Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pēc izdevīga patēriņa kredīta – uz savu krājaizdevu sabiedrību 1

Vajag naudu mājokļa remontam, automašīnas remontam, parādu atmaksai, – iemesli, kāpēc Valkas, Strenču, Apes, Smiltenes un citu novadu iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības Valkā reģistrētajā kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā (KKS) “Ziemeļvidzeme”, ir dažādi.

Fizisku personu nodibinātā KKS “Ziemeļvidzeme” darbojas pēc teritoriālā principa, ietverot Valkas, Strenču, Smiltenes un Apes novadus. Šās krājaizdevu sabiedrības galvenie darbības veidi ir līdzīgi citām kredītiestādēm, proti, tie ir kreditēšanas pakalpojumi un noguldījumu pieņemšana, taču nosacījumi kredīta saņemšanai ir salīdzinoši vienkāršāki, izdevīgāki un elastīgāki.

Cenšas nākt pretī cilvēkiem 

KKS “Ziemeļvidzeme” valdes priekšsēdētāja Ināra Lazdiņa uzsver, ka tāds ir arī šās krājaizdevu sabiedrības dibināšanas mērķis – iedzīvotājiem radīt pieejamākas iespējas veikt noguldījumus un aizņemties īstermiņa kredītus. 

“Ideja par KKS “Ziemeļvidzeme” dibināšanu pieder Valkas novada domes priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim. Mūsu krāj­aizdevu sabiedrība nav dibināta lielas peļņas gūšanai, taču, protams, mēs priecātos, ja peļņa būtu liela. Izvērtējot iepriekšējo pārskata periodu, varu secināt, ka biedri uzticas un labprāt izmanto sabiedrības sniegtos pakalpojumus. Biedru skaits ir pieaudzis, un tas ir rādītājs par krājaizdevu sabiedrības nepieciešamību Valkas pilsētā. Turpmāk plānojam paplašināt biedru loku, aktīvāk sadarbojoties ar Beverīnas, Apes, Smiltenes un Strenču novada pašvaldībām un veicinot uzņēmējdarbības attīstību. Mēs esam elastīgi, apkalpojam sava un kaimiņu novadu iedzīvotājus. Domes priekšsēdētāja ideju realizējot ikdienā, cenšamies nākt pretī cilvēkiem, un klienti ir ļoti priecīgi un apmierināti,” teic Ināra Lazdiņa.

Šobrīd KKS “Ziemeļvidzeme” atbilstoši likumdošanai izsniedz aizdevumus (patēriņa kredītus) tikai fiziskām personām – KKS “Ziemeļvidzeme” biedriem. Kļūt par šīs krājaizdevu sabiedrības biedru ir ļoti vienkārši, – ir jāiegādājas paja piecu eiro vērtībā, un par biedru var kļūt gan fiziska, gan juridiska persona.

Krājaizdevu sabiedrībai “Ziemeļvidzeme” ir piešķirta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence, kas garantē, ka jebkurš klients ir nodrošināts no valsts Noguldījumu garantiju fonda (līdz 100 000 eiro).

KKS “Ziemeļvidzeme” izsniegtā kredīta limits ir līdz 3500 eiro. Kredīta nodrošinājums  “Ziemeļvidzeme” klientiem ir regulāri ienākumi. Kredītus var saņemt, sākot no 50 eiro ar procentu likmi līdz 20% gadā. Izskatot katru kredītpieteikumu, KKS “Ziemeļvidzeme” procentu likmi nosaka individuāli, izvērtējot klienta iespējas un vajadzības. Aizdevums tiek izsniegts, maksimums, līdz trijiem gadiem.

Mazāki procenti, izdevīgi noteikumi

Ināra Lazdiņa teic, ka katrs kredīta ņēmējs nāk ar savu sāpi un vajadzību. “Piemēram, cilvēki prasa aizņēmumu remontiem, automašīnas iegādei (arī pirmajai iemaksai, lai varētu tālāk kārtot līzingu), parādu atmaksai, jo dažiem ir sakrājušies īstermiņa kredīti un, tos apvienojot, mēs palīdzam tikt vaļā no parādu jūga. Izsniedzam aizdevumus arī ceļojumiem, ja kādam ir tāda vajadzība. Nākotnē ir doma izsniegt kredītu arī nekustamā īpašuma iegādei, bet šobrīd to nedarām. Kas attiecas uz mūsu noteikto procentu likmi, varu teikt, ka tā ir labāka nekā līdzīga rakstura kreditēšanas iestādēm. Komisijas naudas ir salīdzinoši nelielas. Kredīta nodrošinājums ir klienta maksātspēja. Ir bijuši gadījumi, kad esam atteikuši aizdevumu prasītāja sliktas kredītvēstures un sliktās maksātspējas dēļ, taču tādu gadījumu ir maz,” stāsta Ināra Lazdiņa.

Iespēju saņemt kredītu no KKS “Ziemeļvidzeme” izmantojusi valcēniete Silvija Čakārne un par sadarbību ar šo krājaizdevu sabiedrību ir ļoti apmierināta.

Par KKS “Ziemeļvidzeme” viņa uzzinājusi, savulaik izlasot publikāciju laikrakstā “Ziemeļlatvija”, un, kad radās vajadzība ņemt kredītu, atcerējusies par vietējo krāj­aizdevu sabiedrību un vērsusies tajā ar savu kredītpieteikumu. “Man vajadzēja samaksāt lielāku summu vienā reizē. Krājaizdevu sabiedrība “Ziemeļvidzeme” piedāvāja mazākus procentus, izdevīgus kredīta atmaksas noteikumus un individuālu pieeju. Visu varēju nokārtot uz vietas, nebija jāmeklē dažādas izziņas un dokumenti. Turklāt man radās iespēja atmaksāt aizņēmumu ātrāk, un nebija papildus jāmaksā ne soda procenti,  ne komisijas. Izmantojot kredītu, sapratu, ka esmu pārmaksājusi ļoti nebūtisku summu. Ja turpmāk būs nepieciešamība aizņemties naudu, es noteikti izmantošu KKS “Ziemeļvidzeme” piedāvājumus,” stāsta Silvija Čakārne.

Var iegādāties pajas

KKS “Ziemeļvidzeme” valdē līdz ar tās priekšsēdētāju Ināru Lazdiņu darbojas arī valdes locekles Valda Empele un Ilze Grandava. Vadīt KKS “Ziemeļvidzeme” Ināru Lazdiņu uzaicināja Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis, novērtējot viņas pieredzi banku sektorā un zināšanas, proti, Ināra strādāja akciju sabiedrībā “Latvijas Krājbanka” (LK) – vadīja LK Valkas klientu apkalpošanas centru.
Pavisam KKS “Ziemeļvidzeme” šobrīd ir 39 biedri, tai skaitā arī novada pašvaldība. Šīs krājaizdevu sabiedrības pajas ir iespējams iegādāties joprojām, vienīgi jārēķinās, ka viena persona nevar iegādāties pajas vairāk kā 25 procentu vērtībā no KKS “Ziemeļvidzeme” pašu kapitāla.

KKS “Ziemeļvidzeme” ir birojs Valkā, Rīgas ielā 25 (otrajā stāvā), taču interesentiem iepriekš jāsazinās ar Ināru Lazdiņu pa tālruni 26564401.

Raksts tapis sadarbībā ar biedrību “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” un finansēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma 19.3 “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” apakšpasākuma “Starpteritoriālā sadarbība” projekta Nr. 18-00-A019.332-000005 “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai” (RFRU) ietvaros.  

VIEDOKLIS

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: – Krājaizdevu sabiedrības kustība bija veids, kādā latvieši 19. gadsimtā tika pie turības, viens otram palīdzēja būvēt mājas, iegādāties saimniecības. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā arī Valkas kultūras namu būvēja par Valkas krājaizdevu sabiedrības līdzekļiem. Diemžēl sekoja ilgs pārtraukums, un Valkas gadījumā krājaizdevu sabiedrības dibināšana bija jāsāk tukšā vietā. Ļoti ilgs bija dokumentu formēšanas process, jo mēs trāpījām brīdī, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sāka stingri skatīties ne tikai uz bankām, bet arī uz visām kredītiestādēm. Tagad  process lēnā garā iešūpojas, diemžēl esam apburtajā lokā – cilvēkiem būtu vajadzīgi lielāki kredīti, bet mums pietrūkst pašu kapitāla (viena persona nevar iegādāties pajas vairāk kā 25 procentu vērtībā no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla – redakcijas piezīme) un nav iespējams izsniegt aizdevumu mājas vai dzīvokļa pirkumam.  Kamēr tā būs, attīstība būs lēna, bet ceru, ka ar laiku nonāksim arī līdz šādiem aizdevumiem. Esmu vērsies gan pie ekonomikas ministra, gan pie finanšu ministra ar ideju, ka krājaizdevu sabiedrība varētu būt mērķprogramma mājokļu attīstībai, lai no Eiropas Savienības fondiem vai no “Altum”  mēs varētu piesaistīt vairākus simtus tūkstošus eiro uz zemiem procentiem un aizdot cilvēkiem uz ilgāku laiku. Tas ļautu daudzām jaunām ģimenēm, kam bankas atsaka hipotekāro kredītu, vai nu uzlabot savu mājokli, vai pie tā tikt. Pagaidām lielajiem politiķiem ir nogaidoša nostāja, bet turpināšu censties, lai ideja realizētos, jo tad krājaizdevu kooperatīvajai sabiedrībai būtu daudz lielāka nozīme.

UZZIŅAI

Kas ir krājaizdevu sabiedrība (KS)?

Kā jau izriet no nosaukuma, krājaizdevu sabiedrība, pirmkārt, ir kooperatīvs. Kooperatīvs ir uzņēmums ar mainīgu pamatkapitālu, ko kontrolē biedri. Katram biedram ir viena balss neatkarīgi no ieguldītās mantas un naudas apmēra. Valdi un citus amatus ievēl biedri ar balsu vairākumu. Kooperatīva galvenais mērķis ir darbība biedru saimnieciskajās interesēs. Kooperatīvā iestāties var ikviens, kas atbilst iestāšanās nosacījumiem, un ikviens biedrs var brīvi izstāties. Kooperatīvu darbību reglamentē Kooperatīvo sabiedrību likums.
KS darbojas līdzīgi bankai, veicot līdzīgas funkcijas – noguldījumus, aizdevumus, līdzekļu uzglabāšanu, krājkontu un norēķinu kontu uzturēšanu. Atšķirībā no bankām, īpašnieki un pakalpojumu saņēmēji ir KS biedri, tāpēc attiecības starp organizāciju un pakalpojumu saņēmējiem ir daudz ciešākas un mazāk formālas, KS spēj būt elastīgākas. Atšķiras arī veikto operāciju mērogi. Krājaizdevu sabiedrību mērķis ir veicināt savu biedru labklājību, kamēr banku primārais uzdevums ir akcionāru peļņa.

(Avots – KKS “Ziemeļvidzeme”)


Projekts Nr. 18-00-A019.332-000005

Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai (RFRU)


20200703-1038-logo-es-leader.jpg

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Valka ir Latvijas nomale, miests un sūnu ciems.
Te nav laimīgo cilvēku, te zemas algas, un nevar neko iekrāt, te pārtiec no kre dītiem, kurus pat dome izsniedz, izveidojot krājkasi.

pirms mēneša, 2020.07.03 11:51

Bizness