Grundzāles dolomīta lietā – jauns pavērsiens

Iedzīvotājiem atkal ir dota iespēja vērtēt Grundzāles dolomīta lietu. Pēc Vides pārraudzības valsts biroja  šā gada 11. jūnija lēmuma  tiek uzsākta dolomīta atradnes “Dzeņi” iecirkņu “Kalna Kades - 1” un “Kalna Kades - 2” ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra. Atradne atrodas netālu no Grundzāles ciema.

Nākamo ceturtdien, 16. jūlijā, pulksten 17 Grundzāles pagasta pārvaldes ēkā notiks IVN sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme.

Zemes gabaliem - jauns īpašnieksAr dolomīta iegulām bagāto, Grundzāles pagastā esošo īpašumu “Kalna Kades” un “Bemberu pļavas” jaunais īpašnieks Lielvārdes novada uzņēmums SIA “Īpašumi EG” (konkrēti tā valdes loceklis Edgars Garkaklis) vērsies ar iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), lūdzot  izvērtēt paredzēto darbību (dolomīta ieguvi) un pieņemt lēmumu par ietekmes  uz vidi novērtējuma piemērošanu, jo to paredz Grundzāles pagasta teritorijas plānojums. 

  Vides pārraudzības valsts biroja darbības pamatmērķis ir novērst vai samazināt fizisko vai juridisko personu darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Viens no šās institūcijas galvenajiem uzdevumiem ir saskaņā ar likumdošanas prasībām veikt paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtēšanu.Jau rakstījām, ka Smiltenes novada deputāti, neraugoties uz vairāku simtu iedzīvotāju protestiem, 2014. gadā apstiprināja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos Nr. 9/09 “Par Smiltenes novada teritorijas plānojumiem”, tādējādi četros privātīpašumos Grundzāles pagastā (arī “Kalna Kades” un “Bemberu pļavas” netālu no Grundzāles ciema), izmainot zemes izmantošanas mērķi no lauksaimniecībā izmantojamas un mežu zemes uz derīgo izrakteņu (dolomīta) ieguves teritoriju.

 Grozījumu izstrādi ierosināja zemes īpašnieki. Jau informējām, ka reāli dolomītu pie Grundzāles vēlas iegūt Lielvārdes novada uzņēmums “Mark Invest Latvia”, kas arī solīja Grundzāles un Palsmanes pagastu iedzīvotājiem dolomītu pie Grundzāles iegūt tā, lai apkārtējiem iedzīvotājiem nepasliktinātos dzīves kvalitāte un apkārtējai videi tiktu nodarīts mazāks kaitējums.Savukārt īpašumos “Kalna Kades” un “Bemberu pļavas” paredzētās darbības (dolomīta ieguves)  ierosinātājs ir uzņēmums SIA “Īpašumi EG”, kas iepriekš, kad  Smiltenes novada dome rīkoja sabiedriskās apspriešanas Grundzāles dolomīta lietā, ne reizi neparādījās.

SIA “Īpašumi EG” ir īpašumu “Kalna Kades” un “Bemberu pļavas” jaunais īpašnieks, kas uz maiņas līguma pamata tos pērn rudenī ieguva no uzņēmuma “Mark Invest AB” (E. Garkaklis arī šajā uzņēmumā “Mark Invest AB” vismaz pērn bija valdes loceklis).SIA “Īpašumi EG” juridiskā adrese ir Lielvārdes novada Jumpravas pagasta “Piekalni”. Šajā adresē pēc firmas.lv datiem reģistrēti vēl četri citi uzņēmumi, arī SIA “Mark Invest Latvia” un “Mark Invest AB”. 

Sazinoties ar SIA “Īpašumi EG”, saņēmām skaidrojumu, ka šā uzņēmuma uzrašanās kā paredzētās darbības ierosinātājam par dolomīta ieguvi pie Grundzāles, nav nekas traks, ir saistīts ar zemes jautājumu un ir tas pats “Mark Invest”.Pēc firmas.lv datiem SIA “Īpašumi EG” ir reģistrēta 2011. gada 1. augustā, tās pamatkapitāls ir  2842 eiro. Nodokļu maksājumu 2014. gadā valsts kopbudžetā šim uzņēmumam nav, kas var norādīt arī uz to, ka šis uzņēmums nav veicis saimniecisko darbību.  

Gala vārds - atkal pašvaldībaiSmiltenes novada domes vadība par SIA “Īpašumi EG” iesaistīšanos Grundzāles dolomīta lietā uzzināja tikai no šā uzņēmuma paziņojuma par  IVN procedūras uzsākšanu.Līdz šim izstrādātie pašvaldības saistošie noteikumi attiecībā uz plānotajiem jaunajiem dolomīta karjeriem Grundzāles pagastā ir vispārīgi un attiecas uz ieguvi kā tādu neatkarīgi, kam šie karjeri ir īpašumā vai apsaimniekošanā, skaidro Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

 SIA “Īpašumi EG” informē sabiedrību, ka paredzētā dolomīta atradnes platība pie Grundzāles ir 39,35 hektāri, bet tās dziļums - līdz seši metri. Dolomīta ieguvi paredzēts veikt, pazeminot gruntsūdens līmeni. Dolomīta slāņa irdināšanai tiks izmantots ekskavators vai hidrauliskais āmurs. Nepieciešamības gadījumos tiks veikta dolomīta spridzināšana.Sākoties IVN procedūrai, interesenti  līdz 23. jūlijam var sūtīt rakstiskus priekšlikumus par paredzētās minētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi Vides pārraudzības valsts birojam (Rūpniecības iela 23,LV-1045, Rīga, tālr. 67321173, e-pasts:[email protected]).

Pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes sekos ietekmes uz vidi vērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tad, vēlreiz uzklausot iedzīvotāju, pašvaldības un institūciju viedokļus, tiks papildināts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojam atzinuma sniegšanai. Pēc tam biroja atzinums un noslēguma ziņojums tiks nosūtīts Smiltenes novada domei, un pašvaldības ziņā ir to vai nu akceptēt vai neakceptēt, skaidro VPVB direktors Arnolds Lukšēvics. 

Viedoklis

Vides pārraudzības valsts birojs, direktors Arnolds Lukšēvics: - Ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) piemēro darbībām, kas potenciāli var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi un cilvēkus. Līdz ar to  IVN tiek veikts pēc iespējas agrākā projekta izstrādes stadijā, kad iespējami dažādi risinājumi, kā arī, lai saprastu, vai šādu darbību vispār drīkst veikt. Pirmā pakāpe ir sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kad darbības ierosinātāja pienākums ir informēt apkārtējo zemju īpašniekus un visus interesentus par to, ko viņš grasās darīt.  Sākotnējā sabiedriskā apspriešana, pirmkārt,  sniedz informāciju tiem, kurus paredzētā darbība varētu ietekmēt, otrkārt, tā ir iespēja gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem, gan reģionālajai vides pārvaldei un jebkuram interesentam iesniegt priekšlikumus mūsu birojam, kas ir tie jautājumi, kuriem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība un kas būtu izvērtējams,  vai arī norādot uz  iespējamajiem problēmu jautājumiem, ja tādi ir redzami. 

Vietējie iedzīvotāji vislabāk zina lokālos apstākļus.Tad tiek sagatavota IVN programma, un uz tās bāzes darbības ierosinātājs gatavo IVN ziņojumu. IVN ziņojums pilnā apmērā būs pieejams sabiedrībai detalizētā veidā ar kartēm, ar ietekmju vērtējumiem par trokšņiem, putekļiem, ūdens līmeņa pazemināšanos un tamlīdzīgi, un tiks sarīkota šā ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Mūsu birojam nav tiesību pārtraukt IVN tikai tāpēc, ka kāds saka -  “nē, mēs negribam, tāpēc nerīkojiet tādu procesu”. Šāda iespēja pastāv tikai tajā gadījumā, ja darbības ierosinātājs pats atsakās no savas ieceres.  Kaut ko neļaut var pašvaldība, jo biroja atzinums un IVN noslēguma ziņojums iet uz pašvaldību un pašvaldība tad to vai nu akceptē vai neakceptē. Ja IVN ziņojums tiek akceptēts, nākamais ir kontroles jautājums. 

Birojam ir vienalga, kas ir darbības ierosinātājs tādā aspektā, ka darbības ierosinātājs atbild par paredzētās informācijas precizitāti un tālāk esošo uzdevumu realizāciju. Ja nosacījumi ir izdoti vienai firmai, tad nevar būt tā, ka nākamā firma  pasaka - “es neko nezinu, tas uz mani neattiecas”. Tad viņam jāizstrādā jauns IVN. Normāli gan ir tas, ka tas, kas vēlas strādāt, arī mēģina iziet šo attīstības ceļu (domāts IVN - redakcijas piezīme). Ja kāds kādam pārdod vai nodod mantojumā savu biznesu, tad viņš arī kļūst par šo tiesību vai saistību pārņēmēju. Būtībā noteikumi attiecas uz to personu, kura saņēmusi tiesības darboties, un, ja tā  slēdz līgumus ar apakšuzņēmējiem, tad ir jautājums, kādā veidā tā šos apakšuzņēmējus kontrolēs. Ja kāds nepilda to, kas bijis paredzēts, darbība ir apturama līdz pārkāpumu novēršanai.

Bizness