Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LTRK tikās ar K.Kariņu un J.Reiru, pārrunājot deklarācijā iekļautās prioritātes

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes locekļi ceturtdien, 17.janvārī, tikās ar Ministru prezidenta amata kandidātu Krišjāni Kariņu un potenciālo finanšu ministru Jāni Reiru, kuri iepazīstināja ar deklarācijā iekļautajām prioritātēm, kā arī aicināja turpināt sadarbību, lai sasniegtu vienotu mērķi – valsts ekonomikas izaugsmi. 

Uzsākot diskusiju, K.Kariņš sacīja, ka vēlas evolūcijas ceļā nonākt līdz izvirzīto valdības prioritāšu realizēšanai. Viņš pauda viedokli, ka nepieciešams veikt virkni reformu, tostarp administratīvi teritoriālo reformu līdz pašvaldību vēlēšanām, vienlaikus pilnveidojot arī skolu tīklu un veselības aprūpi. J.Reirs pauda, ka 2020. gada sākumā paredzēts sadarbībā ar uzņēmējiem izvērtēt nodokļu sistēmu, lai sagatavotu uzlabojumus līdz gada vidum, piedāvājot tādus risinājumus, kas Latvijā radīs konkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi Baltijas valstu vidū. 

LTRK prezidents Aigars Rostovskis aicināja K.Kariņu un J.Reiru veidot valdības un biedrības veidotu sadarbības modeli, lai regulāri pārrunātu iespējas ekonomikas palielināšanai, piesaistot investīcijas un palielinot eksportspēju. “Mēs pārāk bieži runājam par to, kā naudu pārdalīt gan no valsts budžeta, gan Eiropas Savienības fondiem, taču piemirstam, ka būtiskāk ir palielināt ieņēmumus un ekonomiku, lai varētu tērēt vairāk gan medicīnai, gan drošībai, gan pensijām un izglītībai. Ja palielināsies maksātspējīgu uzņēmumu skaits, kuri spēs nodrošināt labas algas, kā arī preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tad mēs visi kopumā dzīvosim labāk,” sacīja A.Rostovskis. 

LTRK padomes locekļi norādīja, ka pašreiz valstī vērojamas vairākas būtiskas problēmas, kam nepieciešams steidzams risinājums, piemēram, darbaspēka nepietiekamība un izmaksas. Jārada priekšnoteikumi, ka darbaspēka nodokļi, tostarp samaksa par virsstundām un darba nespējas lapām, visās algu grupās ir konkurētspējīgi, salīdzinot ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un citām valstīm reģionā.

 Nav pieļaujama situācija, ka algas pieaug ātrāk nekā produktivitāte, kas var ietekmēt pašu uzņēmumu tālāko attīstību un ieguldījumu apjomu. Šī iemesla dēļ biedrība aicināja ierobežot valsts nodarbināto strauju izmaksu palielināšanu, kā arī sasaistīt minimālās algas celšanu ar produktivitātes kāpumu. 

Uzņēmēju biedrība arī norādīja, ka pirms kaut kas tiek kardināli mainīts, piemēram, ostu pārvaldība, vispirms jāizvērtē citu valstu pieredze un jāpieņem izsvērti lēmumi, kas situāciju uzlabotu jeb būtu ekonomiski pamatoti. Lai nodrošinātu prognozējamību un stabilitāti, LTRK aicināja K.Kariņu un J.Reiru jebkādas nodokļu sistēmas izmaiņas veikt ārpus valsts budžeta gatavošanas un pieņemšanas procesa.  

LTRK padomes locekļi pauda, ka pašreiz sagatavotais deklarācijas melnraksts kopumā vērtējams pozitīvi, taču nepieciešams precizēt vairākus punktus gan par e-vides sakārtošanu, gan atkritumu apsaimniekošanu, būvniecību, u.c. Vairākkārt tika arī pieminēts Moneyval ziņojums, aicinot izstrādāt ceļakarti uzņēmumiem, kā arī nelikt birokrātiskus šķēršļus biznesam. “Ikviens no mums vēlas strādāt caurspīdīgā finanšu vidē, taču nedrīkstam pārspīlēt, jo arī tas var radību būtiskas blaknes, jo īpaši domājot par uzņēmējdarbību,” saka A.Rostovskis. 

J.Reirs pauda, ka prioritāri pašreiz ir izveidot un apstiprināt valsts budžetu, iekļaujot Saeimā jau apstiprinātos lēmumus, kā arī ievērojot fiskālo telpu.

LTRK vienojās ar K.Kariņu un J.Reiru, ka biedrība sagatavos ierosinājumus gan deklarācijas, gan rīcības plāna sagatavošanai, jo pārrunāti tika daudzi jautājumi, skarot dažādas nozares. 

Bizness