Gandrīz katrs otrais ērču encefalīta slimnieks nepamana ērces piesūkšanos

Ceturtajai daļai cilvēku, kas Latvijā saslimuši ar ērču encefalītu, nav ne jausmas, kur un kādos apstākļos tas noticis - mežā, dārzā, uz ielas, parkā vai citur, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Tas apliecina, ka no ērcēm – šiem zirnekļveidīgo klases posmkājiem, kuru piesūkšanās var izraisīt tādu smagu infekcijas slimību kā ērču encefalīts un citas, Latvijā cilvēki dabā nav pasargāti nekur.


15% inficējas mājas apkārtnē

Analizējot Latvijā reģistrētos ērču encefalīta gadījumus 2013.-2015.gadā, SPKC konstatējis, ka tikai 56,3% saslimušo slimības vēsturē konstatēta ērces piesūkšanās. Tas apliecina ārstu bieži atgādināto patiesību, ka ērces piesūkšanās pat uz īsu mirkli ir pietiekama, lai saslimtu ar ērču encefalītu. 58% saslimušo zina, ka tas noticis dabā, 15% inficējušies dzīves vietā, bet 2% - darba vietā.

SPKC dati arī atklāj, ka ērču upuru vidū ir gan pavisam mazi bērni, gan veci cilvēki. Analizējot saslimstību ar ērču encefalītu pēc vecuma un dzimuma, noskaidrots, ka jaunākā saslimusī bija gadu veca meitenīte, bet visvecākais ērču upuris – 88 gadus vecs vīrietis. No kopējā pieaugušo ērču encefalīta pacientu skaita 22% bija pensionāri, 43% - strādājošie, 29% - nestrādājošie, bet 2% - studenti.

No saslimšanas brīža līdz nāvei vidēji 31 diena


Analizējot septiņus ērču encefalīta gadījumus ar letālu iznākumu laikā no 2011. līdz 2015.gadam, SPKC dati atklāj, ka četras mirušās bija sievietes, kuru vidējais vecums bija 79 gadi, bet trīs – vīrieši, kuru vidējais vecums bija 55 gadi. No ērču encefalīta cilvēki miruši visā Latvijā – divi gadījumi reģistrēti Latgales reģionā, divi – Pierīgā, divi – Kurzemē, bet viens – Rīgas reģionā.


Vidējais intervāls starp saslimšanu un hospitalizāciju letālajos gadījumos bija no 0 līdz 12 dienām jeb vidēji četras dienas. Savukārt vidējais intervāls starp saslimšanu un cilvēka nāvi svārstījies no pavisam īsa laika, divām dienām, līdz vairāk nekā trīs mēnešiem jeb 95 dienām, bet vidēji nāve iestājusies mēneša jeb 31 dienas laikā.


Visbiežāk ērču encefalīta slimniekiem Latvijā tiek konstatēta meningeālā slimības forma. 


Visvairāk slimo no maija līdz septembrim

88% no visiem ērču encefalīta saslimšanas gadījumiem 2013.-2015.gadā reģistrēti laikā no maija līdz septembrim, taču atsevišķi gadījumi konstateti arī vēlos rudens un agros pavasara mēnešos. Tas apliecina, ka ērces ir bīstamas augu gadu.

„Ar ērču encefalītu ir kā loterijā – nekad nevar zināt, kur ērce var piesūkties un vai tā nebūs inficēta. Ja agrāk risks bija tikai lielos mežos un īstos laukos, tagad inficētas ērces ir visur – pilsētu parkos, pludmalēs. Vienīgais, kā sevi pasargāt no smagas slimības, ir vakcinācija,” uzsver RSU profesore Ludmila Vīksna, Infektoloģijas katedras vadītāja. Latvijas infektoloģijas centrā ārstētie ērču encefalīta slimnieki – aptuveni 150 cilvēki gadā, pārsvarā pret infekciju nav bijuši vakcinēti.


Jāatgādina, ka uz rudens pusi ērces kļūst īpaši aktīvas, jo tās vēlas uzņemt papildu barības rezerves, lai pārietu jaunā attīstības fāzē. Tāpēc labākais ieteikums ir neriskēt ar veselību, bet vakcinēties pret ērču encefalītu. Arī tad, ja vasarā tas nav pagūts, nekas nav nokavēts, jo gan bērni, gan pieaugušie vakcinēties var visu gadu, arī rudenī un ziemā.


SPKC veikts pētījums atklāj, ka vecāki ērču encefalītu uzskata par ļoti nopietnu apdraudējumu bērnu veselībai, no visām infekcijām ierindojot to kā ceturto bīstamāko aiz tuberkulozes, difterijas un B hepatīta.


Lai saņemtu personiska rakstura medicīniskus ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.


Aktuāli