāvājumi Kalnamuižā

Ciemiņi, kuriem vairāk laika, piedāvājam izbaudīt nesteidzīgu pastaigu pa Kalnamuižu, izzināt seno ēku vēsturi, iepazīt muižas īpašniekus un viņu ieguldījumu teritorijas attīstībā. Nozīmīgākajās vietās izvietoti informācijas stendi. Iespējama arī ekskursija gida pavadībā. 

Kalnamuiža un tās gleznainā apkārtne ietverta tūrisma maršrutos “Vidzemes šosejas pieturas” un “Pa firsta Līvena pēdām”. Šī vieta apvīta ar daudzām skaistām leģendām.

Smiltenes muižas ēkas celtas no 1767. līdz 1771.gadam. To pirmais īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators G. Brauns, kurš Kalnamuižu pārdeva Rīgas tirgotājam Bandavam. 1895.gadā muižu iegādājās firsts Pauls Līvens, kura laikā Smiltene ļoti strauji attīstījās.

Firsts bija Pēterburgas Politehniskajā institūtā ieguvis spožu izglītību HES, tiltu un dzelzceļa būvē. Pauls Līvens smilteniešiem uzcēla slimnīcu, Baltijā pirmo hidroelekstrostaciju, veco ļaužu patversmi, šaursliežu dzelzceļa līniju “Smiltene – Valmiera – Ainaži”, vietu brīvdabas pasākumiem Jāņkalnā un kokzāģētavu.

Kalnamuižas ļaudis par firstu Līvenu stāsta leģendas un ir pārliecināti, ka viņa radošais gars joprojām ir nomodā par šīs vietas attīstību.

Smiltenes tehnikums savas 95. gadu jubilejas gadā pretī Kalnamuižai ierīkoja piemiņas vietu firstam Līvenam. Nelielā,  Baibas Cīrules projektētā skvēra centrā novietots piemiņas akmens, ko grezno bronzā atliets Paula Līvena portrets un teksts: “Pateicībā firstam Paulam Līvenam”. Naktī skvērs ir izgaismots, uz to ved divi celiņi, no kuriem viens atgādina firsta izbūvēto dzelzceļa līniju. 

1920.gadā muižas īpašumus pārņēma Latvijas valsts un 1922. gadā šeit ierīkoja vienu no Latvijā pirmajām lauksaimniecības mācību iestādēm. Muižas  galvenā ēka Kalnamuižā 1 ir viena no retajām krievu baroka stilā celtajām koka celtnēm, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Šobrīd tā ir privatizēta. Lielākajā daļā pārējo ēku saimnieko Smiltenes tehnikums.

Muižas bijušā pārvaldnieka māja Kalnamuižā 3 ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta muižas saimnieka Georga fon Brauna laikā. Viņš pats uz vietas nedzīvoja, tāpēc gribēja, lai vienmēr uz vietas ir vismaz pārvaldnieks. Kad muižā ierīkoja lauksaimniecības skolu, pārvaldnieka mājā dzīvoja skolas direktors. Pēc kara ēkas otrajā stāvā  bija dzīvokļi, bet pirmajā stāvā - zēnu kopmītnes. 1972. gadā šeit sāka saimniekot tehnikuma pārtikas tehnologi, ēkā izbūvēja mācību virtuves. Vēlāk uz šejieni pārcēlās ēdināšanas pakalpojumu speciālisti, bet mājas otrajā stāvā 1989. gadā ierīkoja telpas mājturības fakultātes audzēkņiem. 

Šobrīd ēkas kamīnu zālē, kas izveidota kā firsta pieņemšanas telpa ar muižas ēkas zīmējumu uz galējās sienas. Šeit notiek dažādi skolas prezentācijas pasākumi. Kamīnu zālē var aplūkot skaistu podiņu kamīnu un turpat netālu sienā iebūvēto muižkungu medību ieroču seifu (2X2m).  

Muižas kādreizējā pārvaldnieka māja tagad ir tehnikuma mājamatniecības centrs. Otrajā stāvā darbojas biedrības “Smiltenes pūra lāde” rokdarbnieces, bet pagrabstāvā kopā ar ciemiņiem cepam pēc sentēvu metodēm rudzu maizi (pieteikšanās pa tālruni: 25960449). Gaidot, kamēr kukulīši izcepušies, iepriekš piesakoties (tālr. 25885611, 26008180) var izmantot kādu no rokdarbu meistardarbnīcu piedāvājumiem – pamācīties aust grīdas celiņus (lupatu deķus), ieaust kādu gabaliņu Smiltenes ziedainajā jostā vai nopīt draudzības aproci. Bērni visvairāk iecienījuši telpu dekoru meistardarbnīcas.

Muižkungs Brauns bijis kaislīgs mednieks. Pats viņš Kalnamuižā patstāvīgi nekad nav dzīvojis, bet ieradies šeit pavadīt atvaļinājumu un kopā ar citiem kungiem rīkojis medības. Brauna īpašumā bija desmit medību suņi. Lai viņiem nodrošinātu labu dzīvošanu, muižkungs 18. gs. beigās Kalnamuižā 4 tiem licis uzcelt speciālu māju, ko joprojām sauc par mednieku un suņu māju. Tā atrodas pretī pārvaldnieka mājai, jo viens no muižas pārvaldnieka uzdevumiem bijis rūpēties par lielskunga suņiem. Pēc kara šeit ierīkoja saimniecības kantori, bet mūsdienās ēka pārveidota par dzīvojamo māju.

Ēka Kalnamuižā 5 celta kā muižas parādes zirgu  stallis. Šeit glabāja piederumus zirga iejūgšanai, karietes un ratus. No parādes zirgu staļļa lielskungam un lielmātei pieveda izjādēm un izbraucieniem sagatavotus zirgus.

Muižas zirgu stallis bija nozīmīga vieta ne tikai zirgiem un staļļu puišiem. Šeit pulcējās kalpi, lai kopīgi svinētu svētkus. Ik gadu stallī tika svinēti Ziemassvētki ar lielu egli plāna vidū un jautrām dejām. Firsta Līvena laikā, 1901. gadā, staļļa ēkā izveidoja muižas paraugpienotavu. Mūsdienās tās tradīcijas turpina uzņēmums ''Smiltenes piens''.

Skolas pastāvēšanas pirmajos gados šeit atradās zēnu internāts, vēlāk  meiteņu kopmītnes. 60. gadu beigās ēkas pirmajā stāvā ierīkoja Smiltenes tehnikuma ēdnīcu. Otrajā stāvā pagājušā gadsimta pēdējos trīsdesmit gadus bija tehnikuma kantora telpas. 90. gados - mājturības klases.  No 2003. gada - skolas bibliotēka.

Ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celtnes neparasto arhitektūru augstu novērtē jaunie mākslinieki, kas šo ēku bieži izvēlas gleznošanai.

Pretī ēdnīcai, Kalnamuižā 7 atrodas Smiltenes tehnikuma viesnīca “Kalna ligzda” (tāl.2655681). Kādreiz šeit bija Lauksaimniecības skolas zēnu kopmītnes, bet  padomju laikā - sovhoztehnikuma kantoris, ko 1995. gadā rekonstruēja par viesnīcu. Tagad “Kalna ligzdā” pirmās profesionālās iemaņas apgūst nākamie viesnīcu pakalpojumu speciālisti.

Ciemiņi šeit var tikt pie mājīgām naktsmājām, restorānā nobaudīt muižas kārumus un kādreiz satikt arī pašu firsta madāmu Lilī.

Piedāvājam arī atpūtu pirtiņā (iepriekš jāpiesakās pa tālruni: 2655681.

No viesnīcas logiem paveras gleznains skats uz muižu. Tikai 500 m attālumā no “Kalna ligzdas” atrodas pilsētas centrs.

Viesnīcas novērtējums booking.com – 8,5 balles.

Līdz pat mūsdienām saglabājusies arī senā muižas klēts (Kalnamuižā 8). Vējrādītājos iekaltie skaitļi vēsta, ka tā celta 1771.gadā. Firsta laikā klēts otrajā stāvā darbojās modernas mašīnas un iekārtas. Pagājušā gadsimta 60. gados klēts pirmajā stāvā izbūvēja pirmo Smiltenes tehnikuma sporta zāli.

Kalnamuižā 2 kādreiz atradās muižas ledus pagrabs. Tagad tas pārveidots par Smiltenes pagasta valdes ēku.

Muižas galvenās ēkas otrā pusē, Abula upes un Vidusezera krastā aplūkojamas leģendām apvītās viduslaiku pilsdrupas. Ordeņa mestrs Vilhelms fon Freimersheims no 1367. līdz 1370. gadam šeit pēc kardināla lēmuma uzcēla pili. Daudzus gadus Smiltenes viduslaiku pils bija viena no jaunākajām Vidzemē. Attīstoties kara mākslai, šādas būves nespēja pretoties jaunajiem kara ieročiem. Pēc Smiltenes pils Vidzemē uzceltas vēl tikai deviņas akmens mūra pilis.

Pils mūri bija diezgan grūti ieņemami, jo to sargāja no divām pusēm ar ūdeni pildīti grāvji un stāvais Abula upes krasts. Pilī varēja iekļūt tikai pa nolaižamu tiltu.

Mūsdienās pilsdrupu iekšpagalmā saglabājusies kalpu māja, smēde un siera namiņš.

1763.gadā celtais siera namiņš ir  Latvijā vienīgais sierūzis, kas  saglabājies līdz mūsdienām. Namiņa pagrabā glabāja pienu, bet augšstāvā kaltēja sieru. Sieru gatavoja no biezpiena, kam piejauca klāt ķimenes. Rituļi pēc izskata atgādināja  plāceņus. Sieru pārdeva Rīgas tirgū.

Namiņa pirmais stāvs celts no laukakmeņiem un ķieģeļiem, bet otrais – no caurumotiem koka dēļiem, lai siers pareizi kaltētos. Vēlāk caurumus aizmūrēja. No pagraba uz augšstāvu veda trepītes.

Uz siera namiņa jumta atrodas vējrādis ar uzrakstu ANNO 1763.

Smiltenes viduslaiku pils un siera namiņš ir Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi.

Baiba Vahere

Raksta tapšanā izmantoti Smiltenes novada tūrisma centra sagatavotie materiāli un fotogrāfijas


Interešu izglītība