Šķērsojot Eiropas Savienības robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina: ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk (vai ekvivalentu summu citās valūtās), tā ir jādeklarē.

 

Skaidra nauda ir ne vien banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet arī čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi, ceļojuma čeki, kā arī neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti.

Personai, kurai, šķērsojot ES ārējo robežu, līdzi esošās skaidras naudas vai citu finanšu instrumentu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, ir jādodas pa „sarkano koridoru” (Lidostas muitas kontroles punktā) vai jāvēršas pie muitas amatpersonas (tajos muitas kontroles punktos, kas atrodas uz auto ceļiem un uz dzelzceļa) un jāaizpilda deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai. Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietās, kā arī VID mājaslapā deklarācijas pieejamas trīs valodās - latviešu, angļu vai krievu valodā. Tādējādi deklarāciju iespējams pirms tam izdrukāt no VID mājaslapas, aizpildīt un robežas šķērsošanas brīdī iesniegt VID muitas amatpersonai. Ja persona šķērso ES ārējo robežu vietā, kas nav izveidots muitas kontroles punkts, aizpildītā skaidras naudas deklarācija ir jāiesniedz Valsts robežsardzes amatpersonai.

Vēršam uzmanību, ka skaidras naudas deklarēšanas pienākums attiecas uz fizisku personu, kas pārvadā skaidru naudu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir naudas īpašnieks. Tāpat jāatceras, ka deklarēšanas pienākums attiecas arī uz nepilngadīgām personām, un tas īstenojams ar viņu vecāku vai likumīgo aizbildņu starpniecību. Ģimenei ceļojot kopā, 10 000 eiro ierobežojums attiecas uz katru personu atsevišķi.

Šķērsojot ES ārējo robežu, skaidra nauda jādeklarē arī tad, ja persona brauc caur ES tranzītā.

Deklarācijā ir jānorāda ziņas par deklarētāju, skaidras naudas īpašnieku (juridiska persona vai fiziska persona), naudas summu un veidu, izcelsmi un izmantošanas nolūku, paredzēto naudas saņēmēju, transporta veidu, maršrutu (valsti, no kuras izceļo, un galamērķa valsti) un robežas šķērsošanas vietu.

VID muitas amatpersona pieņem no fiziskās personas aizpildītu un parakstītu veidlapu. Pēc muitas atzīmju veikšanas aizpildītās deklarācijas veidlapas kopija paliek fiziskās personas īpašumā.

Gadījumos, kad fiziskas personas rīcībā ir kādas citas valsts valūta, tās vērtība tiek pārrēķināta eiro, piemērojot grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā robežas šķērsošanas dienas sākumā.

Ja muitas amatpersonai rodas šaubas par deklarācijā norādītajām ziņām, tai ir tiesības lūgt personai uzrādīt skaidro naudu, lai veiktu naudas faktisko salīdzināšanu ar deklarācijā norādītajām ziņām. Fizisko personu kontrole tiek veikta, gan pamatojoties uz risku analīzi, gan arī nejaušās izlases kārtībā.

Ar plašāku informāciju par skaidras naudas deklarēšanas pienākumu aicinām iepazīties VID mājaslapas sadaļā “Muita/Ceļojot ārpus ES”, kā arī Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta mājaslapā. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt arī uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000 (zvanot no ārvalstīm: +371 67120000), izvēloties otro tēmu „Muita”, kā arī konsultēties visos VID muitas kontroles punktos Latvijā.

 

2017.gada I ceturksnī Latvijas Republikas muitas kontroles un robežkontroles punktos uz ES ārējās robežas iesniegtas 214 skaidras naudas deklarācijas, no kurām 171 deklarācija iesniegta, ierodoties Latvijā, un 43 – atstājot Latviju. Kopējā deklarētā naudas summa ir 70,35 milj. eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada I ceturksni, iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaits ir palielinājies par 32 deklarācijām un deklarētā kopsumma palielinājusies par 8,72 milj. eiro.

 

2017.gada pirmajos piecos mēnešos muitas amatpersonas ir konstatējušas 17 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumus par kopējo summu 387 204 EUR. 2016.gada pirmajos piecos mēnešos tika konstatēti 14 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumi par kopējo summu 813 950 eiro, no kuriem lielāko daļu veido skaidra nauda par kopējo summu 580 200 eiro, ko pagājušā gada 4.martā slēptuvē vieglajā automašīnā atklāja Terehovas muitas kontroles punkta amatpersonas.

 

Atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu

Pienākums deklarēt nav izpildīts, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga. Atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.15 pantā, kas paredz naudas sodu piecu procentu apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas. Savukārt, ja likumā noteiktā skaidras naudas apjoma nedeklarēšana vai nepatiesa deklarēšana tiek izdarīta ar noziedzīgi iegūtu skaidru naudu vai ja to izdarījusi organizēta grupa, var iestāties kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 195.2 pantu, ka paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

 

Atgādinām ka skaidras naudas līdzekļu obligātas deklarēšanas pienākumu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regula Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, kas tieši piemērojama visās dalībvalstīs no 2007. gada 15. jūnija. Vienoti skaidras naudas, ko ieved vai izved no Kopienas teritorijas, kontroles nosacījumi ieviesti, lai ES mērogā atbalstītu centienus apkarot noziedzību un uzlabot drošību, sekmētu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorismu un noziedzību.

Latvijas Republikā prasība uz ES ārējās robežas deklarēt skaidras naudas līdzekļus, ja to apjoms sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro vai ekvivalentu summu citas valsts valūtā, ir spēkā kopš 2006. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā likums „Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”, kura normas atbilst minētās regulas prasībām.

Tūrisms