Alda Lele ir pārliecināta – ja pareizi ēdīsi, būsi vesels 4

Nesen Valkas bibliotēkā notika tematisks vakars par veselīgu uzturu, ko vadīja Alda Lele. Viņa interesentiem pastāstīja, kā pagatavot no dārzeņiem un citiem pārtikas produktiem kvalitatīvu un veselīgu ēdienu, lai cilvēks labi justos un lai organismā netrūktu vajadzīgo vielu un vitamīnu arī ziemas laikā.

 

A. Lele par veselīga uztura nozīmi pati ir pārliecinājusies savā dzīvē. Savulaik viņai radās smagas veselības problēmas. Kad ārstu palīdzība nedeva jūtamus rezultātus, Alda sāka domāt, ko darīt, un pievērsās veselīgu ēdienu lietošanai uzturā. Palīdzēja arī vecmāmiņas padomi.

Veselība atgriezās, un tagad A. Lele savus padomus neliedz arī citiem. Viņa ir apmeklējusi daudzus kursus par veselības un pareiza uztura jautājumiem Latvijā, Igaunijā, braukusi uz tiem arī Krievijā, un nu rūpe par pareizu uzturu ikdienā savā ziņā viņai ir kļuvusi par dzīvesveidu.

 

Latvija - dažāda un skaistaMūsdienās, kad veikalus arvien vairāk piepilda pārtika ar ķīmiskiem konservantiem un tiek piedāvāti ģenētiski modificēti produkti, kuru lietošanas sekas vēl neviens īsti pat nezina, veselības saglabāšana ir kļuvusi par nozīmīgu aktualitāti. Uzaicināju A. Leli uz sarunu, lai ar viņas uzskatiem par dzīvi iepazīstinātu plašāku auditoriju.

Uz dzīvi Valkā A. Lele pārcēlās pirms pieciem gadiem. "Esmu ienācēja no Kurzemes. Tur man joprojām dzīvo visi radi. Šajā pusē nokļuvu, otrreiz apprecoties. Man vīrs bija no Smiltenes. Pēc viņa nāves vajadzēja domāt, kur dzīvot turpmāk. Sapnī redzēju tālruņa numuru un no rīta uz to piezvanīju. Tā telefona zvans mani atveda uz Valku," stāsta A. Lele.

Valka Aldai patīk. "Cilvēki te ir ļoti atvērti un labsirdīgi. Varbūt nozīme arī tam, ka Valka tulkojumā no grieķu valodas nozīmē - garīgā augstiene," saka A. Lele. Viņa piebilst, ka kurzemniekos vairāk jaušams lepnums. Kurzemes ļaudis atvērtāki kļūst tad, ja jūt, ka pret viņiem izturas tāpat.

 

"Vispār Latvijā katrs reģions ir īpašs. Atšķiras gan daba, gan cilvēki, gan viņu uzvedība. Pat dzīvnieku izturēšanās ir citādāka. Te laikam atklājas teiciena - paskaties uz suni un kaķi un tu redzēsi, kāds ir viņu saimnieks - patiesība," ar humoru nosaka A. Lele.

 

Viņa atklāj, ka to visu novērojusi, izstaigājot un apbraukājot visu Latviju. "Man patīk ceļot pa mūsu zemi. Latvija ir vienkārši unikāla. Tās salīdzinoši nelielajā teritorijā var redzēt krasas pārmaiņas. Katrā novadā ir kaut kas īpatnējs. Varbūt tādēļ mūsu zeme patīk daudziem ārzemju tūristiem," spriež A. Lele.

 

Pietiek ar dabīgiem konservantiemEnerģiju dzīvei viņa ir atguvusi ar veselīgu uzturu. "Tam ir ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē. No tā, kā, ko un cik daudz ēdam, ir atkarīgs arī, kā un cik ilgi dzīvosim. Diemžēl šajā ziņā daudz grēkojam. Piemēram, reti kurš savu ikdienu var iedomāties bez kafijas, taču, ja zinām, ka tajā PH līmenis ir 1,0, tad, tēlaini runājot, organismam kafija ir gandrīz kā sērskābe.

 

Protams, no kafijas sabiedrība neatteiksies, bet tādēļ mums ir pastiprināti jāēd laba pārtika un to mēs bez lieliem izdevumiem varam izaudzēt mazdārziņos. Tas nenozīmē, ka pārtiku nedrīkstam pirkt veikalos. Es arī pati iepērkos tirgotavās. Jāizvairās tikai no ģenētiski modificētiem un ar mākslīgiem E konservantiem papildinātiem produktiem. Ir pietiekami daudz augļu un ogu, kuros ir dabīgās E vielas. To īpaši daudz ir dzērvenēs un brūklenēs.

Piemēram, pilsētas dzīvokļos ir grūti saglabāt ķirbjus. Tos var savārīt kopā ar brūklenēm un tad tie ilgi stāvēs. Savukārt brūklenes var pievienot zemeņu sulai. Arī ābolu ievārījumu ar brūklenēm var ļoti ilgi saglabāt," skaidro Alda.

 

Spēks ir sarkanajos dārzeņosLai ziemas laikā nejustu nogurumu, A. Lele iesaka maltītei gatavot sarkanos dārzeņus. "Tas lielu piepūli neprasa. Uz pannas jāsaliek sarkanās bietes, burkāni, tomāti, sarkanā paprika, var pielikt klāt arī kāļus un kāpostus un tad tas viss simtprocentīgajā sviestā viegli jāsacep, kamēr no dārzeņiem iznāk krāsa. Es kādreiz pielieku vēl aprikozi un mazliet ķiplokus.

 

 Kurus dārzeņus likt vairāk, tas ir katra gaumes ziņā. Sulā, kas cepot iztek, ir karotenoids. Tas satur A vitamīnu un citas organismam vajadzīgas vielas. Cepšanai var izmantot arī olīveļlu," stāsta A. Lele. Viņa iesaka uzturā pastāvīgi lietot arī kāpostus. Turklāt ieteicams ēst visādus kāpostus, lai organisms uzņemtu iespējami vairāk vitamīnu.

 

"Ir gan tāda lieta, ka daļa cilvēku dažādu gremošanas traucējumu dēļ nevar ēst ķiplokus un kāpostus. Tādā gadījumā uzturā var izmantot firmas GNLD pārtikas koncentrātus jeb bagātinātājus. Tā ir visā pasaulē zināma firma, kuras zinātnieki ir pamatīgi izpētījuši gan mazgāšanas, gan kosmētikas un pārtikas produktu iedarbību uz cilvēka orgāniem," skaidro A. Lele.

 

Organisms vispirms jāpabaroViņa uzskata, ka vislabāk veselību ir saglabāt ar vērtīgu uzturu, jo medikamentu lietošana bieži atstāj negatīvas sekas. "Šajā ziņā viskaitīgākās organismam ir antibiotikas. Tās gan slimību izārstē, tā sakot, nodzēš ugunsgrēku, bet pēc tam nogulsnējas organismā. Bez papildu līdzekļiem tās nevar izvadīt. Pēc šo zāļu lietošanas var parādīties dažādi iekaisumi vai alerģija.

 

Tādēļ, cīnoties pret kādu slimību, jāturas tuvāk pie dabas, jo mēs paši esam dabas radīti un organisms ir gatavs paņemt un pilnīgi pārstrādāt tikai to, kas dabīgs. Protams, ēdiens nav zāles, bet patiesība ir teicienā - ja ēdam pareizi, tad esam veseli," saka A. Lele. Viņa piebilst, ka daba pati piedāvā zāles, kuras ir tikpat efektīvas kā antibiotikas.

 

Piemēram, par tādām var uzskatīt gailenes, kuras iedarbojas pret vēzi. "Austrumu gudrība pareizi norāda, ka vispirms organisms jāpabaro un tikai tad jāārstē, ja tas vēl ir vajadzīgs. Daži zinātnieki uzskata, ka, visu darot pareizi, cilvēka mūžam vajadzētu būt vismaz 120 gadu ilgam. Tas nav nekas neiespējams. Arī Bībelē cilvēka mūžs minēts ilgāks par 100 gadiem. Ja mūsu dzīves laiks ir īsāks, tas nozīmē, ka grēkojam," apliecina A. Lele.

Alda atklāj, ka pati tagad ārstus apmeklē ļoti reti. "Savulaik ļoti smagi saslimu. Bija tā, ka gandrīz paliku uz gultas. Ārsti lielas cerības nedeva. Prasīju padomu vecmammai, kura bija mediķe un daudz pieredzējusi. Viņa teica, ka mans organisms ir badā.

 

Sāku meklēt dažādus dabīgus uztura bagātinātājus, gatavoju dārzeņu kokteiļus. Tas atmaksājās, pēc laika kļuvu vesela. Ar dārzeņiem izārstēju arī meitu. Vecmāmiņa ieteica viņai dot svaigu ķirbi. Tas palīdzēja. Tikai vēlāk uzzināju, ka svaigs ķirbis ļoti efektīvi tīra asinis," stāsta A. Lele.

 

Mums grēku ir pietiekamiPēc viņas domām, mūsdienās pārtikas ražošanā un piedāvājumā grēku ir pietiekami, tādēļ arī nevaram lepoties ar ilgmūžību.

 

"Veikali ir pilni ar pasterizētiem pārtikas produktiem. Tos lietojot, mēs darām pāri nākamajai paaudzei, kas saskarsies ar tādu problēmu kā neauglība. Cilvēkiem izmiršana draud arī, lietojot uzturā ģenētiski modificētu pārtiku. Tas jau ir pierādīts izmēģinājumos ar žurkām, kas pēc šādas pārtikas lietošanas pārstāja vairoties," stāsta A. Lele.

Savdabīgs ir viņas viedoklis par pašapkalpošanās veikaliem. Pēc A. Leles domām, tajos cilvēks, pats to neapzinoties, var uzņemt negatīvas enerģijas. "Piemēram, lielveikalos piecu litru plastmasas pudelēs pārdošanā ir ūdens. Kā zināms, ūdens ir labs enerģijas absorbētājs. Ik dienu tam iet garām daudzi cilvēki ar dažādām slimībām, arī sliktām domām.

 

To visu ūdens uzņem, kaut arī ir ieliets noslēgtā traukā. Turklāt kaitīgs ir arī plastmasas iepakojums. Pareizāk būtu tirdzniecību organizēt tā, kā tas bija agrāk, kad pārdevēja stāvēja aiz letes un izsniedza prasītās preces," skaidro A. Lele.

 

Krīze liek domātTomēr jāatzīst, ka veselīga uztura izvēlēšanās katru dienu ir diezgan dārgs prieks. Krīzes laikā diemžēl daudzi cilvēki iztikai pērk lētākos produktus, kuru kvalitāte nav tā labākā. A. Lelei par to ir savs viedoklis. "Protams, krīze savas pēdas atstāj.

 

Domāju, ka Valkai slimnīcas slēgšana ir liels zaudējums. Mazāk palicis arī ārstu. Medikamenti dārgi. Tad nu kaut kas ir jāmaina. Jāizvēlas, kā šādos apstākļos vislabāk rīkoties. Esmu ievērojusi, ka cilvēki, šo apstākļu spiesti, vairāk sākuši domāt par sevi. Liela daļa ēdienu sākusi gatavot mājās, un tas, protams, ir veselīgāk nekā veikalā nopirkt organismam pilnīgi nederīgu desu.

 

Savukārt vasarā redzēju, ka arvien vairāk cilvēku dodas uz mežu iztikai savākt sēnes un ogas. Tā ka nav sliktuma bez sava labuma. Domāšana sākas, kad esi iekritis bedrē, jo no tās taču jātiek laukā," saka A. Lele.

 

 

Komentāri 4

karij

Interesanti no kurienes tad Alda ir tik gudra palikusi, vai vienkārši grib izlekt !!! Piedevām caur avīzi reklamē firmas pārtikas piedevas, jo pati jau tur nodarbojās ar šīm pārtikas piedevām.
Nu kādas muļķības kas tad var notikt, kas nevar panest un kuram tad organisms atgrūž svaigos dārzeņus ? Un to ka dārzeņi,ogas un citi ārstniecības augi ir ļoti veselīgi, tad to jau zina arī zīdainis.

pirms 11 gadiem, 2010.02.01 09:01

avensis

Man nav saprotams kāpēc Ziemeļlatvija nodarbojās šīs kundzes labā ar reklāmu firmas GNLD
reklāmu, jo viņa jau pati izplata šīs firmas uztura bagātinātājus ??? Ieejiet - draugiem.lv - un tur atradīsiet kur šī Alda Lele stāv pie šiem uztura bagātinātājiem un reklamē, jo viņa ir izplatītāja. J a kādam citam vajadzētu šādā veidā reklamēt kādas firmas kosmētikas vai uztura bagātinātājus, nu tad redakcija palūgtu samaksāt par reklāmu, bet šinī gadījumā šīs kundzes - izplatītājas labā notika reklāma bez maksas ?! Tad jau Jūsu negodīgo,pļāpu avīzi
cilvēki vairs nepasūta kā kādreiz.

pirms 11 gadiem, 2010.02.01 09:38

kode

Raksts uzrakstīts 1. klases līmenī. Tiešām, kurš gan nezin , ka jāēd dārzeņi un desas kaitīgas. Bet kundzītei vajadzētu zināt, ka labāk dārzeņus sautēt, nevis cept. Sen tādas muļķības nav lasītas.

pirms 11 gadiem, 2010.02.01 16:19

Noderīgi