Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ķiploku meitenes no Raunas - optimistes ar misijas sajūtu

Ne reizi vien dzirdēts apgalvojums, ka dzīve parasti saved kopā ar īstajiem cilvēkiem jeb neviena nejauša satikšanās patiesībā nav nejauša, bet gan tikai un vienīgi – likumsakarīga. Šos apgalvojumus var attiecināt gan uz šī raksta varoņu satikšanos, gan arī notikumu gaitu, kas noveda līdz mūsu sarunai, kas “nobrieda” vairāku gadu garumā.
Mūsdienās, kad saviesies tik daudz ar dzīvi neapmierināto un čīkstētāju, ikviena tikšanās ar aizrautīgiem sava darba entuziastiem ir kā īsts brīnums. Šādas tikšanās uzlādē ar pozitīvu enerģiju. Tieši šāda sajūta pārņēma, kad pašā Raunas centrā ciemojos omulīgā namiņā, kuru ieejas durvis rotā vizītkarte “Latvijas ķiploks”. Satikšanās norunāta ar Sintiju Rudi un Inesi Krūklīti jeb ķiploku meitenēm, kā parasti dzirdu viņas dēvējam dažādos pasākumos, kuros iepriekš mūsu ceļi jau nejauši krustojušies. Jauno sieviešu izveidotais zīmols “Latvijas ķiploks” jau kļuvis tik atpazīstams, ka rodas sajūta ‒ uzņēmumam ir jau vairāku desmitu gadu vēsture. Tomēr izrādās, ka šā gada novembrī Raunas ķiploku “stāstam” būs tikai ceturtā gadskārta.

Ideja papildināta 
ar aizrautīgu radošumu

Pirmo reizi par “ķiploku meitenēm” ieinteresējos, kad pirms dažiem gadiem Smiltenē Inese un Sintija savu inovatīvo uzņēmējdarbības ideju prezentēja Smiltenes tehnikuma jauniešiem. Nākamā tikšanās arī bija Smiltenē, kur notika biedrības Siera klubs rīkotais konkurss, kurā gardēži vērtēja saimnieču gatavotās tortes. Konkursantu vidū bija arī raunēnietes, kuras bija atvedušas torti ar...ķiplokiem. Melotu, ja teiktu, ka klātesošie uz šādu savienojumu raudzījās ar neslēptu skepsi, bet izrādījās, ka piedāvātais našķis bija ar nevainojamu garšas buķeti.
Visbeidzot šopavasar – Sintija Rude ar “Latvijas ķiploka” pieredzes stāstu dalījās jau starptautiskā pārrobežu seminārā Apē, kur ieinteresētajā auditorijā bija ne vien zemnieki no Smiltenes un Apes novada, bet arī no Dienvidigaunijas pierobežas pagastiem.
Tā gadu gaitā klausoties un pārliecinoties, ka it kā pavisam vienkārša ideja, kas papildināta ar aizrautīgu radošumu, spēj attīstīties un pilnveidoties, bija tikai pašsaprotami, ka gribējās dzirdēt un redzēt visu klātienē, un dialogā atsvaidzināt atziņas, kas jau dzirdētas iepriekšējās tikšanās reizēs, gan uzzināt, kā raunēnietēm klājas tagad un ko viņas iecerējušas nākotnei.

Ķiplokam jārada 
pievienotā vērtība

Tā šomēnes devos uz netālo kaimiņu novadu. Jāatzīst, ka, labi nepārzinot Raunu, nācās pa centra apli un kalnainajām ieliņām izvizināties reizes divas, līdz beidzot pamanīju sānielā nedaudz no ietves atkāpušos namiņu, ko raunēnieši atpazīst kā bijušo aptieku, bet lielākajai daļai tūristu, kuri nolēmuši iepazīties ar šo Vidzemes mazo, kalnaino pērli, tagad tas ir spēcīgā specifiskā aromāta apņemtais “Ķiploku namiņš”. 
Namiņā pie letes laipni sagaida Sintija, drīz ieradīsies arī Inese, kuru gaidot, sākam sarunu par to, kā klājies un kas pieredzēts šajos gados. Pirms ķiploku biznesa Sintija strādāja Cēsīs par pārdevēju. Visu laiku viņu urdījusi doma, ka vajadzētu uzsākt kaut ko savu. 
Tagad atceroties un stāstot notikumu gaitu, šķiet, ka viss sakārtojies pats no sevis – projektu vadības kursos iepazinusies ar Inesi. Tad sekojis plānošanas un arī pārdomu laiks. Bijuši cilvēki, kuri centušies pārliecināt, ka ar pilnīgi svešu cilvēku kopā attīstīt biznesu nav gudra doma. Sintija atzīst, ka izsvērusi visus plusus un mīnusus. “Līdz pat nāvei aizdomājos,” viņa pasmaida un paskaidro, ka tas ir tikai loģiski, ja šādā kopējā uzņēmējdarbībā iegulda līdzekļus, tad ir jāparedz visas īpašumtiesību nianses. Tā pārdomās pagājis teju pusgads, bet galvenā atziņa, kas radusies, ka abas biznesa partneres ir ar līdzīgu dzīves uztveri un attieksmi pret darba rezultātu. Jau sākumā viņas bijušas pārliecinātas, ka ķiplokam jārada pievienotā vērtība. Jāizglīto pircējs, jāstāsta, jārāda un jāpārliecina par tā vērtīgajām īpašībām.
Viena no šādām aktivitātēm ir abu uzņēmēju sagatavotais priekšnesums ‒ speciāla ludziņa vismazākajiem klausītājiem, pie kuriem viņas viesojas bērnudārzos. Ludziņā dārzeņi, tostarp ķiploks, pārtop pasaku tēlos, protams, uzvar labais.
Pieaugušajiem savukārt ir iespēja uzzināt ķiploku stāstu, ciemojoties Raunas ķiploku namiņā, kur izveidota speciāla prezentācijas telpa. Uzreiz jāteic, ka jūtīgāku degunu īpašniekiem piedalīšanās šādā pasākumā nebūt nav vienkārša. Sintija stāsta, ka nereti ir gadījumi, ka viens vai otrs apmeklētājs dodas no namiņa ārā, lai ieelpotu svaigu gaisu, jo aromāts patiešām ir ļoti spēcīgs. “Ķiploku namiņš” daudzina ne vien veselīgo dārzeni, kura popularizēšanai tas izveidots, bet arī citu Raunas uzņēmēju veikumu. Tūristi, kas ierodas uz prezentācijām, var aplūkot vai iegādāties tādus vietējo ražojumus, kā, piemēram, krāsainos makaronus vai zaļo sieru un daudz ko citu.

Veselīgs un kvalitatīvs produkts
Uzņēmējdarbības pirmsākumā tirdzniecībai un pārstrādei tikuši izmantoti tikai pašu audzētie ķiploki. Sintija mammas piemājas saimniecībā ķiplokus audzējuši jau vairākus gadus, pirms vēl bija nodibināts uzņēmums. Kad jaunuzsāktais bizness uzņēmis apgriezienus, nācies domāt, kā strādāt efektīvāk. Tad nolemts, ka jāsamazina pašaudzēto ķiploku vairums un jāmeklē iespējas iegādāties vietējo zemnieku bioloģiski audzētie. Galvenais nosacījums palicis nemainīgs visus šos gadus, ķiploku audzēšanā jāievēro principi, kas atbilst zīmolam “Latvijas ķiploks” – veselīgs un kvalitatīvs produkts. Sintija strikti uzsver, ka viņu produktos nekad nebūs Ķīnā audzētie ķiploki. Lai katrs pircējs, kurš iegādājas viņu produkciju, var būt pilnībā pārliecināts par tās kvalitāti. 
Runājot par ķiploku šķirnēm, audzētājas gadu gaitā pārliecinājušās, ka vislabākās tomēr ir senākās šķirnes, kas jau izsenis augušas vietējos apstākļos un pielāgojušās augsnes īpatnībām. Jaunās, modernākās šķirnes tik labi nepadodas. Vaicāta, vai tad ķiploka šķirnēm ir arī atšķirīgas garšas nianses, Sintija apstiprina: “Protams! Gluži tāpat kā ābols – ir Dzidrais un ir Sīpoliņš, bet abi taču ir āboli.”
To, ka raunēniešu piedāvātā produkcija ir ne vien kvalitatīva un veselīga, bet, galvenais, unikāla, var pārliecināties ikviens interesents. Atliek tikai pārlaist skatienu pār plauktos sarindotajiem trauciņiem un paciņām. Tēja, pulveri, granulas, pat konfektes, un, ja tas viss vēl papildināts ar nama saimnieču pārliecinošo stāstījumu, garšas kārpiņas atmostas pat vislielākajam skeptiķim.

Raunā būs Latvijā nebijis 
pasākums – Ķiploku festivāls

Tiktāl par pagātni, bet jāatzīst, ka visaizraujošāko notikumu ķiploku meitenes uzbur runādamas nākotnes izteiksmē. Proti – šovasar Raunā būs vēl Latvijā nebijis pasākums – Ķiploku festivāls.
Līdzīgi svētki jau par ikgadēju apmeklētāju iemīļotu pasākumu kļuvuši pie mūsu tuvējiem kaimiņiem – igauņiem, kas ir čakli ķiploku audzētāji. Pavisam nesen arī “Ziemeļlatvijas” lapaspusēs varējāt lasīt par jauno uzņēmēju ģimeni, kas ne vien audzē ķiplokus, bet, pateicoties Igaunijas ķiploku festivālam, ievērojami attīstījuši savu biznesu.
Latvietes iedvesmojušās no kaimiņu pieredzes, un rezultātā arī Latvijas ķiploku cienītājiem būs iespēja vērot līdzīgas aktivitātes pašu mājās.
Ieceru festivāla norisēm ir gana daudz – būs tirdziņš un kultūras programma, bet, pats interesantākais, raunēnietes apzina dzimtas, kuriem uzvārds ir Ķiploks. Viņas atklāj, ka Latgales pusē esot vesels ciems, kurā teju visi ir Ķiploki, un saņemts solījums, ka viņi ieradīšoties Raunā, lai šovasar tur nosvinētu dzimtas saietu.

UZZIŅAI

No vēstures: “Latvijas ķiploka” – gada jubilejas stāsts
Jau strādājot algotu darbu, Sintijai bijusi doma, ka jāveido sava uzņēmējdarbība. Viņa apmeklējusi Valsts Lauku (VLT) tīkla organizēto semināru par aktualitātēm lauku uzņēmējiem, kurā piedalīties nolēmusi burtiski pēdējā brīdī. Seminārā sniegta informācija par dažādu iestāžu aktivitātēm, arī par LLKC darbu. Uzņēmējdarbības konsultante aicinājusi iesaistīties jauniešu interaktīvajā programmā “Tu vari vairāk!”. Pēc semināra vēl pārrunāts sīkāk par programmas saturu – ko no tās varēs iegūt. Jauniete iesaistījusies aktivitātē, un 2013. gadā, noslēdzoties jauniešu mācībām, Sintija prezentējusi biznesa plānu “Ziemas ķiploku audzēšana un tirdzniecība”. No saviem izaudzētajiem ķiplokiem Sintija pagatavojusi brīnišķīgu, dabīgu un stipru ķiploku pulveri, un katram grupas dalībniekam viņa uzdāvināja pulvera kārbiņu. Jaunieši produktu izmēģināja un novērtēja kā teicamu. Iesaistoties jauniešu programmā, Sintija paralēli aktīvi apmeklējusi dažādas VLT un citu iestāžu mācības, pieredzes apmaiņas braucienus, visu, kas tobrīd notika, apguvusi citus lasāmos materiālus, pasākumos arī sastapusi turpmāko sadarbības partneri Inesi Krūklīti. Iekļūstot informācijas apritē, Sintijai piedāvāta iespēja iesaistīties piecu partnerību projektā “ABC ražotājiem”, kur bija iespēja iegūt pieredzi no mazajiem ražotājiem Čehijā un Lietuvā, projekta ietvaros piedalīties pasākumos Latvijā.

Sintija ķiploku platības katru gadu palielināja, tika izvirzīts mērķis – veidot ķiploku pārstrādes uzņēmumu. Ar LLKC Cēsu nodaļu tika noslēgts līgums par ekonomiskās izaugsmes programmas atbalstu. Programmas ietvaros 2013. gadā Sintija sadarbībā ar VLT finansētiem dizaineriem izveidoja zīmolu “Latvijas Ķiploks”. Jauniete pārtrauca darba attiecības, turpināja iegūt un papildināt zināšanas, bet 2014. gadā Raunas novads pirmo reizi izsludināja konkursu uzņēmējdarbības attīstībai, kurā Sintija ieguva pirmo vietu un finansējumu, kas deva iespēju iegādāties kvalitatīvu stikla taru produkcijai, kā rezultātā aizņēmums no bankām vairs nebija vajadzīgs. Tika izveidota ekonomiskajai programmai atbilstoša ēka un noliktava vecākiem piederošajā īpašumā. Tika sagatavota paškontroles dokumentācija, un PVD deva atzinumu pārstrādes reģistrācijai. Uzņēmuma ražotos produktus var iegādāties ne tikai tuvākā un tālākā apkārtnē, bet arī Cēsu, Valmieras, Rīgas veikalos: Rimi, Idillē, Elkor, Berģu bodē, Straupes piensaimnieka veikaliņos, Valmiermuižā, Solo. No piedāvātajiem produktiem – ķiploku pulvera, granulām, pesto, marinējumiem, konfektēm, ķiploku un  ingvera tējas – katrā vietā pieprasījums ir atšķirīgs, bet tēja viennozīmīgi ieguvusi brīnumlīdzekļa statusu.
Avots www.laukutikls.lv (2015. gads)

Uzņēmējdarbība