Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Plānots papildināt Darba aizsardzības likumu

Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti – ārpus uzņēmuma telpām, galvenokārt izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā arī tie darbi, kas tiek veikti attālināti. 

Par attālināto darbu tiek uzskatīts darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma ietvariem, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

To nosaka otrdien, 27. novembrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts „Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Likumprojekts vēl jāapspriež un jāpieņem Saeimā. 

Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu efektīvāku darba aizsardzības prasību piemērošanu, īpaši attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, precīzāk un skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. 

Likumprojektā teikts, ka par attālināto darbu tiek uzskatīti tikai tie darbi, kurus darba rakstura dēļ ir iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un nodarbinātā savstarpējas vienošanās pastāvīgi vai regulāri veic mājās vai citā darbavietā. Turklāt darbs var tikt veikts arī vairākās darba vietās, pārvietojoties, privātās vai publiskās vietās, vai reizēm arī ārpus telpām. Par attālināto darbs netiek uzskatīts tad, ja atsevišķos ārkārtas gadījumos dažādu apstākļu dēļ nodarbinātais savu darbu veic ārpus savas pastāvīgās darba vietas uzņēmumā.

Par attālināto darbu netiek uzskatīts arī darbs, kas saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ, piemēram, piegādes un pārvadājumu pakalpojumi, izbraukumi pie klientiem, utt., kā arī komandējumi un darba braucieni.

Ņemot vērā to, ka attālinātais darbs var tikt veikts dažādās vietās, darba devējam ir jāizvērtē, kādā veidā nodrošināt nodarbinātajam pēc iespējas drošu darba vidi un apstākļus. Lai atvieglotu darba devējiem darba vides risku novērtēšanu, likumprojektā ir noteikts, ka attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja nodarbinātais darbu veic dažādās darba vietās, tādejādi darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta, bet gan ir iespējams prognozēt, kādiem riska faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts. Turklāt nodarbinātajam, kurš veic attālināto darbu, ir jāsadarbojas ar darba devēju un jāsniedz darba devējam informācija par apstākļiem, kādi ir attālinātājā darba vietā.

Likumprojektā ir precizētas arī prasības, kas attiecas uz pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likumprojektā ir noteikts, ka darba devējam kā pakalpojuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt pašnodarbinātajam tikpat drošu darba vidi kā sava uzņēmuma nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem ir pienākums ievērot darba aizsardzības prasības tāpat kā šī uzņēmuma nodarbinātajiem.

Bizness