Uzsākta informatīvā kampaņa par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uzsācis informatīvo kampaņu „Misija Agronoms”, kuras laikā informēs par augu aizsardzību un augu aizsardzības līdzekļu pamatotu un atbildīgu lietošanu, kā arī veicinās izpratni par integrētās saimniekošanas metodēm un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Atklājot kampaņu, 7. maijā notika diskusija, kurā nozares eksperti un agronomi dalījās ar savu pieredzi par kultūraugu integrēto audzēšanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un labāko praksi lauksaimniecībā.

“Latvijas lauksaimniecības sektors ir spēcīgs – mēs spējam saražot gan vietējam patēriņam, gan eksportam, bet līdz ar klimata pārmaiņām, Eiropas Savienības mērķiem un citiem faktoriem ar katru gadu palielinās sabiedrības bažas, kā šī saimnieciskā darbība ietekmē apkārtējo vidi un pārtiku. Dažādi aizspriedumi un bažas rodas no nezināšanas un komunikācijas trūkuma, tādēļ ar šo kampaņu vēlamies veicināt diskusiju par to, kā strādā Latvijas lauksaimnieki, skaidrot augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas nepieciešamību un kāda ir VAAD loma šajā procesā. Pēdējo 10 gadu laikā modernās tehnoloģijas un lauksaimnieku zināšanu bāze ir fenomenāli attīstījusies. Sabiedrībai bieži vien nav redzams ieguldītais darbs – viss, kas notiek no augsnes sagatavošanas, sējas darbiem līdz pat ražas novākšanai. Tādēļ kampaņas gaitā stāstīsim arī par labās prakses piemēriem,” informē VAAD direktors Vents Ezers.

Uzsākot kampaņu, VAAD organizēja aptauju tīmekļvietnē visidati.lv, lai noskaidrotu kopējās zināšanas un izpratni par AAL lietošanu. 55% respondentu atbildējuši, ka kvalitatīvas pārtikas audzēšanai ir nepieciešama AAL lietošana (55% piekrīt pilnībā, 26% tam piekrīt daļēji). Savukārt, vērtējot efektīvākās augu aizsardzības metodes, 27% aptaujāto atzīst, ka labākā ir ķīmisko AAL un alternatīvo metožu kombinācija. Paturot prātā šos un citus aptaujas datus, kampaņas mērķis ir veidot dialogu starp dažādām sabiedrības grupām, stāstīt par ilgtspējīgu saimniekošanu un veidot tādas savstarpējās attiecības, kas balstās uz zināšanām un uzticību.

Diskusijas laikā zemnieku saimniecības “Bračas” agronome Elīza Ilze Malceniece skaidroja, ka katru gadu nākas saskarties ar kaitēkļiem un slimībām: “Mūsu saimniecībā audzējam 15 dažādus kultūraugus, un katram no tiem ir citas slimības un kaitēkļi. Agronomam jāpārvalda liela zināšanu bāze, lai saprastu gan šo kultūraugu bioloģiju un attīstību, gan arī slimību ierosinātāju un kaitēkļu attīstību un dzīves ciklu. Piedzīvotas situācijas, kad kaitīgo organismu ietekme radījusi pat 70% ražas zudumu. AAL lietošana ir finansiāli dārga, tādēļ bez vajadzības smidzināšana netiek veikta. Manuprāt, svarīgi veikt dažādus profilaktiskos pasākumus – atbilstoši kultūrauga prasībām izvēlēties lauku, pareizi izvēlēties šķirnes, īpaši dārzeņiem, taču visi augu aizsardzības pasākumi ir vienlīdz svarīgi. Strādāt pēc integrētās augu aizsardzības principiem ir ekonomiski izdevīgāk.”

Nodibinājuma “Baltic Studies Centre” pētniece Dr.sc.soc. Anda Ādamsone-Fiskoviča diskusijas gaitā norādīja uz vairākiem zinātniskā institūta veiktajos pētījumos identificētajiem faktoriem Latvijas iedzīvotāju pārtikas izvēlē, starp kuriem svarīgu lomu ieņem produktu cena, bet vienlaicīgi arvien pieaugoša nozīme ir produkta veselīgumam un tā ražošanas veidam. “Dažādi ar pārtiku saistīti jautājumi ir gana izplatīts bažu iemesls sabiedrībā – jo īpaši attiecībā uz pārtikas ietekmi uz veselību saistībā ar iespējamo pesticīdu klātbūtni produktos, dažādu pārtikas piedevu izmantošanu un citiem ar pārtikas ražošanu saistītiem aspektiem. Arī “Eirobarometra” 2020. gada pētījums parāda, ka iedzīvotāji no lauksaimniekiem sagaida drošu, veselīgu un kvalitatīvu pārtiku. Vienlaicīgi šīs sabiedrības gaidas nākas salāgot ar izpratni par lauksaimniecību kā ekonomisku praksi, kurai jānes peļņa un kas nosaka saimniecību dzīvotspēju. Valsts politikas veidotāju un lauksaimnieku izaicinājums ir rast iespējas vienlaikus nodrošināt gan šos videi draudzīgas saimniekošanas sniegtos ieguvumus veselībai un dabai, gan lauksaimniecības konkurētspējas potenciālu. Tā noteikti nav neiespējamā misija,” saka Anda Ādamsone-Fiskoviča. Socioloģe arī norāda, ka šajā kampaņā būtu svarīgi ne tikai ar plašākas informācijas sniegšanu tiekties ko mainīt patērētāju priekšstatos, bet domāt arī par nepieciešamajām izmaiņām pastāvošajās ražošanas praksēs, lai tās vērstu ilgtspējas virzienā.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece, Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa apstiprināja, ka izaicinājumi tiešām ir – gan sabiedrības gaidas, gan ES izvirzītie “zaļā kursa” mērķi. Viens no tiem ir samazināt AAL lietošanu un risku par 50%. Viņa informēja, ka pašlaik Zemkopības ministrijā notiek intensīvs darbs, lai noteiktu konkrēti Latvijai sasniedzamos mērķus. “Mums visiem kopā jāsaprot, ka jebkuru mērķu sasniegšanai un nosacījumu ievērošanai ir nepieciešams laiks un sabiedrības izpratne. Lai mazinātu AAL lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ir izstrādāts Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai. Tas nosaka konkrētas rīcības un pasākumus profesionālo AAL lietotāju, pārdevēju un konsultantu apmācībai, AAL tirgus uzraudzībai un sabiedrības informēšanai,” skaidro Iveta Ozoliņa.

Līdz ar kampaņas atklāšanu ikvienam pieejama tīmekļvietne www.misijaagronoms.lv, kurā kampaņas laikā tiks izvietoti informatīvie materiāli, video, infografikas un biežāk uzdotie jautājumi par AAL.

Atklāšanas diskusijā piedalījās:

  • Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece, Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa;
  • Valsts augu aizsardzības dienesta direktors Vents Ezers;
  • Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande;
  • Zemnieku saimniecības “Bračas” agronome Elīza Ilze Malceniece;
  • Nodibinājuma “Baltic Studies Centre” pētniece Anda Ādamsone-Fiskoviča.

Atklāšanas pasākuma un diskusijas ierakstu var atrast VAAD “YouTube” un “Facebook” kanālos.


Bizness