Laiks aizrit stundās, mirkļos, gadu simteņos,
Bet reizēm tomēr atpakaļ tas nāk.
Tev pieder skolas laiks un atbalss gaiteņos,
Ko šodien mazliet aizņemties tu nāc.

Te paliksim, kaut projām būsim rītu,
Kaut nezināmi vēji sejā pūtīs.
Te paliksim, jo aiziet ir par grūtu
Un bērzi vienmēr sveicienus mums sūtīs.

Te septembris ar maiju solā satiekas,
Uz sārtām kļavas lapām ievas zied.
Te nevar aizmigt, te var tikai pamosties,
Jo gaisma pāri bērziem rītos dzied.

Kā ģimenē, kā mājās un kā dzimtenē
Par taviem labiem darbiem priecāsies,
Un varbūt tavos sapņos bērzi Smiltenē
Tev atgādinās skolā iegriezties.

/M.Svīķe/