Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Stājas spēkā jaunie Makšķerēšanas noteikumi

Kamēr laika apstākļi padarījuši bīstamu zemledus copi, bet līdz vasarā baudāmajai atpūtai vēl kāds brīdis jāpagaida, makšķerniekiem der iepazīties ar likuma izmaiņām, lai nerastos nepatīkami pārsteigumi.

>>>ŠEIT<<< vari iepazīties ar jauno Mašķerēšanas noteikumu pilno tekstu, kas stājas spēkā rīt, 1. februārī. Savukārt >>>ŠEIT<< aplūkojami vecie, lai vieglāk salīdzināt.

Kā jaunos noteikums vērtē speciālisti, tad galvenais uzsvars likts uz to, lai saglabātu zivju resursus, ļautu tām iznārstot. Noteikumu izmaiņas rūpīgi jāpēta tiem, kas copē dodas pēc dižciltīgajām zivīm, tādām kā sami, vēdzeles, zuši, strauta foreles un citām. 

Tiem, kuri nevēlas paši pētīt un salīdzināt, piedāvājam Zemkopības ministrijas sagatavoto skaidrojumu.



Par jaunajiem Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem

2016.gada 1.februārī stājas spēkā jaunie „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens

medību noteikumi”.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas jaunajos noteikumos, salīdzinot ar līdzšinējiem Ministru

kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1498 „Makšķerēšanas noteikumi”?

1. Noteikumu struktūra

Noteikumu struktūra ir mainīta - makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību

nosacījumi ietverti katrs atsevišķā noteikumu sadaļā. Līdz ar to, izlasot attiecīgo noteikumu

sadaļu par savu iemīļoto zivju vai vēžu ieguves veidu, kā arī iepazīstoties ar vispārējiem

ierobežojumiem un prasībām, varat būt pilnībā droši, ka nekļūsiet par pārkāpēju.

Noteikumiem ir astoņi pielikumi. Makšķerēšanas lieguma vietas atsevišķās upēs un

ezeros tagad ir meklējamas noteikumu 3.pielikumā, nevis noteikumu pamattekstā, kā tas bija

iepriekš. Izņēmums ir noteikumos noteiktās atsevišķās vietas, kurās zivju ieguve ir atļauta

tikai ar licencēm (noteikumu 27.punkts), kā arī vispārējie visa gada liegumi upju grīvās, no

tiltiem, aizsprostiem, noteiktā attālumā no slūžām un zvejas rīkiem (26.punkts), kas tāpat kā

iepriekš ir norādīti noteikumu teksta daļā. Savukārt zemūdens medībām atļautie ezeri un upes

ir atrodami noteikumu jaunā 7.pielikumā. Noteikumu pielikumos var iepazīties arī ar zivju

sugām, kurām noteikts loma skaita vai svara un minimālā pieļaujamā garuma ierobežojums,

to attēliem un latīniskajiem nosaukumiem (1.pielikums), kā arī laša un taimiņa atšķirības

pazīmēm (2.pielikums). Vēžošanai atļautie ūdeņi, vēžu sugu atšķirības pazīmes un vēžu

krītiņa parametri ir attiecīgi noteikumu 4.,5.un 6.pielikumā. Personām, kuras rupji pārkāpušas

noteikumu prasības, var nākties atlīdzināt zivju un vēžu resursiem nodarīto zaudējumu un

atbilstoši noteikumu 44.punktam trīskāršā vai pieckāršā apmērā, salīdzinot ar noteikumu

8. pielikumā minētajām pamattaksēm.

2. Vispārējās prasības un ierobežojumi

 2.1. Nepieciešamie dokumenti

Līdz šim jau esam pieraduši, ka personām, kurām nepieciešama makšķerēšanas karte,

makšķerēšanas laikā ir jābūt klāt diviem dokumentiem: derīgai makšķerēšanas kartei un

papildus arī dokumentam, kas ļauj identificēt personu (vārds, uzvārds un personas kods).

Līdz ar jauno noteikumu spēka stāšanos būs jāraugās, lai dokumentā, kas ļauj identificēt

personu un tās vecumu noteikti būtu arī fotogrāfija. Vēl jāņem vērā, ka no 2017.gada

1.janvāra makšķerēšanas karte mainīs nosaukumu un personām vecumā no 16 līdz 65 gadiem

turpmāk būs nepieciešama makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte.

2.2. Aizliegtās darbības ar zivīm

Noteikumos iekļauta jauna prasība (9.punkts) - zivis līdz to ieguves beigām aizliegts

sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām ir noteikts loma

skaita ierobežojums (16.1.-16.5. apakšpunkts) un tā sauktās „pārējās zivis”

(16.8.apakšpunkts). Tas nozīmē, ka „pārējās zivis” arī turpmāk drīkstēs ķidāt, sadalīt un

izmantot ēsmai. Jāņem vērā, ka zivju ieguves laikā nekādā gadījumā nav atļauts ķidāt to sugu

zivis, kurām ir noteikts loma svara ierobežojums (asarus, plekstes un salakas).

Turpmāk būs arī aizliegts slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu

(10.1.apakšpunkts).

Jaunie noteikumi papildus Zvejniecības likumam skaidri nosaka aizliegumu piedāvāt

tirgū, pārdot vai nodot citām personām iegūtās zivis vai vēžus labuma gūšanai

(10.2.apakšpunkts). Šādu pārkāpumu gadījumā ir jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie

zaudējumi pieckāršā apjomā salīdzinot ar pamattaksēm (44.2.4. un 44.2.6.apakšpunkts).

Jāatceras, ka saskaņā ar šiem noteikumiem iegūtās zivis (arī vēžus), drīkst izmantot tikai paša

patēriņam, kā to paredz Zvejniecības likums.

2.3. Cita veida vispārējās prasības

Noteikumu norma par aizliegumu aiztikt un bojāt rūpnieciskās zvejas rīkus, jaunajos

noteikumos (10.4.apakšpunkts) skaidrības nolūkā papildināta ar nosacījumu, ka aizliegts

lietot sev nepiederošus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus un

rūpnieciskās zvejas rīkus. Līdz ar to nelikumīgu rīku lietošanā pieķertais maluzvejnieks,

makšķernieks vai vēžotājs turpmāk vairs nevarēs aizbildināties, ka attiecīgais zivju ieguves

rīks nav viņa, vai, ka viņš to atradis nejauši un, ka dara labu – izņemot no ūdeņiem

nelikumīgu rīku.

Mainīts arī nosacījums par atļauju pārvietoties laivā ar zivju un vēžu ieguves rīkiem,

kuru lietošana attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta, ja tie laivā ir novietoti un tiek uzglabāti

tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi, - turpmāk tas attieksies

pilnīgi uz visiem ūdeņiem, ne tikai uz Daugavas posmu lejpus Rīgas HES (8.1. apakšpunkts).

Aizliegts piesārņot ūdeņus un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes

joslā, uz ledus vai ūdenī (10.6.punkts), bojāt ūdeņos vai piekrastes joslā izvietotās

informatīvās norādes un zīmes (10.7. punkts), apzīmētos kuģu ceļos enkurot laivas un šādās

vietās iegūt no laivas zivis un vēžus (10.8.punkts).

2.4. Pašvaldību tiesības papildus ierobežojumu un regulējošu noteikumu pieņemšanā

Jaunie noteikumi paplašina pašvaldību pilnvaras un paredz, ka ar saistošajiem

noteikumiem pašvaldība ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas,

vēžošanas un zemūdens medību kārtību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās

makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, kā arī gadījumā, ja atbilstoši

vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei. Pašvaldības

varēs noteikt aizliegumu zivju un vēžu ieguvei diennakts tumšajā laikā, kā arī pasākumus

zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai, tostarp - aizliegumu makšķerēšanai ar iebrišanu ūdenī

konkrētā vietā, pagarināt atsevišķu zivju sugu lieguma laiku par 10 dienām vietējo

hidrometeoroloģisko apstākļu dēļ, samazināt lomā paturamo līdaku un zandartu skaitu, kā arī

noteikt citus ierobežojumus (46., 47.punkts).

3. Makšķerēšanas nosacījumi

 3.1. Makšķerēšanas rīki

Izmaiņas skārušas arī prasības makšķerēšanas rīkiem, lai gan to skaits ir palicis

iepriekšējais – iekšējos ūdeņos divi makšķerēšanas rīki, ja katram rīkam ir ne vairāk par trīs

jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu).

No jauna noteikts, ka vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu nedrīkst

pārsniegt 15 milimetru (izņemot samu ieguvi Daugavas baseinā – kurai āķa izmērs nav

noteikts). Tāpat ir paredzēts, ka vairāk par vienu vairākžuburu āķi iekšējos ūdeņos atļauts

lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas un attālums starp

blakus esošo vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 centimetru.

Arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos atļauti iepriekšējie trīs makšķerēšanas

rīki. Tomēr katram rīkam var būt ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), 

ievērojot, ka vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi)

pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas. Līdz šim bija paredzēts, ka trīs makšķerēšanas rīkiem

kopā var būt 8 āķi (tātad varēja lietot arī tikai vienu rīku ar 8 āķiem), un to kustīga

pievienošana pie vienas mākslīgās ēsmas netika pieprasīta.

Jaunie noteikumi skaidri nosaka, ka aizliegts izmantot ūdeņos brīvi peldošus

makšķerēšanas rīkus (ūdas) (15.5.punkts) un, ka makšķerēšanā aizliegts izmantot aizciršanas

paņēmienu (cemmerēšanu) zivs aizķeršanai ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes

(15.1.punkts).

Noteikumi paredz, ka makšķerējot no ledus ir aizliegts zivis pēc makšķerēšanas

pabeigšanas atstāt uz ledus, savukārt makšķerējot neaizsalušos ūdeņos, zivis uzglabā peldus

stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas (22.punkts).

3.2. Loma lielums

Noteikumos samazināts lomā paturēt atļauto strauta foreļu un zušu skaits. Līdz šim

varēja paturēt trīs strauta foreles, taču jaunie noteikumi paredz, ka atļauts paturēt tikai vienu

strauta foreli (16.5.punkts). Savukārt paturēt atļautais zušu skaits ir samazināts no pieciem uz

trim (16.4.punkts).

Palielināts atļautais sīgu loma lielums - ja iepriekš lomā varēja paturēt vienu sīgu, tad

jaunajos noteikumos būs ļauts paturēt trīs sīgas (16.4.punkts). Noteikts arī loma ierobežojums

repšiem, kuru skaits iepriekš netika limitēts. Lomā varēs paturēt ne vairāk kā 20 repšus

(16.1.punkts).

3.3. Zivju pieļaujamais garums

Jaunajos noteikumos palielināts arī lomā paturamo zivju pieļaujamais garums samam,

zutim, vēdzelei un strauta forelei, kā arī asarim jūras ūdeņos.

Ja iepriekš lomā drīkstēja paturēt samu no 50 cm, tad turpmāk - no 60 cm

(18.1.punkts), ja pieļaujamais garums zutim bija 40 cm, tad turpmāk - 50 cm (18.2.punkts),

bet vēdzelei tas mainīts - no 30 cm uz 35 cm (18.4.punkts).

Strauta foreli saskaņā ar jaunajiem noteikumiem lomā drīkstēs paturēt lomā tikai

sākot ar 35 cm (18.4.punkts), neierobežojot maksimālo izmēru. Iepriekš to bija atļauts paturēt

no 30 cm līdz 40 cm garumā.

Pieļaujamais garums arī asariem jūras ūdeņos palielināts no 17 cm uz 19 cm

(18.7.punkts). Savukārt mencai tas samazināts no 38 cm uz 35 cm (18.4.punkts).

No jauna pieļaujamais garums ir noteikts repsim – sākot ar 16 cm (18.8.punkts).

3.4. Zivju ieguves lieguma laiki

Alatām un strauta forelēm makšķerēšanas liegumu laiki ir pagarināti. Alatas turpmāk

būs aizliegts paturēt lomā no 1.februāra līdz 30.aprīlim (23.3.apakšpunkts), iepriekš tas bija

aizliegts no 16.marta līdz 15.maijam. Mēnesi agrāk nekā iepriekš sāksies arī liegums strauta

forelēm, kas tagad būs no 1.septembra līdz 30.novembrim (23.8.apakšpunkts).

Uz ierobežotu teritoriju Rīgas jūras līcī no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura atrodas

starp perpendikuliem, kas vilkti no krasta punktu koordinātām 57° 05' 10'' N, 24° 07' 03'' O

un 56° 57' 70'' N, 23° 40' 40'' O līdz 20 metru dziļumam vairs neattieksies lašu un taimiņu

liegums no 1.oktobra līdz 15.novembrim (23.2.2.apakšpunkts).

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā Rīgas jūras līča teritorijā, laikā no 1.oktobra līdz

15.novembrim, ir atļauts paturēt pa vienam lasim un taimiņam, kas citos jūras ūdeņos šajā

laikā nav atļauts. Iekšējos ūdeņos tāpat kā iepriekš lašu un taimiņu lieguma laikā vienu lasi un

taimiņu drīkst paturēt tikai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz

Rīgas HES. Savukārt visos pārējos iekšējos ūdeņos ir aizliegts iegūt lašus un taimiņus visu 

gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas vietās un laikā, ja tādas atbilstoši normatīvajiem

aktiem ir noteiktas.

3.5. Makšķerēšanas lieguma vietas un laiki

Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās ir norādīti šo

noteikumu 3.pielikumā. Izņēmums ir noteikumos noteiktās vietas, kurās zivju ieguve ir

atļauta tikai ar licencēm (noteikumu 27.punkts), kā arī vispārējie visa gada liegumi upju

grīvās, no tiltiem, noteiktā attālumā no aizsprostiem, slūžām un zvejas rīkiem un citi, kas

tāpat kā iepriekš ir norādīti noteikumu teksta daļā (26.punkts).

3.6. Citas prasības

Jau šajā pavasarī makšķerniekiem jāņem vērā, ka ar jaunajiem noteikumiem būs

aizliegts makšķerēšanā izmantot ēsmas zivtiņas līdaku lieguma laikā no 1.marta līdz

30.aprīlim, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus.

Jaunums sagaida arī tos, kurus interesē jūras piekrastes ūdeņi Ventas grīvas rajonā, -

aizliegums visu gadu iegūt zivis 2000 metru rādiusā no Ventas ietekas jūrā turpmāk vairs

neattieksies uz zivju makšķerēšanu no jūras krasta tālāk par 100 metriem no ietekas.

4. Vēžošanas nosacījumi

Vēžošana ir atļauta jauno noteikumu 4. pielikumā norādītajos ūdeņos, kā arī citos

ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un

zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā vēžošana.

Turpmāk svešzemju sugu dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus atļauts ķert bez skaita

ierobežojuma (iepriekš tie tika limitēti - 50 no katras sugas), ja to ieguves daudzums nav

noteikts licencētās vēžošanas nolikumā. Bez tam atļauts ķert arī šo invazīvo sugu vēžu

mātītes ar ikriem.

Tāpat kā iepriekš platspīļu vēžus atļauts ķert tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas

nolikumu, bet ne vairāk kā 50, savukārt šaurspīļu vēžus arī – ne vairāk kā 50;

Atļauts lomā paturēt vēžus, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:

10 centimetru – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim (34.1.apakšpunkts);

8 centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim (34.2. apakšpunkts).

5. Zemūdens medību nosacījumi

Zemūdens medību rīkus būs atļauts izmantot ne tikai licencētās zemūdens medību

vietās, jūras piekrastes ūdeņos vai ar īpašnieka atļauju privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības

nepieder valstij, kā ir noteikts ar Zvejniecības likumu, bet papildus arī jauno noteikumu

7.pielikumā norādītajos ezeros, Rīgas pilsētas teritorijā Buļļupē un attiecīgo novadu teritorijās

Daugavā. Šāda iespēja papildus ūdeņu noteikšanai zemūdens medībām ir paredzēta

Zvejniecības likumā.

Turpmāk noteikumos būs paredzēts, ka zemūdens medību rīkus zivju medībām atļauts

izmantot tikai tad, ja persona atrodas zem ūdens. Iepriekš bija rakstīts, ka zemūdens medību

rīkus atļauts izmantot zivju ieguvei zem ūdens. Tas nozīmē, ka pats zemūdens mednieks

varēja medīt zivis, šaujot ūdenī arī no krasta vai laivas.

Noteikumos no jauna paredzēts, ka zemūdens medību laikā loma iegūšanai aizliegts

izmantot jebkurus tīklus vai uztveramos tīklus, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām.

Noteikta jauna prasība, ka katra persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām

uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas.

No 1. marta līdz 30. aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visos ūdeņos, izņemot

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus un ūdeņus, kuros atbilstoši normatīvajiem

aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību ir organizētas

licencētās zemūdens medības.

Zemūdens medniekiem bez vispārējiem ierobežojumiem un prasībām zivju ieguvei, ir

jāievēro arī noteikumu 16.un 18.punktā noteiktais loma lielums un pieļaujamais zivju garums,

23.punktā noteiktie zivju sugu lieguma laiki, 26.punktā paredzētie vispārējie visa gada

liegumi upju grīvās, noteiktā attālumā no tiltiem, aizsprostiem, slūžām un zvejas rīkiem un

citi (26.punkts), kā arī noteikumu 3. pielikuma 6. un 7. punktā minētie aizlieguma periodi

atsevišķās upēs un ezeru daļās.

Cope/Medības