Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Algas, iespējams, varētu celt tikai medmāsām un policistiem

Arodbiedrības nepiekāpjas un prasa atalgojumu paaugstināt vismaz, lai nosegtu inflācijas līmeni. Eksperti brīdina - valdība šoreiz nedrīkst būt dāsna.

 

Šņiks! - kā ar cirvi visiem un uzreiz. Nešķirojot, vai skolotājs, mediķis vai augsta ranga ierēdnis, vai saņem dažus simtus latu vai tūkstoti - pašlaik valdība nobriedusi apturēt algu kāpumu visiem.

 

 

Ekonomisti norāda, ka no makroekonomiskā viedokļa tas būtu efektīvs solis, jo pārcirstu algu-cenu pieauguma spirāli, tomēr atsevišķām, līdz šim nenovērtētām sabiedrības grupām algas varētu celt. Pēc trīspusējām sarunām starp darba devējiem, valdību un arodbiedrībām radusies ideja divus izņēmumus izdarīt, proti, algas varētu celt tikai medmāsām un policistiem.

 

 

Taču arī pārējie valsts sektorā strādājošie negrib samierināties ar to, ka saņems līdzšinējo samaksu. Arodbiedrības jau nedaudz piekāpušās valdībai un tagad prasa algas pacelt vismaz tik daudz, lai nosegtu inflācijas līmeni. Lielāka skaidrība par to, vai atalgojums tiešām netiks celts un vai būs kādi izņēmumi, varētu būt otrdien pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes.

 

 

Atlaižot, algu var pacelt

Lai paaugstinātu atalgojumu visiem tiem, kuriem iepriekšējos gados bija izveidots algu celšanas grafiks, - mediķiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, tiesnešiem, prokuroriem un tiesu un prokuratūras darbiniekiem - būtu nepieciešami 172 miljoni latu. Kā liecina Finanšu ministrijas (FM) dati, ja tie tiek iesaldēti, valdības izvirzītā mērķa - 1,85% budžeta deficīta sasniegšanai - pārējie ministriju izdevumi ir jāsamazina par 10,67%.

 

 

Kaut arī 172 miljonu ietaupījumā neietilpst finanšu līdzekļi, kas paredzēti ierēdņu algu paaugstināšanai, šobrīd valdības lēmums ir solidārs - visām valsts pārvaldes iestādēm atalgojumu fondus plānots saglabāt šī gada līmenī. Tas gan nenozīmē, ka ierēdņu algas nevarētu kļūt lielākas. Kā skaidro FM, ja iestādes var panākt 10,67% ietaupījumu citādi, papildus samazināt štata vietas, tās ietaupītos līdzekļus var izmantot algas paaugstināšanai pārējiem darbiniekiem.

 

 

Tāpat atlaist daļu darbinieku un uz tā rēķina pārējiem pacelt algas varot arī, piemēram, policisti, mediķi un citi. "Ja esošo atalgojumu fondu funkciju optimizēšanas un štatu samazināšanas rezultātā sadala uz mazāku darbinieku skaitu, tad ir iespējams celt viņu atalgojuma līmeni, uzdodot viņiem veikt arī papildu funkcijas. Tas no ekonomiskās efektivitātes viedokļa celtu katra darbinieka produktivitāti un valsts pārvaldes efektivitāti kopumā," norāda ministrijā.

 

 

Divi izņēmumi

Arī darba devēji ir pret neproporcionālu darba algu celšanu, kad samaksa ir neadekvāta padarītajam darba apjomam. "Vajag rūpīgi iepazīties ar amatu atalgojumiem, kas notiek ar vadības līgumiem, kā šis konkrētais amats izskatās pret tirgu, cik adekvāts ir atalgojums. Jo tas ir fakts, ka ir amati, kur ir neadekvāti augsti atalgojumi," saka Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle.

 

 

Viņa nosauc piemēru - sociālās aprūpes iestādēs vidējais atalgojums pirms nodokļiem esot no Ls 190 līdz Ls 210, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā tas ir Ls 922. "Neviens neapšauba šīs iestādes vajadzību, neviens negrib raganu medības, bet tā temperatūra tajās ir pārāk augsta. Mums ir nenormāls ierēdņu skaits. Ir pēdējais laiks sākt vadīt savas iestādes." Ierēdņu atalgojums ir arī viens no visstraujāk augošajiem pēdējos gados, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. To apsteidz vien finanšu starpniecības joma.

 

 

Savukārt amata kategorijām, kurām attiecībā pret tirgu ir sliktākā situācija, pēc darba devēju domām, būtu nepieciešams palielināt algu. "Ierindas policisti un zemākais medicīnas personāls - medmāsas," nosauc E.Egle, paskaidrojot, ka medmāsas ilgus gadus par savu darbu saņēmušas neadekvāti zemu algu un krīzes apstākļos, kad palielinās noziedzība, būtu nepieciešams nostiprināt arī policiju.

 

 

Iespējams, uz medmāsām un policistiem arī valdība varētu izdarīt izņēmumu. Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis norāda, ja jau darba devēji, kas principā esot par algu necelšanu, uzstāj uz šo divu grupu algu palielināšanu, tad par to varētu runāt. Vai medmāsām un policistiem paceltu par tik, cik bija plānots, vai tikai nosegtu inflācijas līmeni, gan pagaidām nav spriests.

 

 

Taču P.Strautiņš brīdina - pārāk dāsna valdība tagad nedrīkst būt. Tādā gadījumā tā riskē radīt divas nepatīkamas sekas: turpinās augt inflācija, kuras dēļ galu galā cietīs arī valsts sektorā strādājošie, un samazināsies ārējā konkurētspēja, kuras dēļ varam ieslīgt ilgstošā stagnācijā.

 

 

Briest streiki

Arodbiedrības gan nepiekrīt izņēmumiem un vēlas, lai alga tiktu pacelta visiem vismaz par inflācijas līmeni - 17%. "Mums solīja vismaz par 100 latiem katru gadu pacelt algas. Mēs saprotam, ka ir grūti, mums tagad ir tikai viena prasība - lai paaugstina algu vismaz tik, par cik pieaugusi inflācija. Policisti ir spiesti strādāt divos darbos, lai uzturētu ģimenes. Tas nav normāli," saka Policistu arodbiedrības vadītājs Agris Sūna.

 

 

Arī skolotāji negrasās piekāpties. Saskaņā ar pedagogu algas celšanas grafiku nākamgad par vienu slodzi viņiem vajadzētu saņemt Ls 414. Inflācijas procenta nosegšana būtu tikai puse no šīs summas. "Izglītības darbinieki vēl nav atteikušies no algu celšanas grafika. 17.septembrī nāksim kopā un tad lemsim," saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča. No viņas teiktā var noprast, ka arī pedagogi varētu piekrist vismaz inflācijas procenta atlīdzināšanai.

 

 

Tam gan nepiekrīt mediķi. "Ja mēs gribam redzēt veselības aprūpē tikai medicīnas māsas, tad var paaugstināt algu tikai medmāsām. Mēs saprotam, ka valdība nevar sasniegt to, kas paredzēts grafikā. Labi. Mediķi gatavi piekāpties attiecībā uz kontrolskaitli (koeficientu, ar kuru aprēķina mediķu algas pieaugumu)," saka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Keris. Tādējādi pēc algu celšanas grafika paredzētās ārstu algas Ls 908 un medmāsu algas Ls 545 vietā mediķi pieprasa ārstiem Ls 818 un medmāsām - 490 Ls.

 

 

Gadījumā, ja neizdosies vienoties ar valdību, arodbiedrības gatavas arī streikot. Par streiku jau brīdinājuši mediķi un policisti. Šādu soli gatavi spert arī valsts iestāžu darbinieki. Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons brīdina, ka algu iesaldēšanas gadījumā rudens beigās vairāku valsts iestāžu - Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmuma dienesta - darbinieki varētu streikot.

 

_________________________________________________

Pēteris Strautiņš, Swedbank sociālekonomikas eksperts:

Dzīves līmenis algu iesaldēšanas dēļ nepasliktināsies, nedaudz samazināsies pirktspēja

 

Algu iesaldēšana būtu netaisns solis pret daudziem valsts sektorā strādājošajiem, kuriem lielu slogu uzliks apkures cenu kāpums. Būtu ļoti labi, ja valdība iespējamam līdzekļu deficītam būtu sākusi gatavoties laikus, ietaupot līdzekļus, lai paceltu algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kuru atalgojums ir neatbilstošs viņiem prasītajai kvalifikācijai, darba un emociju apjomam.

 

 

Vienlaikus algu iesaldēšana kalpotu kā signāls, ka algu-cenu spirāle tiek pārcirsta. Algu pieaugums privātajā sektorā pat bez šāda valdības lēmuma būtu neliels, lēmuma ietekmē tas būs vēl mazāks, tas būs svarīgs signāls visai ekonomikai.

 

 

Par vienu lietu valsts sektorā strādājošie var būt pārliecināti - viņu relatīvais dzīves līmenis algu iesaldēšanas dēļ nepasliktināsies, nedaudz samazināsies viņu absolūtā pirktspēja, bet mazāk, nekā prognozē valdība. Valsts budžetā ietvertā inflācijas prognoze - 9,8% - ir nesamērīgi augsta, visticamāk, cenas augs par kādiem 6%, algu iesaldēšanas gadījumā vēl lēnāk.

 

 

Ir jānovērš netaisnība pret tādām profesijām kā skolotāji, kas ilgstoši saņēmuši pārāk maz, bet kopējais algu slogs valsts budžetā pieaugt nedrīkst. No makroekonomiskā viedokļa algu iesaldēšana tiešām ir vēlams solis. Sākot izdarīt izņēmumus, būtu grūti apstāties. Taču no cilvēcīgā aspekta to ir grūti pieņemt.

_______________________________

_______________________________

Medmāsiņa

Mārīte Daukste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā strādā 23 gadus. Kopš 1996.gada viņa ir sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa un par darbu pirms nodokļu nomaksas saņem Ls 640. Algu iesaldēšana, viņasprāt, tikai aizbiedēs no slimnīcām vēl esošo personālu. Pēc viņas domām, nav normāla situācija, ka 90% nodaļas māsu strādā pusotru slodzi vai slodzi te, bet otru citā slimnīcā, lai tikai uzturētu ģimeni. Lai tā nebūtu, māsas algu būtu jāpalielina par Ls 200-300.

Cik saņem šobrīd (vidējā mēnešalga pirms nodokļiem) - Ls 392

Cik lielu algu 2009.gadā solīja vai paredzēja algu celšanas grafiks - Ls 545 *

Ko sola nākamā gada budžets - iespējams, cels, par konkrētu skaitli nav vienojušies

Ko prasa arodbiedrības - pacelt algu līdz Ls 490

 

 

Ārsts

Cik saņem šobrīd (vidējā mēnešalga pirms nodokļiem) - Ls 654

Cik lielu algu 2009.gadā solīja vai paredzēja algu celšanas grafiks - Ls 908 *

Ko sola nākamā gada budžets - plānots algas necelt

Ko prasa arodbiedrības - pacelt algu līdz Ls 818

 

 

Policists "Darbs nav no vieglajiem, var zaudēt arī dzīvību, pildot savus dienesta pienākumus. Bet alga nekāda," saka policists Romāns Valters, kurš strādā Rīgas reģiona pārvaldes kārtības policijā. Vidēji mēnesī pēc nodokļu nomaksas viņam izmaksājot Ls 390-410. "Aptuveni Ls 230 aiziet īrei un komunālajiem maksājumiem. Tie kļūst dārgāki, bet alga stāv uz vietas. Un vēl tak ir jāapģērbjas un kaut kas jāpaēd. Sanāk tikai eksistēt, ne dzīvot."

Cik saņem šobrīd (vidējā mēnešalga pirms nodokļiem) - Ls 589 (alga Ls 469 + Ls 120 uzturdevas kompensācija)

Cik lielu algu 2009.gadā solīja vai paredzēja algu celšanas grafiks - Godmanis, būdams iekšlietu ministrs, solīja + 100 Ls

Ko sola nākamā gada budžets - iespējams, cels, par konkrētu skaitli nav vienojušies

Ko prasa arodbiedrības - pacelt algu vismaz atbilstoši inflācijas līmenim

 

 

Tiesnesis

Cik saņem šobrīd (vidējā mēnešalga pirms nodokļiem) - Ls 1107

Cik lielu algu 2009.gadā solīja vai paredzēja algu celšanas grafiks - 1359 **

Ko sola nākamā gada budžets - plānots algas necelt

Ko prasa arodbiedrības - -

 

 

Skolotājs

Anita Bernāne, Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas keramikas izglītības programmas vadītāja. Māca topošos Latgales podniekus jau kopš 1980.gada: "Pagājušajā gadā, strādādama pusotru slodzi, arī bērnu mākslas skolā, nopelnīju 400 latu uz rokas, bet tad arī strādāju no astoņiem rītā līdz pat astoņiem vakarā. Dzirdot, ka nākamajā gadā pedagogiem nav ko cerēt uz algu pielikumu, pārņem tāda stindzinoša sajūta. Jau tagad nevar atļauties tās grāmatas, kuras darbam būtu ļoti nepieciešamas."

Cik saņem šobrīd (vidējā mēnešalga pirms nodokļiem) - Ls 344 par vienu slodzi

Cik lielu algu 2009.gadā solīja vai paredzēja algu celšanas grafiks - Ls 414 par vienu slodzi *

Ko sola nākamā gada budžets - plānots algas necelt

Ko prasa arodbiedrības - pacelt algu vismaz atbilstoši inflācijas līmenim

 

 

Ministriju departamenta vadītājs

Cik saņem šobrīd (vidējā mēnešalga pirms nodokļiem) - Ls 1588

Cik lielu algu 2009.gadā solīja vai paredzēja algu celšanas grafiks - nesolīja (par algas apmēru lemj katru gadu, plānojot budžetu)

Ko sola nākamā gada budžets - plānots algas necelt

Ko prasa arodbiedrības -

 

 

Zemākā līmeņa ierēdnis - mežsargs

Mežinieki ir pieticīgi ļaudis, arī algu iesaldēšanas gadījumā bojā neaiziesim kaut vai tāpēc, ka zinām ogu, sēņu un medību vietas, joko Ziemeļkurzemes virsmežniecības Ventspils mežniecības mežsargs Alberts Videnieks. "Taču ir pazemojoši pēc 42 vienā darbavietā nostrādātiem gadiem uz rokas saņemt 420 latu, jo par tādu naudu normāli ģimeni šodienas dārdzības apstākļos pienācīgi apgādāt nevar. Visu mūžu esmu par ceļojumiem sapņojis, bet īstenībā pat Latviju iepazīt nav līdzekļu," stāsta mežsargs.

Cik saņem šobrīd (vidējā mēnešalga pirms nodokļiem) - Ls 410

 Cik lielu algu 2009.gadā solīja vai paredzēja algu celšanas grafiks - nesolīja (par algas apmēru lemj katru gadu, plānojot budžetu)

Ko sola nākamā gada budžets - plānots algas necelt

Ko prasa arodbiedrības - pacelt algu vismaz atbilstoši inflācijas līmenim

 

 

Ministriju vecākais referents

Cik saņem šobrīd (vidējā mēnešalga pirms nodokļiem) - Ls 630

Cik lielu algu 2009.gadā solīja vai paredzēja algu celšanas grafiks - nesolīja (par algas apmēru lemj katru gadu, plānojot budžetu)

Ko sola nākamā gada budžets - plānots algas necelt

Ko prasa arodbiedrības -

 

* Šādu algu paredzēja grafiks, kas iestrādāts MK noteikumos

** Šādu algu paredzēja grafiks, kas iestrādāts likumā "Par tiesu varu"

 

Bizness