Ziņojums: Pasaulei draud pārtikas deficīts

Pasaule patērē vairāk pārtikas nekā saražo, un, pateicoties arvien lielākai lauksaimniecības resursu izmantošanai biodegvielas ieguvei, kā arī globālajai sasilšanai, pārtikas cenas turpinās pieaugt, kas var novest pie sociālas nestabilitātes, teikts otrdien publicētā ziņojumā.

Tikai biodegvielas ražošanas paplašināšana vien līdz 2020.gadam var novest pie kukurūzas cenas pieauguma par divām trešdaļām, bet rapša cenas palielināsies gandrīz uz pusi, norāda Starptautiskais Pārtikas politikas institūts. Pasaules graudaugu rezerves, kuras ir galvenais bada apkarošanas instruments, pateicoties sējumu kopplatības samazinājumam un sliktajiem laika apstākļiem, sarukušas tik lielā mērā, ka noslīdējušas līdz pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu līmenim, pavēstīja institūta ģenerāldirektors Joahims fon Brauns.

"Pasaule apēd vairāk nekā pašreiz saražo, un pēdējo piecu vai sešu gadu laikā tas atspoguļojies rezervju un uzkrājumu līmeņa samazinājumā. Tas tā nevar turpināties, un drīzumā rezerves tiks izsmeltas," uzstājoties Pekinā notiekošajā konferencē, uzsvēra Brauns.

Konferenci organizējusi Starptautiskās Lauksaimniecības izpētes konsultatīvā grupa.

Tādas valstis kā Meksika, jau pieredzējušas bada dumpjus, cilvēkiem protestējot pret pārtikas pieaugošajām cenām, norādīts ziņojumā "World Food Situation" ("Pārtikas situācija pasaulē").

"Pārtikas cenu samazināšanās laiki, iespējams, ir beigušies," brīdina Brauns. "Pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas, lopbarības un degvielas pēdējā laikā novedis pie strauja cenu kāpuma (..) Arī klimata izmaiņām ir negatīva ietekme uz pārtikas ražošanu."

Graudaugu un energoresursu cenas arvien lielākā mērā ir savstarpēji saistītas. Naftas cenām sasniedzot 90 dolāru līmeni par barelu, tās ir sliktas ziņas pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kas jau tagad cietuši no "visai dramatiska" cenu kāpuma. Kviešu cenas kopš 2000.gada ir trīskāršojušās, bet rīsu - gandrīz dubultojušās, teikts ziņojumā.

Situāciju varētu uzlabot lielākas investīcijas lauksaimniecības tehnoloģijās, sociālā atbalsta tīklu nostiprināšana, tirdzniecības barjeru likvidēšana un plašāku finansiālo iespēju sniegšana jaunattīstības valstīm, uzskata ziņojuma autori.

Tomēr viņi brīdina, ka, lai gan starptautiskās tirdzniecības pieaugums nesīs ekonomiskus labumus, daudzos gadījumos tas ievērojami nesamazinās nabadzību.

Globālā sasilšana līdz 2020.gadam varētu samazināt ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas par 16%, lai gan klimata izmaiņas varētu paaugstināt ražas atsevišķos aukstākos apgabalos.

"Palielinoties sausuma un plūdu riskiem, ko rada temperatūras paaugstināšanās, zaudējumi ražā ir nenovēršami," uzsvērts ziņojumā.

Īpaši smagi klimata izmaiņas ietekmēs Āfriku, un ziņojuma autori lēš, ka to cilvēku skaits, kas Āfrikas kontinenta daļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša cietīs no nepietiekama uztura, laika posmā no 1990.gada līdz 2080.gadam trīskāršosies.

 

Bizness