Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nepārdomāta ceļmalu pļaušana samazina dabas daudzveidību 3

Sākoties pavasara/vasaras sezonai, aktuāls jautājums kļūst ceļmalu pļaušana. Lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība "Zemnieku saeima" aicina zemniekus, pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā 2 reizes sezonā - pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Vēlā pļaušana, augiem ļauj noziedēt un tiem pavairoties, ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem. 

 

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: "Jau pērn "Zemnieku saeimas" biedri izteica sašutumu par pārspīlēto ceļmalu pļaušanas bumu, kas pārņēmis Latviju. Vērsāmies gan pašvaldībās, gan AS "Latvijas Valsts ceļi". Saņēmām atbildi – viss esot saplānots – neko mainīt nevar. Šogad intensīvā pļaušana turpinās. Cītīgajiem appļāvējiem atgādinām – nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, iet bojā putnu ligzdas un galvenais - būtiski samazinās augu daudzveidība. Šī pavasara agrā pļaušana jau rezultējusies ar panākumiem, proti, iestājoties sausam laikam, ceļmalas pārvērtušās par izdegušiem tuksnešiem. Turklāt  tiek samazināta bioloģiskā daudzveidība, jo augiem neļauj noziedēt, tie neierieš sēklas. Nepārspīlēsim – grāvmalas pļausim tikai pēc Jāņiem, lai tiek pa kādai Jāņu zālei līgotājiem un nešķērdēsim lieki līdzekļus tur, kur nevajag."

 

Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir “padomju laiku” mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējo desmitgadi ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu dabīgo augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā. Tiesa, daudzviet rietumvalstu augsnē vairs nav saglabājušies būtiski nezāļu sēklu krājumi un daudzviet, atjaunojot un ceļot jaunus ceļus, šie ziedošo augu maisījumi tiek speciāli sēti. Latvijā šobrīd vēl varam izvairīties no nākotnes investīcijām, ja vien jau šobrīd sapratīsim, ka ziedošas pienenes, suņuburkšķi, magones, margrietiņas utt. ir lielāka vērtība.


Komentāri 3

ventuks

Un kas tad tas - " zaļais terors" vai slinkuma attaisnošana?
Vai tiešām Burmisteres kundze uzskata, ka stap ceļa malu un grāvi ligzdo putni un ir vislielākā augu daudzveidība?
Ceru, ka šī kundze ir arī gatava uzņemties atbildību par kādu autoavāriju, kura notiks sliktas redzamības apstākļos, jo ktustojumā zāle aizsedza redzamību.

pirms gada, 2018.05.31 08:04

bezugunsnavdumu

Visprastakā grantarījēja. ES dod simtiem grantu personām kuras cīnisies par kautko. Par praidu vai nepļautām ceļmalām, vienalga.

pirms gada, 2018.05.31 22:11

bezugunsnavdumu

Visādi kretīni teiks ko darīt. Cik vagas biešu izrāvēja zemnieku saiema? Jebkurš afērists Latvijā izmantojot vārdu "zemnieks", ieskaitot arbūzveidīgo LZS, komandēs ko darīt.

Nākamā ideja būs ka asfalts kaitē kautkma, vbrauksim pa grants ceļiem ar nepļautām malām?

pirms gada, 2018.05.31 22:09

Bizness