Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ašeradens: “Process tiešām iestrēdzis kā Vinnijs Pūks alā."

Tirgotāji cerēja vēl pirms vēlēšanām uz skaidrību kases aparātu reformā. Tomēr jo tālāk, jo neskaidrāk. Atkal un atkal Valsts Ieņēmumu dienests (VID) paziņo, ka ir konstatējis neatbilstības vairākos jauno kases aparātu modeļos un rada vēl vairāk satraukuma nozares uzņēmumos. Tam seko jau uzstādīto jauno kases aparātu izņemšana. 

Ir piepildījušās Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prognozes par dārgajām izmaksām. Tirgotāju viedoklim, ka jauno kases aparātu izmaksas pārsniedz iepriekš solīto un bremzē nozari, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piekrīt: “Process tiešām iestrēdzis kā Vinnijs Pūks alā.” Iepriekš nelielas cerības pozitīvā virzienā radīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvju tikšanās ar Finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Tomēr ministre nebija gatava “lācīti” bīdīt nevienā virzienā, tikai uzdeva sasaukt ekspertu komisiju, lai noskaidrotu, vai “lācīti” bīda pareizi.

Sarežģījumus rada tas, ka tirgū pieejamās sistēmas neder uzņēmumu vajadzībām vai nesader ar grāmatvedības programmām, vai arī neapkalpo lojalitātes kartes. Ir nežēlīgi no ierēdņu puses bremzēt darbu un likt uzņēmējiem gaidīt, kad būs pieejams un iegādājams tiem derīgs kases aparāts un kases sistēma, līdz tam neļaujot uzņēmējiem pilnvērtīgi strādāt un attīstīties. Ignorējot to, ka ne katrā tirdzniecības vietā ir piemērots un ne katrai kases sistēmai der konkrētais kases aparāta modelis, kas patlaban ir pieejams tirgū, VID aicina pirkt sertificētos kases aparātus, kurus šobrīd nevar pieslēgt esošai kases sistēmai, bet tikai tiek solīts, ka “kaut kad nākotnē varēsiet pieslēgt”. 

Tajā pašā laikā nozare ir situācijā, kad lielākā daļa uzņēmumu šobrīd strādā ārpus likuma vai pēc pusgada būs spiesti to darīt. Ja uzņēmums vēlas atvērt jaunu veikalu vai nomainīt vecos kases aparātus un sistēmas pret jauniem, ir izvēlē pieejams tikai viens vai divi aparāti, pie tam tādi, kas neatbilst uzņēmuma specifikai. Līdz ar to šobrīd VID uzspiež, ka uzņēmumiem jāsāk strādāt vienlaikus ar divām uzskaites sistēmām: veco līdz šim izmantoto un jauno vienīgo pieejamo. Tas nozīmē – īslaicīgam darbam līdz brīdim kaut kad “gaišā nākotnē”, kad sakārtosies kases aparātu tirgus.

Tas, ka tirgotājiem šobrīd nav jaunu kases aparātu modeļu izvēles, jo ir tikai divi varianti, var salīdzināt, ka tas būtu tāpat, ja visām tirgū esošajām automašīnām liktu nomainīt motorus, bet piedāvātu tikai divus veidus – piemēram, ekskluzīvu “Mercedes Benz” un zemo cenu nekvalitatīvāku “Aro”, un nevienu neinteresētu, vai tie būtu savienojami un derētu tādiem auto, kā “Audi”, “VW” un “Opel”.

Šobrīd realitāte ir tāda, ka kases aparātu sertificētājs (starptautiskās auditorkompānijas) ir tikai zīmogu uzspiedējs un naudas iekasētājs, bet “gala vārds” pieder VID. Pie tam kases aparātu sertifikācija vairs nenotiek pēc MK noteikumiem, bet atbilstoši VID vēlmēm. Jau sertificētos un no VID puses izmantošanai atļautos kases aparātus pēc to uzstādīšanas vēlāk VID pats ir konfiscējis lietotājiem.

Latvijā pirkumu reģistrācijas uzraudzība notiek drastiski. Savukārt, piemēram, Beļģijā, Austrijā, Norvēģijā un citās valstīs tiek nodiktēti skaidri spēles noteikumi – valsts uzbūvē žogu konkrētā vietā, un visi saprot, ko drīkst un ko nedrīkst. Arī kases automātu, aparātu un sistēmu reģistrācija šajās valstīs notiek “nesāpīgi”, ātri un lēti, neietekmējot preču cenu līmeni valstī. Bet Latvijā šobrīd VID izmanto savu varu un noteikumus interpretē, kā vēlas. Atrodas kāds jauns krāpnieciņš (viens no 10 000), un VID uzskata, ka visiem ir jāmaina kases aparāti.

Šobrīd pareizais risinājums būtu panākt, ka kases aparātu atzīšana notiek pēc skaidriem, iepriekš deklarētiem noteikumiem, atļaujot uzņēmumiem normāli attīstīties, bez strikti uzspiestām prasībām, ka jāiegādājas vienīgos tirgū pieejamos modeļus.


Bizness