Smiltenes tehnikumā ir šāda īpaša diena

Vidusskolas vecuma skolēnu vecāki vairs parasti netiekas ar savu jauniešu skolotājiem tik bieži kā pirmajos skolas gados. Tāpēc vienmēr nozīmīgas bijušas tās reizes, kad izdevies atrast laiku, lai paskatītos, kā jaunietis skolas vidē jūtas, satiktos ar audzinātāju, redzētu savējo kopā ar skolasbiedriem dziedam korī, dejojot, spēlējot teātri vai uzstājoties individuālā priekšnesumā. Smiltenes tehnikumā šāda īpaša diena ir Vecāku diena. 

Jaunieši vecākiem bija sarūpējuši priekšnesumus ar vienojošu motīvu – es dāvinu tev šo dienu. Uzstājās skolas jauktais koris (diriģente – Baiba Žēbina, koncertmeistare – Inga Strazdiņa), jauniešu vokālā ansambļa, deju kolektīva “Amatnieki” (vadītāja Anda Kalniņa) un amatierteātra “Dramis” (režisore – Anita Bērziņa) dalībnieki. Vecākiem tika dota iespēja redzēt spilgtākos “Talantu šova 2017” priekšnesumus.

Pasākumu vadīja Armanda Ziediņa (1. viesnīcu pakalpojumu kurss) un Ernests Raudulis (3. ēdināšanas pakalpojumu kurss).

“Man patīk, ka jūs satraucaties par saviem lolojumiem. Tas ir mūsu kopīgs darbs – rūpēties, lai viņi izaug par labiem pilsoņiem mūsu visu Latvijai," klātesošos 

uzrunāja skolas direktors Andris Miezītis. “Priecājos, ka skolā mācās daudz jauniešu, kuriem svarīgi  ne vien iegūt profesiju, bet arī sevi pilnveidot garīgi. Katram cilvēkam ir kāds talants. Tehnikuma jauniešiem šobrīd ir daudz iespēju sevi attīstīt ļoti dažādās jomās. Galvenais – lai audzēkņi tās izmanto. Skolas laikā parasti tiek ielikts pamats visai jaunieša turpmākajai dzīvei. Sākot darba gaitas, vairs nekad nav tik daudz brīva laika talantu attīstīšanai. Iesaistīšanās pašdarbībā un sporta aktivitātēs audzēkņiem  paver iespēju sevi realizēt vairāk un rosina  viņos emocionālās piederības sajūtu.  

Mēs nepārtraukti domājam, kā pilnveidot skolas darba vidi un mācību programmas, lai beidzot tehnikumu, darba tirgū izietu patiešām zinoši jaunieši ar labu izglītību un plašu redzesloku.”

Skolas direktors ar vecākiem pārrunāja arī būtiskākās problēmas, kas audzēkņiem traucē pilnvērtīgi mācīties. "Tāpat kā citās skolās – tie ir neattaisnotie kavējumi un dažādas atkarības, no kurām spēcīgākā – atkarība no virtuālās pasaules. Tāpat Andris Miezītis aicināja vecākus sadarboties ar kursu audzinātājiem un runāt par problēmām, ja tādas radušās. "Ne visu šajā dzīvē var mērīt pēc vienas mērauklas."

“Zinu, ka meitai ir ļoti svarīgi, lai šajā dienā esmu kopā ar viņu. Tāpēc pabīdīju darbus maliņā un braucu,” saka 2. veterinārmedicīnas kursa audzēknes Lauras Vasiļevskas mamma Inga Polgina, kura uz Vecāku dienu atbraukusi no Ventspils. “Tikai tā jau arī varu apliecināt, ka viņu atbalstu. Kaut arī vairs nevaru būt blakus katru dienu. Zinu, ka meita skolā jūtas labi, arī dienesta viesnīcā problēmu nav. Smiltenes tehnikuma skolotāji manī ieviesa lielu uzticību jau kopš pirmās tikšanās reizes, kad abas ar meitu pirms trim gadiem atbraucām uz šejieni Informācijas dienā. Man ir pilnīga drošības sajūta – zinu, ja arī būs kādas problēmas, tās kopīgiem spēkiem atrisināsim. Ar kursa audzinātāju Birutu Birkenšteinu vienmēr esam varējušas visu izrunāt. Laurai jau no mazām dienām vajadzējis būt patstāvīgai, taču vienmēr esmu varējusi viņai uzticēties. Tā viena otru atbalstām. Meita mājās atbrauc divas reizes mēnesī, bet katru vakaru mums ir rituāls – sazvanīties.”

Līdzīgi par sadarbību ar skolu domā arī Lauras kursabiedrenes Sabīnes Pugačovas mamma Sandra Pugačova, piebilstot: “Vecāku dienas ir ļoti svarīgas gan tētiem un mammām, gan jauniešiem. Priecājos par skaisto koncertu. Redzu – gan meita, gan dēls (Raimonds Pugačovs, kurš tehnikumā mācās par celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi) tehnikumā guvuši apstiprinājumu tam, ka izvēlējušies savas īstās profesijas. Patiesībā - Sabīne jau no bērnības ļoti interesējas par dzīvniekiem, bet dēls kopš mazotnes aizraujas ar tehniku.

Nu jau esmu pieradusi, ka bērni ikdienā ir tālu projām no mājām. Sākumā gan bija grūtāk. Taču, par laimi, tagad visiem ir mobilie telefoni, varam regulāri sazvanīties.” Sandra Pugačova ir septiņu bērnu mamma. “Ģimene man šajā dzīvē ir būtiskākais, tāpēc svarīgos brīžos vienmēr esam kopā un viens otru atbalstām.”

“Divas skudras reiz krustcelēs satikās, 


Un abas par dzīvi runājās,

Pukstēja abām tai pasakā sirsniņa,

Un man blakus ir mana māmiņa.

Kad tu esi man blakus nomodā,

Te es jūtos kā princis savā pasakā,”

Vecāku dienas koncertā dziedāja 1. viesnīcu pakalpojumu kursa audzēknis Niks Kristiāns 

Viņas sirds par meitu ir mierīga. “Audzinātāja Aija Skrastiņa jauniešiem ir kā otra mamma. Pēc tehnikuma beigšanas Justīne, visticamāk, atgriezīsies mājās, Jelgavā, jo plāno turpināt mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Veterinārmedicīnas fakultātē.”

“Priecājos. Dēls, atnākot uz tehnikumu, sācis labāk mācīties, saņem labu stipendiju, ir aktīvs sportā,” atzīst 1. ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēkņa Edgara Kvitkas tētis, cēsnieks Gunārs Kvitka. “Ikdienā ar Edgaru regulāri sazvanāmies, bet brīvdienās viņš parasti brauc uz mājām. Svarīgāko informāciju var uzzināt arī e – klasē. Tā ka – sirds mierīga. Galvenais jau, lai nesāk aizrauties ar kādām nelietībām.

Pats esmu beidzis Priekuļu tehnikumu, bet nolēmām, ka Edgaram jānāk uz Smiltenes tehnikumu, jo uzskatām, ka šī tuvākajā apkārtnē ir labākā skola, kur var apgūt ēdināšanas pakalpojumu speciālista profesiju.”

Sekalis. Liriski smeldzīgā Vara Vētras dziesma “Māmiņai” bija jaunieša veltījums savai mammītei Inesei Sekalei, kura jau kopš mazotnes stāvējusi nomodā par dēla talanta attīstību un viņu visos iespējamos veidos atbalstījusi. “Ļoti skaists pasākums, visus priekšnesumus noskatījos ar patiesu interesi,” atzīst arī jaunieša tētis Normunds Grasis. Abi Nika Kristiāna vecāki ir Smiltenes tehnikuma absolventi. Tētis beidzis 29. arodvidusskolu (tagad – Smiltenes tehnikums), kur izmācījies par ceļu būves mašīnu mašīnistu. Mamma Smiltenes tehnikumā pirms 30 gadiem apguvusi veterinārās feldšeres profesiju. Abi, pēc ilgāka laika apciemojuši skolu, ir patīkami pārsteigti par lielajām pārmaiņām un solās vasarā noteikti nākt uz tehnikuma 95. gadu jubilejas pasākumu. Dzīvē tā sanācis, ka ne viens, ne otrs šeit apgūtajā profesijā nestrādā, taču abiem tehnikumā gūtās zināšanas noder savā dzīvē. “Ja pašu vai draugu mājdzīvniekiem gadās kāda ķibele, tad varu palīdzēt, nejūtos tik bezpalīdzīga kā cilvēki, kas par veterinārmedicīnu nezina neko,” atzīst Inese Sekale. Savukārt vīram tehniskās zināšanas noderējušas, lai novērstu savas automašīnas  problēmas.

Tā kā Niks Kristiāns dzīvo blakus skolai, tad kopmītņu dzīves pieredze viņam izpalikusi. Skolā pavadīts tikai pusgads, tomēr vecāki pamanījuši, ka dēls kļuvis patstāvīgāks un mērķtiecīgāks. Īpaši – attiecībā uz sava muzikālā talanta attīstīšanu.

 “Mēs ar mammu esam ļoti tuvas. Tāpēc man ir svarīgi, ka viņa atbrauc. Ļoti novērtēju to, ka visos dzīves nozīmīgākajos brīžos viņa man bijusi blakus,” saka 3. veterinārmedicīnas kursa audzēkne Justīne Zavicka. “Savus tuviniekus jau tā pa īstam novērtē tad, kad ar viņiem vairs nevar būt katru dienu kopā. Tehnikumā man iet labi, bet brīvdienās vienalga ļoti gribas mājās. Justīne un viņas mamma ir jelgavavnieces. Uz Smiltenes tehnikumu Vita Zavicka atbrauc vismaz trīs četras reizes gadā. Ne tāpēc, ka Justīnei būtu kādas īpašas problēmas, bet vienkārši tāpat. Lai parunātos ar audzinātāju un dienesta viesnīcas skolotājiem. 

Viņas sirds par meitu ir mierīga. “Audzinātāja Aija Skrastiņa jauniešiem ir kā otra mamma. Pēc tehnikuma beigšanas Justīne, visticamāk, atgriezīsies mājās, Jelgavā, jo plāno turpināt mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Veterinārmedicīnas fakultātē.”

“Priecājos. Dēls, atnākot uz tehnikumu, sācis labāk mācīties, saņem labu stipendiju, ir aktīvs sportā,” atzīst 1. ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēkņa Edgara Kvitkas tētis, cēsnieks Gunārs Kvitka. “Ikdienā ar Edgaru regulāri sazvanāmies, bet brīvdienās viņš parasti brauc uz mājām. Svarīgāko informāciju var uzzināt arī e – klasē. Tā ka – sirds mierīga. Galvenais jau, lai nesāk aizrauties ar kādām nelietībām.

Pats esmu beidzis Priekuļu tehnikumu, bet nolēmām, ka Edgaram jānāk uz Smiltenes tehnikumu, jo uzskatām, ka šī tuvākajā apkārtnē ir labākā skola, kur var apgūt ēdināšanas pakalpojumu speciālista profesiju.”

Skolās