Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No gripas nemirst, bet no tās radītām komplikācijām gan

“Gripa kā vīrusa infekcija kļūst par katalizatoru tām kaitēm, kas, iespējams, organismā kādu laiku ir snaudušas vai ir hroniskas”, norāda AS Veselības centru apvienība poliklīnikas “Elite” dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova. Viņa atgādina, ka gripas neizslimošana var rezultēties ar plaušu karsoni, pneimoniju vai bronhītu, kam būs nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Senioriem gripas radītās komplikācijas ir īpaši bīstamas, par ko liecina mirušo skaits ik gadu gripas laikā. 

“Gripas vīruss nav nāvējošs, bet tā neizārtēšana un izrietošās komplikācijas var izrādīties letālas – īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām”, skaidro AS Veselības centru apvienība poliklīnikas “Elite” dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova. Īpaši bīstama gripa ir tiem cilvēkiem, kam ir tādas hroniskas saslimšanas kā, piemēram, bronhiālā astma, cukura diabēts, arteriālā hipertenzija vai ļoti novājināta imūnsistēma.  Dažiem organismā nokļūst tāds vīrusa apjoms, ar ko ir iespējams veiksmīgi cīnīties mājās apstākļos, un tas tālāk nevairojas, bet dažkārt ir nepieciešama palīdzība stacionārā stingrā mediķu kontrolē. 

Ierastākās gripas komplikācijas ir pneimonija vai plaušu karsonis. Nereti nākas ārstēt bronhītu kā sekas “izstaigātai” gripai. Katrs pieaugušais labi zina savas vājās vietas – dažiem tas ir deguns, kādam – ausis. Ielaista deguna dobuma iekaisuma -  haimorīta ārstēšana prasīs ilgāku laiku. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt bērniem, ja viņu vājā vieta ir ausis.

Ieradums traukties ikdienas gaitās vien pāris dienas paslimojot, rada riskus, kuriem saslimušais pakļauj gan sevi, gan apkārtējos.  Pašsajūtai nedaudz uzlabojoties un pazūdod temperatūrai, infekcija vēl atrodas organismā un turpina savu darbu. Tādēļ Anna Aleksandrova atgādina, ka gripa ir jāizslimo. Pieaugušajam no gripas vīrusa būtu jāārstējas vismaz 5 dienas, bet bērniem un senioriem – vismaz 7.  Taču, ja 5 dienu laikā temperatūra nemazinās un ir neatkrēpojošs klepus, obligāti ir jādodas pie ārsta, lai veiktu rentgena izmeklējumu un nodotu asins analīzes. 

“Pārāk agri aizejot uz darbu vai, staigājot apkārt saslimušam, Jūsos esošais  lipīgā vīrusa infekcijas slimības ierosinātājs viegli atrod ceļu pie tiem, kam ir zema imunitāte, tādejādi vairojot saslimušos, kam arī ir ģimenes un bērni, kas ir pakļauti tiešam riskam”, ar nožēlu atzīst Anna Aleksandrova. Tādēļ, izslimojot gripu mājās, ieguvēji būs visi – gan paši saslimušie, gan draugi un kolēģi.

Slimojot ar gripu, nevajag lietot  antibiotikas, jo tās strādā pret baktērijām, nevis vīrusiem. Dzerot pretsāpju līdzekļus, tas ir jādara ar mēru gadījumos, kad pie augstas temperatūras ir muskuļu vai citas sāpes.  Galvenais - vajag daudz dzert šķidrumu, lietot pretdrudža līdzekļus un neaizmirst par tautas medicīnas līdzekļiem – ķiplokiem, cidonijām un dzērvenēm. Bērniem nekādā gadījumā nedrīkst dot aspirīnu vai citu acetilsalicilskābes grupas medikamentu, jo tas var izraisīt Reja sindromu – paliekošus neiroloģiskus traucējumus vai miokardītu. 

Senioriem un cilvēkiem, kas patstāvīgi lieto kādas zāles,  noteikti  par tām nevajadzētu aizmirst.  Un tiklīdz rodas aizdomas par sarežģījumiem, ir jādodas pie ģimenes ārsta. “Ja ģimenes ārstam pieraksts ir pilns, var doties pie dežurātriem, kas ir katrā poliklīnikā”, atgādina Anna Aleksandrova. 

Padomi