Pētījums: Reģionu uzņēmējiem nepietiekama finansējuma dēļ nākas daļēji vai pilnībā pārtraukt darbību

Pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā puse uzņēmēju reģionos mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai, liecina SKDS pētījums. No tiem trešdaļai finansējumu iegūt neizdevās, tādējādi plānotā saimnieciskā darbība tika iesaldēta vai pilnībā pārtraukta. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo vēl ir daļa mazo uzņēmumu, kuri, izvērtējot savas iespējas iegūt finansējumu, pieteikumus aizdevumam neiesniedz vai nemaz nezina, kur pēc tā vērsties.

No tiem respondentiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai, lielākā daļa ir bijuši SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību (52 %), 20 % zemnieku saimniecības, bet 18 % – pašnodarbinātas personas. Visbiežāk prasītā summa ir līdz 20 000 eiro gan apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, gan investīcijām.

Visbiežāk respondenti pēc aizdevuma vērsušies bankā (42 %), pārējie – pie nebanku kredītdēvējiem, krājaizdevu sabiedrībām, LAD un LEADER projektos, rakstījuši projektus grantiem paši, ALTUM un citur. Tie aptaujātie, kuriem neizdevās iegūt finansējumu kā biežāko atteikuma iemeslu minējuši nepietiekami kredītnodrošinājumu un līdzfinansējumu. Lai arī retāk, taču tiek minēti arī citi iemesli – birokrātiskais slogs, jauns uzņēmums un zemi novērtēta ideja.

Problēma ar finansējuma pieejamību reģionos nav tikai tāpēc, ka bankas vai citi finansētāji atteiktu aizdevumu – ja bilance vai bizness nav sakārtots pēc kreditētāja noteiktiem kritērijiem, tad tas ir tikai pašsaprotami. Vienlaikus reģionos ir daudz mazo uzņēmēju, mājražotāju, kuri, visticamāk, nekad netiks cauri esošam kritēriju sietam. Vēl viena reģionālas tautsaimniecības problēma ir banku tehniska nepieejamība – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Lai veicinātu Latvijas reģionu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mazinātu emigrācijas riskus, ir nepieciešami jauni, caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi, kas ļautu par sapratīgiem procentiem saņemt aizdevumus arī maziem uzņēmumiem.

“Šobrīd Latvijas reģionos faktiski vienīgie nebanku sektora aizdevēji ir kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, tomēr arī to darbība ir ierobežota, nespējot pilnībā apmierināt reģiona uzņēmēju vajadzības. Vienlaikus citās ES valstīs likumiskas alternatīvā finansējuma formas jau daudziem uzņēmumiem lauku teritorijās ļāvušas atsperties, kāpinot ražošanas jaudas, paplašinot piedāvāto pakalpojumu vai produktu portfeli, kā arī modernizējot procesus. Ja var tepat kaimiņos – Lietuvā, tad vajadzētu varēt arī Latvijā,” stāsta projekta Reģiona Finanses Reģiona Uzņēmējdarbībai vadītāja un biedrības Lauku Attīstības Partnerība padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine-Volnianko.

Viens no faktoriem, kas kavējis jaunu kreditēšanas formu attīstību, ir izpratnes trūkums visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan pašu patērētāju vidū par situāciju reģionos. Turklāt nereti alternatīvie aizdevēji  tiek uzskatīti nevis par pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā, bet gan par vienkārši lētu un šaubīgu finansējuma avotu.

Lai sekmētu finanšu resursu pieejamību reģionos un reģionālo attīstību kopumā, būtisks ir valsts un likumdevēju atbalsts – vienots virziens un attiecīgi izstrādāti instrumenti, kas likumiski ļautu darboties un izsniegt konkrēti uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai paredzētus, komercbankām līdzvērtīgus aizdevumus arī citiem, alternatīviem aizdevējiem.

Viens no praktiskiem risinājumiem, kas popularitāti ieguvis citviet pasaulē, ir aizņemšanās uzņēmējam no uzņēmējam. Piemēram, Lielbritānijā jau 2005. gadā tika reģistrēta pirmā savstarpējo aizdevumu platforma “Zopa”, vēlāk arī “Funding Circle”, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus vairāk kā 40 000 mazo uzņēmumu. Pateicoties EFLA projekta “Reģiona Finanses Reģiona Uzņēmējdarbībai” finansējumam, arī Latvijā ir tapusi pirmā šāda veida publiskā platforma www.segums.lv, kurā vienuviet varēs atrast informāciju par alternatīviem aizdevumiem reģionu uzņēmumiem. Vienlaikus mājaslapa noderēs tiem, kuri jau nodarbojas vai tikai vēl plāno iesaistīties alternatīvo aizdevumu izsniegšanā reģionu uzņēmējiem.

 “Finansiāla atbalsta nepieciešamība uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai” pētījums tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot izlases kārtībā 314 respondentus – fiziskas un juridiskas personas vecumā no 18 līdz 80 gadiem. Aptaujāto ģeogrāfiskais pārklājums iekļauj Latvijas novadus ārpus Rīgas. Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot reģiona uzņēmēju vajadzības un iespējas saņemt finansējumu komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai.

Bizness