Ceļu atjaunošanai Latvijā nākamgad papildu piešķirti 100 miljoni eiro; ceļu būvētāji norāda – vajag vienu miljardu

Valdībai izstrādājot 2021. gada valsts budžetu, ceļu būvniecības nozares uzņēmumi cēla trauksmi par nākamā gada finansējumu, kas strauji sarucis –  kopumā paredzēts 3,3 reizes samazināt  kapitālieguldījumus valsts ceļos. Neskatoties uz ceļinieku iebildumiem, Saeima apstiprināja piedāvāto budžetu.

Situāciju nozarē uzlabo tas, ka valdība aizvadītajā nedēļā piešķīrusi papildu līdzekļus 100 miljonu eiro apmērā ceļu atjaunošanai Latvijā 2021. gadā. 

Finansējums dos iespēju nākamgad sakārtot vairāk nekā 60 valsts ceļu objektu –  aptuveni 500 kilometru valsts autoceļu visos Latvijas reģionos, informē Satiksmes ministrija. No piešķirtajiem līdzekļiem 27 miljoni paredzēti autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Tas dos iespēju atjaunot 17 vietējo un reģionālo ceļu posmus visos Latvijas reģionos.

Ceļu posmu remonti plānoti uz galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Galvenais kritērijs posmu atlasē ir autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. 

Detalizētu finansējuma sadalījumu konkrētiem projektiem būs iespējams veikt tad, kad noslēgsies iepirkumi un būs zināmas pretendentu iesniegto pieteikumu izmaksas. Tādējādi, jo lētākas būs darbu izmaksas, jo darbus būs iespējams veikt lielākā apjomā, skaidro Satiksmes ministrija. Papildu saņemtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ļaus palielināt īstenojamo projektu skaitu un sakārtoto autoceļu kopgarumu.  

2020. gadā kopējais finansējuma apjoms Latvijas valsts ceļu atjaunošanas un sakārtošanas darbiem bija 307 miljoni eiro. Šogad Latvijas valsts ceļu tīklā darbi notikuši 248 objektos. Sakārtoti vairāk nekā 1300 kilometri ceļu, tai skaitā darbi veikti uz 50 tiltiem.

Aizvadītais 2020. gads bijis darbīgs arī Vidzemē lielākajam ceļu būves uzņēmumam “8CBR”. Vienā no ceļu būves uzņēmumu grupas “A.C.B” uzņēmumiem – SIA “8CBR” –  pastāvīgi strādā vairāk nekā 200 darbinieku, bet šosezon darbā tika pieņemti vēl papildu vairāk nekā 100 cilvēku. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs intervijā “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka šogad prognozējamais darba apjoms ir kāpis par 30 līdz 35 procentiem un savu pienesumu devuši ceļu nozarei papildu piešķirtie 75 miljoni eiro.

Andris Lacbergs: –  Visai “A.C.B” uzņēmumu grupai šis bija ļoti intensīvs gads. “8CBR” savukārt īpaši daudz darbu bija, veicot dubulto virsmas apstrādi uz valsts nozīmes ceļiem daudzviet Vidzemē.  Tas ir nebijis gadījums uzņēmuma vēsturē. Sen nebijām vienā sezonā veikuši dubulto apstrādi miljons kvadrātmetru apjomā. Daudz šogad strādājām Latgalē. Veicām arī vairāku tiltu rekonstrukciju, piemēram, atjaunojām tiltu pār Gauju uz autoceļa Smiltene–Gulbene pirms “Lācītēm” un tiltu pār Gauju uz autoceļa Ūdrupe–Rankas stacija. Ļoti interesants objekts bija tilts pār Salacas izteku no Burtnieka ezera uz autoceļa. Savā laikā, 70. gadu sākumā, šo tiltu uzbūvēja uzņēmums “8CBR” Jāņa Līkana vadībā, viņam tas bija viens no pirmajiem tiltiem. Tagad mēs šo tiltu vēlreiz uzbūvējām no jauna, veicot kapitālo remontu. Tad vēl papildus valsts pasūtījumiem strādājām arī pašvaldību objektos, piemēram, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē. Veicām arī meža ceļu izbūvi pēc akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pasūtījuma. 2021. gadā turpināsim tos objektus, kuros jau strādājam. Ir jāpabeidz segas pārbūve autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene (P37) posmā. Strādājam arī pie Rēzeknes. Ir iesākti arī daži pašvaldību pasūtīti objekti, Smiltenē, piemēram, turpinām Dakteru ielas rekonstrukciju.

– Kā ceļu būvnieki kopumā raugās uz nākamo gadu?  Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” jau rudenī sacēla trauksmi par nākamā gada valsts budžetā plānoto nepietiekamo finansējumu ceļu un tiltu uzturēšanai, norādot, ka remontiem paredzēti 182 miljoni eiro, no tiem kapitālajiem izdevumiem plānoti 109 miljoni eiro, savukārt papildus izdevies izcīnīt vien 7,7 miljonus solīto 70 miljonu eiro vietā. 

– Samazinājums patiesi ir ievērojams. Ceram uz lielāku valsts pasūtījumu. Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā apstiprinājusi budžetu ceļu nozarei un šobrīd tai atvēlēti 100 miljoni eiro. Vēl ceram uz Eiropas Savienības fondiem, kā arī pašvaldību reformai paredzēto finansējumu, kurā aptuveni 300 miljoni eiro atvēlēts infrastruktūras attīstībai. Daļa no šī finansējuma tiks izmantota reģionālās nozīmes ceļu sakārtošanai. Taču pagaidām vēl nav skaidrības, kad un cik liels finansējums būs pieejams. Pašlaik ir nepieciešams miljards eiro, lai Latvijā sakārtotu visus ceļus, tādēļ ļoti svarīgi ir pieejamos resursus prātīgi ieguldīt. Lai gan šogad līdzekļi netika ieguldīti kapitālajiem remontiem, kas arī ir ļoti aktuāli, pieejamā nauda tika izlietota diezgan saprātīgi, uzlabojot daudzu ceļu stāvokli un atrisinot šo jautājumu tuvākajiem 10 līdz 15 gadiem. Piemērs ir Vidzemes šoseja posmā no pagrieziena uz Raunu līdz krustojumam ar autoceļu Smiltene–Gulbene, kur tika atjaunots segums. Uz nākamo gadu nozarē pieņemtā budžeta kontekstā tomēr raugos samērā kritiski. Nedrīkst nogriezt finansējumu ceļu būvniecībai, jo tas atstāj būtisku ietekmi uz visu ekonomiku. Visu cieņu mediķiem, pedagogiem, izglītībā un veselības aprūpē naudu vajag, par to vispār nav runas, bet nevar būt tā, ka ceļu būvē vienu gadu nauda ir, otru gadu nav. Mūsu nozarē problēma ir tā, ka nav prognozējama nākotne. Uzņēmumam ir jābūt vīzijai par turpmāko darbību ne tikai nākamajā gadā, bet vismaz trīs līdz piecu gadu laikā. Taču Latvijā ceļu nozarē nav šāda valstiska plāna, tādēļ uzņēmumiem ir ļoti grūti strādāt. Mēs pat nezinām, kas notiks nākamajā sezonā. Nezinām, kā būs ar investīcijām, ar resursiem, ar būvniecības materiāliem. Šķembas un bitumenu nevar sagādāt vienā dienā, vēl jo vairāk – nevar ekskavatoru nopirkt vienā dienā, tas ir jāpasūta pusgadu uz priekšu.

– Kāds ir  ceļu stāvoklis Latvijas reģionos? Cik lielos apjomos darbi būtu vajadzīgi?

– Kā jau teicu, deficīts ir  miljards eiro. Līdzekļu trūkumu dēļ visu laiku tiek atlikti ieguldījumi ceļos, un to stāvoklis pasliktinās. Uzskatu, ka dubultā virsmas apstrāde un trešās kategorijas lauku ceļu sakārtošana ir pareizs virziens, kas uzlabo dzīvi daudziem iedzīvotājiem. Ir jāsaprot arī tas, ka nevar uzbūvēt asfaltētu ceļu uz katru lauku sētu. Es ļoti cienu tos Palsmanes un Variņu pagastu cilvēkus, kuri cīnās, lai ceļš no Palsmanes līdz Variņiem būtu ar asfalta segumu. Taču nav manā kompetencē izlemt, vai tā notiks. Varbūt kādreiz tur tiešām uzliek asfaltu, bet neredzu, ka šobrīd tas varētu izdoties. Mūsu uzņēmums šobrīd strādā uz autoceļa Rauna–Drusti–Jaunpiebalga, un man jau cilvēki zvana, taujā, vai nākamgad tur būs asfalts. Protams, būtu brīnišķīgi, ja no Raunas līdz Jaunpiebalgai būtu asfalts. Taču tas nav atkarīgs no mums. Tagad tur būs normāls, pastiprināts grants segums, tiks nomainītas caurtekas un izrakti grāvji, lai uz ceļa nekrājas ūdens. Ir jāskatās un jāņem vērā, kāda katram ceļam ir satiksmes intensitāte, cik ceļa malā ir māju, kurās dzīvo skolēni un tamlīdzīgi, vai skolu. Ceļu asfaltēšana ir ļoti dārgs prieks. Ja man prasītu, ko es gribētu Ziemassvētkos, tad es vēlētos Smiltenes novadā asfaltētu ceļu no Vidzemes ciema uz Launkalni caur Lembi, jo šis ceļš ir stratēģiska artērija uz Vidzemes šoseju, uz Laun­kalnes krustojumu. Ceru, ka kaut ko darīs ar asfaltēto ceļu, kas no Smiltenes caur Brantiem ved uz Raunu, vēl jo vairāk tāpēc, ka Rauna iekļausies jaunveidojamajā Smiltenes novadā.

– Kādi ceļu būves finansēšanas modeļi būtu alternatīva tam, ja valsts budžetā  ceļu būvei nav iespējams atvēlēt vēlamos līdzekļus?

– Mēs ļoti ceram uz privātās partnerības projektiem, kur piedalās investori. Ministru kabinets jau ir atbalstījis Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc “projektē – būvē – uzturi –  finansē” modeļa. Joprojām uzskatām, ka  Autoceļu fonda likvidēšana bija lielākā kļūda, kas nāca par sliktu ne tikai ceļu būves nozarei, bet visiem ceļu lietotājiem. Autovadītāji maksā ļoti lielas summas nodokļos, taču šī nauda tiek novirzīta kopējā budžetā, par ko tiek finansētas citas nozares. Par to esam runājuši daudzas reizes, bet mūs nedzird.

Bizness