Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cilvēks pazūd, kā akā iekritis

Pagājušajā gadā kā bezvēsts pazudušas tika reģistrētas 1346 personas. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš skaitlis ir palielinājies teju par simtu. Tajā pašā laikā arī atrasto skaits palielinājies. Latvija ir unikāla ar to, ka bezvēsts pazudušos meklē ne tikai Valsts policija, bet arī īpaša labdarības organizācija bezvests.lv.


Sniegainais vējš norimst un atkal uzjundī ar milzu spēku. Saule pazūd un parādās, bet Garkalnes mežs turpina gaudot. Šeit uz treniņiem parasti nāk apmēram 30 organizācijas bezvests.lv dalībnieku - pazudušo cilvēku meklētāju.Šoreiz viņi tiek apmācīti, kā orientēties mežā. Profesionāls orientēšanās treneris pastāsta galvenos principus, kā pašam meklētājam nepazust mežā, kā saprasties ar kompasu un mācēt lasīt karti. 

Treniņš rit līdz nakts melnumam, jo pēc orientēšanās mācībām apmācības notiek arī kinologiem.Meklētāji ikdienā dara katrs savu darbu, strādā savā profesijā. Tomēr jau pēc smiekliem var saprast, ka teju visi cits citu pazīst. Kopējais mērķis - atrast bezvēsts pazudušos - viņiem ļauj vairākas reizes mēnesī satikties. Komandā darbojas profesionāli kinologi. Viņiem ir suņi, kas katrs orientējas savā specifikā - cits atrod pēc pēdām, cits vairāk trenēts uz teritorijas apzināšanu. Izrādās, cilvēka smarža saglabājas apmēram trīs dienu.

Bezvests.lv dibinātājs Aleksandrs Faminskis atzīst, ka suņi meklēšanā ir neatsverams palīgs. Lai darbu padarītu vēl efektīvāku, organizācija plāno iegādāties nelielu helikoptera tipa modeli. "Tas varētu atvieglot cilvēku meklēšanu, jo tajā iebūvētā video kamera spēj uztvert signālu kilometra rādiusā," A. Faminskis Dienai izrāda aparātu un teic, ka tādā modelī varētu iebūvēt arī sensoru, kas reaģētu uz siltumu.

Viens no brīvprātīgajiem Guntis Skrodelis atklāj, ka kopumā izdevies atrast apmēram 10% no pieteiktajiem bezvēsts pazudušajiem. Liela daļa no viņiem vairs nav starp dzīvajiem."Ja cilvēks ir miris, viņu atrast ir ļoti grūti. Mēs veidojam ķēdi, laižam pa priekšu suņus. Pēdējais, ko atradām, bija manas darba kolēģes tēvs. 

Tas izdevās tikai ar otro mēģinājumu, bet diemžēl viņš vairs nebija dzīvs,"stāsta G. Skrodelis un norāda, ka paziņot tuviniekiem par pazudušā nāvi emocionāli ir ļoti smagi. Tajā pašā laikā tas ir vairāk nekā nekas. "Gan no praktiskā, gan no emocionālā viedokļa svarīgi ir atrast arī mirušu. Ja cilvēka mirstīgās atliekas nav atrastas, tuvinieki nevar viņu apglabāt, tāpat nav iespējams pretendēt uz mantojumu vai risināt citus juridiskus jautājumus," atklāj G. Skrodelis.

Visu Aļonas Zanderes rakstu lasiet pirmdienas, 17.marta, laikrakstā Diena! 

Noderīgi