Smiltenes tehnikumā - “Talantu šovs – 2017”

Smiltenes tehnikumā mācās daudz jauno talantu. Vienīgi viņi mēdz slēpties… Tāpat kā pērles upes dzelmē viņus jāatrod, jāpulē un jāsaudzē. Taču - tā kā ar to pēdējo mūsdienu patērētāju kultūras pārņemtajā laikmetā ir tā, kā ir, tad talanti bieži izlemj labāk noiet maliņā un klusēt. Tāpēc īpašs prieks par tiem jauniešiem, kuri neslēpa sveci zem pūra un skolas Talantu šovā kāpa uz skatuves, lai arī pārējie uzzinātu par kādu īpašu pirmā kursa mīlasstāstu. Gūtu apstiprinājumu tam, ka īsts sava aroda meistars pratīs atrast risinājumu pat tad, ja kājāmgājējam, kurš beidzot ticis pats pie sava auto, sajūgs sajucis ar pajūgu. Aiz katra priekšnesuma ir kāds stāsts. Zināms tikai pašiem jaunajiem talantiem…

“Talantu šovs” Smiltenes tehnikumā apzināti netiek veidots kā konkurss. Tas ir pasākums, kurā ne tik daudz vērtējam, bet vairāk no sirds priecājamies, ka viņi mums ir. Tik dažādi, katrs savā veidā skaisti un īpaši.

Deja man ir viss!

Viens no pārsteidzošākajiem jauno talantu pieteikumiem pasākumā bija deja “Pirmā kursa mīlasstāsts” Lienes Emīlijas Ķūrenas (1. veterinārmedicīnas kurss) un Nika Kristiāna Sekaļa (1. viesnīcas pakalpojumu kurss) izpildījumā. Priekšnesums ir Lienes Emīlijas debija horeogrāfijas jomā. “Deja man ir viss,” atzīst jauniete, kura dejo kopš sevi atceras. To, ko grūti formulēt vārdos, viņa parāda dejā. Dzirdot skaistu mūziku, Liene Emīlija uzreiz iztēlojas, kā to varētu izdejot.  Dejojot viņa par visu pārējo uz šīs pasaules aizmirst un ļaujas kustību priekam. Jaunietes dzīves moto ir: būt pozitīvai un atraisīt labās emocijas arī citos.

“Talantu šovs” ir pirmā reize, kad Liene Emīlija uzdrošinājās kāpt uz skatuves solo dejā. Līdz šim viņa dejojusi tikai dažādu tautas

deju kolektīvu sastāvā. Vispirms bērnu deju kolektīvā, tad Smiltenes pilsētas kultūras centrā, Māras Lejas izlolotajos “Dadžos”, bet kopš septembra – tehnikuma “Amatniekos”.

“Pirmā kursa mīlasstāsts” vēsta par kādu meiteni un puisi, kuri viens otru mīl, bet savas jūtas kautrējas izrādīt. Lienes Emīlijas un Nika Kristiāna stāsts dejā ir plastisks un nesamāksloti skaists – jaunieši neslēpj – viņus abus vieno īpašas jūtas ne vien uz skatuves, bet arī dzīvē.

Tiem, kuri vēl šaubās – parādīt savu talantu citiem vai labāk klusēt, Liene Emīlija iesaka nebaidīties. Par lielāko balvu no uzstāšanās “Talantu šovā” viņa uzskata brīvību, ko devusi apziņa – varu būt pati, nebaidoties, ko par mani padomās citi.

Ja viss izdosies kā iecerēts, pēc Smiltenes tehnikuma beigšanas Liene Emīlija dosies uz Latvijas Kultūras akadēmiju, lai studētu horeogrāfiju. Jauniete ir Smiltenes Centra vidusskolas (tagad – Smiltenes vidusskolas) absolvente. 

Tehnikumu un veterinārmedicīnu izvēlējusies, jo gribējusi vienlaikus ar vidējo izglītību iegūt profesiju. Lai pēc četriem gadiem nejustos kā izmesta uz ielas, bet – ar jau zināmu pamatu zem kājām. Lienei Emīlijai patīk un interesē viss, ko tehnikumā māca nākamajiem veterinārārsta asistentiem. Ja pēc skolas beigšanas vai kādā citā savas dzīves posmā viņai vajadzēs piepelnīties, lai piepildītu kādu citu sapni, tad jaunietes darbs noteikti būs saistīts ar profesiju, kuru viņa šobrīd apgūst Smiltenes tehnikumā.

Bet maijpuķītēm jāpaliek!

Nomināciju “Jaunais talants 2017” Smiltenes tehnikumā šogad ieguva Niks Kristiāns Sekalis, kurš visvairāk pārsteidza ar savu talantu daudzveidību. “Pirmā kursa mīlasstāstam” sekoja Mārtiņa Freimaņa dziesma “Bet maijpuķītēm jāpaliek!” Nika Kristiāna

izpildījumā. Šis jaunietis ir arī skolas vokāli instrumentālā ansambļa “Bultas” līderis – vokālists. Jaunieša skanīgo balsi pavadīja fascinējoša ģitāras spēle. “Ļoti uzcītīgs un savā personiskajā izaugsmē ieinteresēts puisis," par Niku Kristiānu saka “Bultu” vadītājs, skolotājs Guntars Mednis. “Pats raksta arī dzeju un komponē. Kādu no viņa priekšnesumiem noteikti vedīsim arī uz profesionāli izglītojošo skolu nozīmīgāko ikgadējo kultūras pasākumu “Radi, rādi, raidi,” kas šogad notiks Jelgavā.” “Protams, ir prieks, ka mani uzslavēja,” pēc pasākuma atzīst Niks Kristiāns un smaidot atceras pirmo, paša komponēto dziesmiņu “Sirsniņa”, kas tapusi vienpadsmit gadu vecumā, vēl mācoties Smiltenes Centra vidusskolā (tagad – Smiltenes vidusskola). Nika Kristiāna kompozīcija par kāda tīņa sirsniņu, kas salūzusi, jūtām paliekot bez atbildes, 2012. gadā  uzvarēja mūzikas olimpiādē, kurā piedalījās muzikāli apdāvinātākie skolēni no visas Latvijas.

Jaunietis bijis arī Smiltenes Mūzikas skolas audzēknis, vairākkārt uzstājies uz Smiltenes pilsētas Kultūras centra skatuves, ar savu brīnišķīgo balsi priecējis klausītājus Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes dievnamā, kā arī ļaudis ārpus Smiltenes. Sākumā mācījies kora, pēc tam – ģitāras klasē. “Spēlēju arī basketbolu, bet vienā brīdī radās grūtības vaļaspriekus apvienot ar mācībām,

tāpēc no Mūzikas skolas izstājos. Taču uzskatu – ja vien ir vēlēšanās kaut ko sasniegt, tad to var izdarīt arī bez attiecīgu izglītību apstiprinoša dokumenta. Ģitāras spēles pamatus apguvu pašmācības ceļā.”

Pirmā Nika Kristiāna muzikālo talantu pamanījusi viņa Smiltenes bērnudārza “Vālodzīte” audzinātāja, kura puisim bieži piedāvājusi dziedāt solo. Kad draisko un nebēdnīgo dziesmu par mazo zaļo vardīti dēla izpildījumā kādā bērnudārza pasākumā dzirdējusi Nika mamma, viņa uzreiz puisi pieteikusi mūzikas skolā. Ar mūziku saistīta dzīve ir arī viņas pašas jaunības dienu sapnis, kam, diemžēl, nebija lemts piepildīties. Sarunu ar Nika mammu, kura, ir arī Smiltenes tehnikuma absolvente, būs iespēja izlasīt jau tuvākajā laikā – rakstā par Vecāku dienu.

Tuvākais žanrs - blūzs

Mamma joprojām ir dēla pirmā klausītāja, kad tapis kāds jauns skaņdarbs. Pirmajām dziesmiņām viņa arī palīdzējusi “pieslīpēt” vārdus”. Nika Kristiāna “kontā” šobrīd jau ir vairāk nekā desmit paša komponētas dziesmas. Tikko tapusi vēl viena, kurai tiek domāts nosaukums un jaunietis kopā ar skolotāju Guntaru Medni strādā, lai parūpētos, lai dziesma labi skan arī vokāli 

instrumentālās grupas izpildījumā. Nika Kristiāna tuvākais mūzikas žanrs ir blūzs. Sākotnēji to galvenie izpildītāji bija melnādainie cilvēki, kas dziesmās izpauda skumjas un pārdomas par savu dzīvi un tās grūtumu, vilšanos mīlestībā, netaisnīgajā dzīvē un cerībā nopelnīt cilvēka cieņu nepazemojošu iztiku. Nikam Kristiānam patīk smeldzīgas dziesmas, taču savā dziļākajā būtībā jaunietis ir optimists. Viņš aicina arī pārējos vairāk priecāties un smaidīt. Komponējot, viņam patīk blēņoties tik ilgi, kamēr skumjas pārvēršas priekā. “Talantu šovam” vispiemērotākā šķitusi Mārtiņa Freimaņa dziesma par maijpuķītēm, kurā jaunietis dzied par  to, ka ne jau viss ir tikai melns un slikts, par Viņu, kuras sapņi un smaids ik rītu atgādina: “sāpes nāk un sāpes iet, bet maijpuķītēm jāpaliek!”

Savas jūtas izsaku mūzikā

“Galvenās vērtības, uz kurām balstās šī pasaule? – “Ģimene, cilvēki, kuriem var uzticēties un ar kuriem kopā vari būt tāds, kāds es. Un, protams, mūzika,” domā Niks Kristiāns, kurš pats sevi raksturo kā diezgan noslēgtu. Savas jūtas un domas viņš izsaka mūzikā. Tas ir viņa īpašais komunikācijas veids ar šo pasauli. Tāpat kā Lienei Emīlijai deja. “Man ir svarīgi katrā dziesmā ieguldīt kādas īpašas pārdomas un emocijas, bet interpretācija lai paliek katra paša ziņā. Tas, bieži vien vārdos netveramais, kas rosinājis tapt konkrētajai dziesmai, ir tikai un vienīgi mans.

Brīvajos brīžos Nikam Kristiānam patīk kopā ar draugiem spēlēt futbolu un basketbolu. Taču šādu mirkļu viņam ir ļoti maz. “Lai pilnveidotu savu talantu, jābūt gatavam tajā ieguldīt lielu darbu,” uzskata jaunietis un neslēpj: “Man ir kāds pavisam traks (labā nozīmē) sapnis – ļoti gribas kādreiz piedalīties “Eirovīzijā”!”

Bet ikdienā pamats ir amats. Jaunieša nākotnes profesija ir viesnīcu pakalpojumu speciālists. “Sākumā gribēju mācīties par ēdināšanas pakalpojumu speciālistu, bet netiku – bija liels konkurss. Nevēlējos laist gadu zudumā, tāpēc izvēlējos viesnīcu pakalpojumus. Savu lēmumu nenožēloju. Laiks rādīs, kāda izvērsīsies mana ikdiena vēl pēc dažiem gadiem, bet šobrīd domāju, ka pēc skolas beigšanas vismaz kādu laiku pastrādāšu kādā kafejnīcā vai restorānā par bārmeni vai viesmīli.”

Par vēju ar lūša nagiem

“Ja vējš ar lūša nagiem un vilka balsi tev aizšķērso ceļu, tad ej tam pretī, sudrabu zvanīdama,” Smiltenes tehnikuma “Talantu šovā” dziedāja Santra Vēberga no 2. veterinārmedicīnas kursa. Santra uz Smiltenes tehnikumu atbraukusi no Ventspils novada. Ar mērķi cilvēki, kas dziesmās izpauda skumjas un pārdomas par savu dzīvi un tās grūtumu, vilšanos mīlestībā, netaisnīgajā dzīvē un cerībā nopelnīt cilvēka cieņu nepazemojošu iztiku. Nikam Kristiānam patīk smeldzīgas dziesmas, taču savā dziļākajā būtībā jaunietis ir optimists. Viņš aicina arī pārējos vairāk priecāties un smaidīt. Komponējot, viņam patīk blēņoties tik ilgi, kamēr skumjas pārvēršas priekā. “Talantu šovam” vispiemērotākā šķitusi Mārtiņa Freimaņa dziesma par maijpuķītēm, kurā jaunietis dzied par  to, ka ne jau viss ir tikai melns un slikts, par Viņu, kuras sapņi un smaids ik rītu atgādina: “sāpes nāk un sāpes iet, bet maijpuķītēm jāpaliek!”

“Galvenās vērtības, uz kurām balstās šī pasaule? – “Ģimene, cilvēki, kuriem var uzticēties un ar kuriem kopā vari būt tāds, kāds es. Un, protams, mūzika,” domā Niks Kristiāns, kurš pats sevi raksturo kā diezgan noslēgtu. Savas jūtas un domas viņš izsaka mūzikā. Tas ir viņa īpašais komunikācijas veids ar šo pasauli. Tāpat kā Lienei Emīlijai deja. “Man ir svarīgi katrā dziesmā ieguldīt kādas īpašas pārdomas un emocijas, bet interpretācija lai paliek katra paša ziņā. Tas, bieži vien vārdos netveramais, kas rosinājis tapt konkrētajai dziesmai, ir tikai un vienīgi mans.

Brīvajos brīžos Nikam Kristiānam patīk kopā ar draugiem spēlēt futbolu un basketbolu. Taču šādu mirkļu viņam ir ļoti maz. “Lai pilnveidotu savu talantu, jābūt gatavam tajā ieguldīt lielu darbu,” uzskata jaunietis un neslēpj: “Man ir kāds pavisam traks (labā nozīmē) sapnis – ļoti gribas kādreiz piedalīties “Eirovīzijā”!”

Bet ikdienā pamats ir amats. Jaunieša nākotnes profesija ir viesnīcu pakalpojumu speciālists. “Sākumā gribēju mācīties par ēdināšanas pakalpojumu speciālistu, bet netiku – bija liels konkurss. Nevēlējos laist gadu zudumā, tāpēc izvēlējos viesnīcu pakalpojumus. Savu lēmumu nenožēloju. Laiks rādīs, kāda izvērsīsies mana ikdiena vēl pēc dažiem gadiem, bet šobrīd domāju, ka pēc skolas beigšanas vismaz kādu laiku pastrādāšu kādā kafejnīcā vai restorānā par bārmeni vai viesmīli.”

Par vēju ar lūša nagiem

“Ja vējš ar lūša nagiem un vilka balsi tev aizšķērso ceļu, tad ej tam pretī, sudrabu zvanīdama,” Smiltenes tehnikuma “Talantu šovā” dziedāja Santra Vēberga no 2. veterinārmedicīnas kursa. Santra uz Smiltenes tehnikumu atbraukusi no Ventspils novada. Ar mērķi - apgūt veterinārārsta asistenta profesiju. Pēc skolas beigšanas viņa turpinās mācības Lauksaimniecības universitātes veterinārmedicīnas fakultātē. Smiltenē jauniete guvusi ne vien pirmās .profesionālās zināšanas savā nākotnes profesijā, bet arī satikusi Voldemāru, kurš prot skaisti spēlēt ģitāru un arī novērtēt Santras skaisto un skanīgo balsi. Satiekoties, viņi bieži muzicē – Voldemārs spēlē ģitāru, bet Santra dzied. Viena no abu īpašajām dziesmām ir Māra Čaklā (vārdi) un Lailas Ilzes Purmalietes (vārdi) “Vējš aiziet raudādams”. Par vēju, kuram arī reizītēm salst…  Santrai šajā pasaulē svarīgāk par visu ir, lai cilvēkiem kopā ar viņus nesalst, bet ir  omulīgi un silti. Viņai patīk dziedāt un priekš ir divkāršs, ja ar savu talantu un balsi var sagādāt prieku citiem.

“Cik vien sevi atceros, jau kopš bērnības esmu lauzusies pie mikrofona,” stāsta jauniete, kura ar labiem panākumiem piedalījusies dažādos bērnudārza, vēlāk – arī Užavas pamatskolas un Ventspils novada vokālajos konkursos un mūzikas olimpiādēs. “Vienu brīdi gāju arī mūzikas skolā, mācījos akordeona spēli, bet pusaudzes gados bija cita lietas galvā, tāpēc nepabeidzu. “Sava ceļa gājēja,” par Santru saka skolotājs Guntars Mednis. “Arī dziesmas, kuras dzied skolas pasākumos, Santra vienmēr izvēlas pati.” Jaunietei ļoti patīk vecās labās Raimonda Paula dziesmas, latviešu estrādes mūzika, kuru klausoties, uzreiz gribas dziedāt līdzi. Mūzika, dziedāšana vienmēr būs Santras mīļākais vaļasprieks, taču jaunietnes nākotne būs saistīta ar dzīvnieku glābšanu. To, ka tā būs, viņa zinājusi jau tad, kad pavisam maziņa, lauzusies tuvāk mikrofonam. Tāpēc jau arī dziesmā tam vējam ir lūša nagi…

“Ghetto Ghames” noskaņās

“Talantu šovā” skanēja dažādu laiku, stilu un komponistu mūzika. Dinamiska, maiga un liriska. Bija daudz deju un joku. Tikpat dažādi un vārdu “būrīšos” grūti ieliekami kā paši talanti. Ar savu skaisto balsi paša spēlētas basģitāras pavadījumā priecēja 1. būvtehniķu kursa audzēknis un kopmītņu pašpārvaldes priekšnieks Renārs Jefimovs. “Spēlēt basģitāru un dziedāt – tas ir ļoti liels izaicinājums, un Renārs ar to lieliski tika galā,” audzēkni slavē skolotājs Guntars Mednis.

Savu dabas doto aktiera talantu gaismā cēla 2. ēdināšanas pakalpojumu kursa jaunieši Pauls Bisenieks un Kevins Vinters, dziedot par bēdīgiem un blēdīgiem vecākiem, kas dēlus audzina,  un izspēlējot Kārlēna un Rūda dialogu par “papirantiem” un mīlestību uz Ieviņu no Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos”.

2. b transporta kursa audzēknis Andris Purmalis iejutās Tehniskā atbalsta centra konsultanta lomā. Viņam tā vienlaikus bija arī iespēja prezentēt savu nākotnes profesiju, bet Ernests Raudulis no 3. ēdināšanas pakalpojuma kursa nekautrējās izspēlēt, cik bezpalīdzīgs var justies viens rūdīts kājāmgājējs, pēkšņi ticis pats pie sava auto. Sajūgs sajūk ar pajūgu, izrādās - viss iet raitāk, ja uz pedāļiem liek kājas, nevis rokas un, kad noskaidrots – lai automobili iedarbinātu, jāatrod aizdedzes atslēga, tad jau arī visas ķibeles ir galā.  

Skaļu aplausu pavadījumā dejoja 3. kursa viesnīcu pakalpojumu kursa jaunietes. Lielas skatītāju simpātijas izpelnījās 3. ēdināšanas pakalpojumu kursa jaunieši, kuri ne vien sarūpēja daudzveidīgu muzikālo priekšnesumu, bet bija arī pasākuma galvenie organizatori.

Talantu šovu vadīja Armanda Ziediņa (1. viesnīcu pakalpojumu kurss) un Ernests Raudulis (3. ēdināšanas pakalpojumu kurss).

Vestibilā pie skolas zāles joprojām aplūkojama 1. veterinārmedicīnas kursa audzēknes Sabīnes Pugačovas talantīgie rokdarbi un 1. ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēknes Lauras Sīkās zīmējumi – spožs zīmēšanas talanta pieteikums.

“Pasākums patiešām izdevās, jaunieši bija brīvi un atraisīti,” komentē skolas ārpusklases darba organizatore Anita Bērziņa, kura īpaši novērtē audzēkņu ideju – “Talantu šovu” rīkot “Ghetto Ghames” noskaņās, radot sajūtu, ka visi esam savā pagalmā, kur pulcējas jaunieši un katram no viņiem ir kaut kas savs un īpašs, ko parādīt. “Man ļoti sāp, ka uz tehnikumu bieži atnāk ļoti talantīgi, taču ietramdīti jaunieši, kuriem  vairāk par visu svarīgi būt pareiziem un bailes – ko par mani padomās citi, ir stiprākas par vēlmi pacelties pāri pūlim. Tam talants vienmēr būs kā dadzis acīs. Nomelnojams un izskaužams. Bija arī talanti, kas  pieteicās, bet uz pasākumu tā arī neatnāca. Ļoti ceru, ka vienā brīdī viņi tomēr savas šaubas pārvarēs un nāks no savām aliņām laukā..”

Pētījumi vēsta, ka dziesma, deja, rokdarbi, vizuālā un teātra māksla ir labākās zāles. Baudot mākslu vai radošajā procesā iesaistoties pašiem, organismā izstrādājas laimes hormoni, kas palīdz pārvarēt  sāpes, stresu, veicina ātrāku izveseļošanos, uzlabo koncentrēšanās spējas un vairo vitālo enerģiju. Ja tā, Smiltenes tehnikumam ir ne vien pašam sava “Talantu fabrika”, bet arī dziedinātava.


Interešu izglītība