Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kārumnieces atkal apdraudētas

Ziema joprojām bez sniega, un grūtāk ieraudzīt mežacūku pēdas, tāpēc medību termiņš ir pagarināts līdz pat februāra beigām.

Tāpat kā pērn, arī šogad Valsts meža dienests līdz 29. februārim pagarinājis mežacūku medību termiņu. Iespējams, tas pagarināts tāpēc, ka nav piemērotu medību apstākļu, jo veiksmīgu mežacūku medību priekšnosacījums ir sniegs. Bet tas šogad ir liels retums.Mednieku kolektīva "Vidzeme" vadītājs Krišs Priediņš stāsta, ka mežacūku sezona ir bijusi veiksmīga. No medīt atļautajām sezonas laikā nošauts aptuveni 65 procenti mežacūku. "Brantu pagastā un mazliet arī Launkalnes, kas ir mūsu kolektīva medību teritorija, mīt diezgan daudz šo dzīvnieku. Tas ir labi, jo tagad varēsim izšaut atlikušās," medību sezonas pagarinājumu vērtē K. Priediņš.Viņš piebilst, ka bez mežacūkām vēl var medīt arī nelimitētos dzīvniekus - lapsas, jenotus un zaķus.To, cik Valkas rajonā pavisam ir nomedītas mežacūkas, šajā sezonā neizdevās uzzināt. "Medniekiem informācija par nošautajiem zvēriem jāiesniedz mēneša laikā pēc atļaujas izmantošanas, bet daudzi no viņiem to dara pēdējās dienās," paskaidro Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību inženieris Aigars Ennītis.A. Ennītis uzskata, ka mežacūku populācija Latvijā ir pietiekami liela, jo klimatiskie apstākļi ietekmē medījumu skaitu.Ziemā mežacūkas lielus postījumus neizdara. "Tomēr, ja neizdosies tās izšaut tagad, tad vasarā tās ir aktīvas kartupeļu un graudaugu lauku postītājas, jo pēc dabas tās ir lielas kārumnieces," stāsta A. Ennītis.

Cope/Medības