Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pircēja tiesības aizsargā likums

Diezgan bieži ir gadījumi, kad pircējs iegādājas bojātu vai gluži nederīgu preci jeb, kā tautā mēdz teikt, rūpnīcas brāķi. Dažreiz steigā veikalā defektu nepamana, to atklāj tikai mājās.

 

Parasti tad cilvēki dodas atpakaļ uz tirgotavu un lūdz vai nu samainīt preci vai atdot naudu. Daudzos gadījumos pārdevēji ir saprotoši un visu nokārto pēc pircēja vēlēšanās. Ja veikals atsakās paņemt atpakaļ nopirkto un atdot naudu, tad rodas konflikts, par kuru itin bieži uzzina arī redakcija, jo daļa pircēju izstāstīt savu bēdu nāk pie mums.

 

Pēdējais tāds gadījums bija, kad kādā apģērbu veikalā pircēja neveiksmīgi bija iepirkusies un pārdevēja atteicās atdot naudu par mēteli, kuram bija izirušas vīles. Tā kā pēc "Ziemeļlatvijas" iejaukšanās strīds tika atrisināts par labu pircējai, tad šoreiz neminēšu pārdotavas nosaukumu.

 

 

Savukārt vairāku iedzīvotāju vēršanās redakcijā ar līdzīgiem piedzīvojumiem liecina, ka liela daļa cilvēku nezina, kādas viņiem ir tiesības, kuras nosaka likums. Un te vairs nav nekādu improvizācijas iespēju vai variantu.

 

 

Pārdevēji nav tiesīgi atteikt preces apmaiņu vai naudas atdošanu, ja prece ir ar defektiem, tāpat kā veikalu saimnieki nedrīkst pie durvīm, piemēram, uzlikt uzrakstu, ka nopirktās preces atpakaļ neņem.

 

 

Tāda rīcība ir pretrunā ar likumu, tātad nelikumīga un nav spēkā. Ir izdoti 2006. gada Ministru kabineta noteikumi, pēc kuriem arī notiek šāda veida strīdu atrisināšana un kuru ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Jebkāda cita darbība no veikalnieku puses ir patvaļība.

 

Kā tad šādās konfliktsituācijās jārīkojas, par to lūdzu informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centra konsultanti Edīti Drozdu.

 

Ja pēc neveiksmīgas iepirkšanās pārdevējs ar pircēju nespēj mutiski vienoties un pārdevējs atsakās apmierināt klienta prasības, tad pie viņa jāvēršas ar rakstisku prasību. Tajā jāmin savs vārds un adrese, kā arī jāapraksta konstatētais defekts. Pieteikums jāuzraksta divos eksemplāros, viens no tiem ar iepirkuma čeka kopiju jāiesniedz pārdevējam. Viņam 10 dienu laikā jāsniedz atbilde.

 

Ja tajā ir pamatots atteikums izpildīt pircēja prasību, tad patērētājam rakstiski jāinformē pārdevējs, kurš pieteiks neatkarīgo ekspertīzi iegādātai precei. Ja tādu vēlmi ir izteicis pircējs, viņam ir tiesības izvēlēties vienu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra datu bāzē norādītajiem ekspertiem. Ja ekspertīzes slēdziens ir par labu pārdevējam, tad pircējam jāsedz ekspertīzes izdevumi.

 

 

Savukārt, ja eksperti pierāda, ka taisnība bijusi patērētājam, tad veikalam septiņu darbdienu laikā jāizpilda patērētāja prasība. Gadījumā, ja arī tad pakalpojuma sniedzējs nepilda pircēja prasību, viņam ir tiesības vērsties ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

 

 

Centra darbinieki notikušo pārbaudīs un attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam uzliks administratīvo sodu. Sīkāku informāciju par kārtību, kādā izskata konfliktus starp pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem, var atrast Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā www.ptac.gov.lv.

Noderīgi