“Baltic International Bank Latvijas barometrs”: iedzīvotāju noskaņojums uzlabojies visās jomās

Jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji arvien pozitīvāk vērtē valstī notiekošo. Ir uzlabojušies visi pētījumā iekļautie vērtējuma indeksi, bet visvairāk paaugstinājies kopējās situācijas attīstības vērtējums.

Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% aptaujāto iedzīvotāju pašreizējo situācijas attīstību vērtē pozitīvi, līdz ar ko mēneša laikā šis vērtējums ir ievērojami uzlabojies, kopumā indeksam paaugstinoties par 12 indeksa punktiem jeb no -36 uz -24. Jāatzīmē, ka pēdējās desmitgades laikā, kopš pastāv Latvijas barometra pētījums, šis indekss ir variējis no -84 indeksa punktiem 2009.gada sākumā jeb krīzes laikā līdz pat -10 indeksa punktiem 2015.gada jūlijā, kad amatā stājās pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī norisinājās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Iedzīvotāji ir kritiski noskaņoti, tomēr sagaida situācijas uzlabošanos

Lai gan, izsakot pašreizējā ekonomikas stāvokļa novērtējumu aptaujātie iedzīvotāji ir norādījuši, ka tas ir viduvējs (45%) vai slikts (46%), tomēr vērtējums laika gaitā, piedzīvojot pāris kritumus, vienmērīgi pieaug jau no 2009.gada, kad tas bija nokrities līdz -78 punktu atzīmei. Savukārt ekonomikas stāvokļa izmaiņas ir pakāpušās par veseliem 6 indeksa punktiem, sasniedzot -12 punktu atzīmi. Šis vērtējums pētījuma pastāvēšanas laikā nekad nav bijis ar plusa zīmi, tomēr 2013.gada jūlijā tas bija pacēlies līdz 0 atzīmei, - tad Eiropas Savienības finanšu ministri oficiāli uzaicināja Latviju iestāties eirozonā no 2014. gada 1. janvāra.

Prognozējot turpmāko ekonomikas attīstību, iedzīvotāji bija pozitīvi noskaņoti – katrs piektais (20%) iedzīvotājs uzskata, ka pēc gada situācija Latvijas ekonomikā būs uzlabojusies. Visbiežāk saņemta atbilde, ka situācija būs nemainīga (46%), un kopumā ekonomikas attīstības prognozes pakāpušās par 3 indeksa punktiem. Tādu pašu kāpumu piedzīvojis arī valdības vērtējums, tomēr joprojām 74% jeb 3/4 Latvijas iedzīvotāju ir kritiski noskaņoti pret valdības darbu.

Ģimenes labklājība arvien pieaug

Lūgti sniegt vērtējumu par savu ģimenes materiālo stāvokli, 15% iedzīvotāju apgalvo, ka tas esot labs, savukārt mazliet vairāk nekā puse jeb 54% aptaujāto iedzīvotāju to vērtē kā viduvēju. Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums pakāpies tikai par 1 indeksa punktu, atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, ir vērojama augoša tendence – kopš 2014.gada vasaras šis vērtējums nav nokrities zem -20 punktu atzīmes; šī vasara saistīta ar tādiem notikumiem kā Nacionālās bibliotēkas, sauktas par Gaismas pili, atklāšanu, kā arī karstuma rekordu +37,8 °C.

Jautāti, kādas izmaiņas sagaida viņu ģimenes stāvokli pēc gada, katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (20%) ir pārliecināts, ka tas būs uzlabojies. Mēneša laikā šīs prognozes indekss ir paaugstinājies no +3 uz +5 indeksa punktiem – pašlaik šis ir vienīgais indekss ar plusa zīmi. Kopš 2014.gada rudens, kas palicis atmiņā ar 12.Saeimas darbības uzsākšanu, indeksa vērtība ir noturējusies pozitīva, kas liecina, ka cilvēki paredz pozitīvas izmaiņas nākotnē.

Ar pozitīvām izmaiņām ģimenes materiālajā stāvoklī cieši saistītas laba darba izredzes. Lai gan cilvēki paredz pozitīvas izmaiņas savā materiālajā situācijā, tikai 9% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā var atrast labu darbu. Tomēr, salīdzinot ar 2018.gada martu, darba izredžu vērtējums ir paaugstinājies no -36 līdz -30 indeksa punktiem, kas ir augstākais vērtējums kopš 2008.gada septembra.

Šoreiz pētījuma mainīgā daļa tika veltīta tēmai – Latvija desmit gados, kur iedzīvotāji tika lūgti novērtēt pagājušos desmit gadus, kā arī izteikt prognozes par nākamo dekādi. Plašāki pētījuma rezultāti tiks publiskoti augustā.

Par “Baltic International Bank Latvijas barometru”:

“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. 


Cilvēkziņas