Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ciemiņus cienā ar spradzeņu ievārījumu un cep bebru gaļas kotletes 4

Kopš 2006. gada Valkas pagasta "Vekšu" mājās, kuru no visām pusēm ieskauj Gaujas gleznainie līkumi, dzīvo Ainis un Sanita Āboliņi kopā ar saviem trim bērniem - Markusu, Kārli un Līgu.

 

"Vekši" ir īpaša saimniecība, jo tā atrodas nacionālās nozīmes īpaši aizsargājamā biotopā, kurā ir gan palieņu, gan sausās pļavas, kā arī veci ozoli, Gaujas attekas un vecupes, sastopami aizsargājamie augi, piemēram, vairāku šķirņu orhidejas. Ģimene uz Aiņa vectēva mājām pārcēlās no Limbažiem, bet arī pirms tam gandrīz katras brīvdienas viņi bija dzimtas mājās.

 

Ar Sanitu tiekos trešdienas pēcpusdienā Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centrā, kur viņa strādā par skolotājas palīdzi Rūķu skolā. Sanita atzīst, ka nav mājās sēdētāja un viņai ir nepieciešama ikdienas steiga un cilvēku sabiedrība, tāpēc ģimenē nolēma, ka vienam pilsētā jāmeklē algots darbs.

 

 

Pēc darba gan Sanitai nepieciešams lauku miers un klusums, bet ja kādu dienu nācies par daudz sastresoties vai ir piezadzies drūmais noskaņojums, viņai ir nepieciešama tikai pastaiga pa pļavām, lai uzreiz atgrieztos pozitīvisms un sirdsmiers.

 

Pirms sarunas Sanita naski klāj galdu ar savu firmas ievārījumu, baltmaizi un lauku pienu. Izrādās, Gaujas pļavās mamma kopā ar bērniem katru vasaru salasa vairākus desmitus litru spradzeņu, kuras pēc tam, sajauktas kopā ar cukuru, tiek sasaldētas. Atklāti sakot, šādu gardumu baudīju pirmo reizi un jāatzīst, tā garša ir vienreizēja.

 

 

Vēl viens no Sanitas trumpjiem ir bebru gaļas kotletes. Līdz brīdim, kamēr ēdāji nav uzzinājuši, no kādas gaļas tās pagatavotas, visi ēd un slavē, bet pēc tam gan izbrīnīti secina, kā no tāda koku grauzēja gaļas iznāk tik gards ēdiens. Bebru gaļas Āboliņiem netrūkstot, jo šo dabas postītāju Vekšu apkārtnē esot gana.

 

Sanita smejoties atzīst, ka draugi pie viņiem braucot kā uz eksotisku vietu, īpaši jau pavasaros, kad Gaujas ūdeņi reizēm atnāk līdz par mājas slieksnim. Pēc tam gan atkal visa mājas apkārtne un pļavas prasa kopšanu, jo upes ūdeņi sanes veco ozolu stumbrus un praulus.

 

 

Tas viss galvenokārt esot uz saimnieka Aiņa pleciem, kurš no gaismas līdz tumsai strādā saimniecībā. Šopavasar pali līdzi paņēma vienu skatu platformu, kas bija izvietota "Vekšu" dabas takā. Tas ir vēl viens Āboliņu lepnums un rūpes. Viņi nolēmuši ar savu dabas bagātību dalīties arī ar pārējiem.

 

 

Reizēm Sanita pati labprāt atbraucējiem, īpaši jau bērnu grupām, pastāsta par Gauju, par to pļavu vienreizīgumu un augu bagātību. Gaujmaliete atzīst, ka reizēm mazais pilsētnieks nav redzējis pat govi, nemaz nerunājot par citiem ikdienā darāmajiem darbiem.

 

Uz jautājumu, kurš varētu būt jaunais "Vekšu" mājas saimnieks, Sanita neminstinoties atbild - vidējais dēls Kārlis. Viņš esot tāds mierīgs un pamatīgs kā jau latviešu zemniekam piedienas. Sanita esot stingra mamma, jo uzskata, ka ikvienam no ģimenes, arī pašiem mazākajiem, jāpiedalās visos mājas darbos un iespēju robežās jāpalīdz pieaugušajiem.

 

Sanita uzskata, lai ēstu ir jāstrādā. Bērni to respektē, un neviens īpaši pat neprotestē. Jaunā Āboliņu paaudze aktīvi iesaistījusies mazpulcēnu aktivitātēs. Bērni audzē kartupeļus, sīpolus, kāpostus, paši ravē, pēta un pieraksta savus novērojumus. Mamma atzīst, ka tas atvieglo ikdienas soli, jo piemājas dārziņš pārsvarā ir bērnu pārziņā.

 

 

Tas gan Āboliņiem ir bezmaz vai zelta vērts, jo visur pārsvarā ir ļoti smilšaina augsne, kur gandrīz nekas neaug. Šī iemesla dēļ arī zemnieki tur 30 Šarolē šķirnes gaļas liellopus, kuriem ēdienkarte sastāv galvenokārt no zāles, bet ziemas periodā - no siena.

 

 

Tiem labpatīkas pastaigāties arī pa mežu un pamieloties ar zariem. Liellopi un arī teliņi ziemā uzturas tikai laukā. Anita atklāj, ka arī viņu vienīgā slaucamā gotiņa vairs negrib dzīvot kūtī un raujas svaigā gaisā pie pārējiem barā.

 

Domājot par saimniecības attīstību, Sanitai ir plāni kā Napoleonam. Diemžēl saimniece atzīst, ka neziņa par to, vai arī pēc gada zemes nomnieki pagarinās nomas līgumu, liedz palielināt ganāmpulku.

 

 

Sanita ir optimiste un cer, ka izdosies saglabāt savas zemnieku saimniecības īpatnību. Reizēm gan pavasaros nolaižas rokas, kad atklājas - atkal Gauja atņēmusi kādu pleķīti tik dārgās zemes, tomēr Āboliņi un Gauja cenšas sadzīvot, kā jau kaimiņiem piedienas.

 

 

Komentāri 4

Brigita

Priecājos par Aini un Sanitu un bērniņiem

pirms 10 gadiem, 2009.05.05 14:17

Nesapratu, par ko man būtu jāsmejas.Man ir prieks par jums visiem.Ja kas, tad spradzeņu zapte tiešām ir vienreizēja.Ziņoju, ka Tavai Ogai dotajā momentā ir jāiztur liela slodze- viņa baro ne tikai Emīlu, bet arī Antonu.Skats ir varens.

pirms 10 gadiem, 2009.05.05 14:44

Kika

Jūs esat kolosāla ģimenīte....turaties, veiksmīti Jums !

pirms 10 gadiem, 2009.05.06 07:45

Noderīgi