Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dānijā iemācās dzīvi tvert bez aizdomām un rūpēm 5

Studējot klātienē Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un paralēli uz pilnu slodzi strādājot līdz vēlam vakaram, valcēnietes Gintas Laviņas dzīve atgādināja vāveri ritenī.

 

Viņa jutās nogurusi, tāpēc pēc draudzenes stāstījuma par mācībām kādā no tautskolām Dānijā, uzklausīja ar interesi. Galvenais āķis, uz kā uzķērās Ginta, bija apgalvojums, ka būs iespēja kaut nedaudz atvilkt elpu un atpūsties.

 

 

Daudz nedomādama jauniete universitātē paņēma akadēmisko gadu, kā jaunās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsone pieteicās Siriusa fondam, ieguva līdzekļus studijām un dzīvošanai, iegādājās lidmašīnas biļeti un jau 2006. gadā devās uz Dāniju.

 

 

Pēc gada Ginta atgriezās Latvijā, pabeidza augstskolu un atkal devās prom, bet jau ar konkrētāku mērķi - apgūt dāņu valodu un studēt maģistrantūrā Kopenhāgenas universitātē. Studijas universitātē ir bez maksas.

 

Līdztekus mācībām latviete arī strādāja - sākumā par istabeni viesnīcā, bet līdz šiem Ziemassvētkiem - uzņēmumā, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Studentu komanda katru dienu ar velosipēdam līdzīgiem ratiem izbrauc galvaspilsētas ielās, lai tirgotu karstu krēmzupu. Ginta ievērojusi, ka dāņiem un arī pašai virums garšo.

 

Iemācās pārvarēt bailes Mācoties vienu semestri internacionālā tautskolā, Ginta saprata, ka cilvēks var iemācīties darīt lietas, par kurām viņam nav bijusi ne jausma. Šīs tautskolas ir radītas ar mērķi, lai katrs to apzinātos un iemācītos, piemēram, pīt grozus, muzicēt folkgrupā, nodarboties ar dažādiem rokdarbiem, darināt rotas.

 

"Cilvēks domā, ka viņam riebjas rokdarbi, bet pēc laika sāk tie patikt un aizraut," atklāj Ginta. Viņa iemācījusies pārvarēt bailes no ekstrēmiem sporta veidiem un pašreiz viņai neesot problēmu uzkāpt kokā.

 

 

Ginta kā vienīgā latviete mācījusies kopā ar studentiem no Somālijas, Austrālijas, Nepālas, Indijas, Āfrikas un Latīņamerikas. Skola atradās nelielā ciematā, kurā bija tikai viens veikals, degvielas uzpildes stacija divas bankas un arī seksšops. Šis fakts studentiem sagādājis ne vienu vien jautru brīdi.

 

Tautskolas Dānijā radušās pēc 19. gadsimta vidū izvirzītajām filozofa Gruntvika idejām, kas balstītas uz tautas kopību un demokrātiju, ievērojot katras personas individualitāti. Pirmsākumos šīs skolas bija domātas nabadzīgākiem tautas pārstāvjiem, kuri nevarēja atļauties studēt universitātē.

 

Dzīve dārgāka nekā LatvijāDānijā Ginta universitātes maģistrantūrā studē pielietojošās kultūras analīzes programmā. Lekcijas un grupu nodarbības notiek angļu valodā, arī speciālā literatūra jālasa angliski. Ginta atzīst, ka reizēm ir grūti, bet viņa negrasās padoties.

 

 

Dānijā viņa ieguvusi jaunus draugus un pilnīgi citu skatu uz dzīvi - valcēniete kļuvusi atvērtāka, sabiedriskāka un drosmīgāka. Ginta pati organizē savu dzīvi un sadzīvi, pelna iztikas līdzekļus. Jauniete atklāj, ka diezin vai Latvijā darītu tādus darbus, kādus dara Dānijā, bet lielākais ieguvums ir iespēja nopelnīt cilvēka cienīgus iztikas līdzekļus. Ieejot veikalā studente var atļauties iegādāties visu, ko sirds kāro. Dzīvojot svešumā, latvietei visvairāk pietrūkstot krabju nūjiņu un Raunas saldskābmaizes.

 

Veicot istabenes pienākumus, Gintai izdevās iekrāt vairāk nekā divus tūkstošus latu. Dzīvojot Dānijā, jārēķinās, ka pārtika un pakalpojumi ir nesalīdzināmi dārgāki nekā Latvijā. Ginta kopā ar draudzeni īrē divistabu dzīvokli, par kuru mēnesī jāmaksā gandrīz 460 latu. Salīdzinoši - viena krūzīte karstās krēmzupas, kuru tirgo valcēniete, maksā 22 latus.

 

Plīst rozā burbulisSākumā Gintai šķitis, ka viņa Dānijā ir iemīlējusies. Ilgāk padzīvojot un piedzīvojot dāņu ierēdņu ne vienmēr korekto attieksmi, sapņu burbulis plīsis un nu jau viņa uz lietām raugās reāli bez rozā brillēm.

 

 

Jaunietes bonuss ir tas, ka viņa nav tikai darba meklētāja, bet arī studente. Tas dāņus dara pielaidīgākus attieksmē pret viņu kā pret citas nācijas pārstāvi. Ginta novērojusi, ka dāņiem melnajā sarakstā ir poļi un arī lietuvieši. Valcēniete kļūst dusmīga, izdzirdot no dāņiem, ka latvieši runā krieviski, viņam nav kur mazgāties un jāguļ uz netīriem matračiem.

 

 

Arī šāda attieksme ir piedzīvota. Reiz, staigājot pa Kopenhāgenu, Ginta ieraudzījusi, ka labdarības organizācija aicina ziedot līdzekļus un mantas bezgala nabadzīgajai lietuviešu tautai. Tas latvieti pārsteidzis. Tāpat viņu joprojām pārsteidz Dānijas ieņēmumu dienesta ierēdņu likumu nepārzināšana un interpretācija. Paši dāņi pie tā esot jau pieraduši, bet iebraucējiem ar to esot diezgan grūti sadzīvot.

 

Jau 8. janvārī Ginta dosies atpakaļ uz savu pagaidu mītni. Viņa nepieķeras lietām un vietai, kurā šobrīd atrodas. Jauniete iecerējusi izmantot visas piedāvātās iespējas, iegūt pieredzi un tad jau atkal nāks jauni likteņa pavērsieni. Tam tic meitene no Valkas.

Komentāri 5

pofig

labs rakstiņš!
Tās rozā brilles jau visiem, agrāk vai vēlāk nokrīt un tad saprot, ka dzīvot tomēr ir vislabāk Latvijā.
Forši, ka zem bildēm maziņš aprakstiņš! Citādi pēdējā laikā fotoreportāžu bliezēji jau par slinku pierakstīt un ja gribi saprast kas kadrā, lasi universālo aprakstiņu vai ej pie zintnieces..:)

pirms 10 gadiem, 2009.01.05 12:19

Liiga

cerams, ka pēc visu to skolu beigšanas Ginta atgriezīsies Valkā un mums arī tiks kāda kripatiņa gudrības augļu..
Lai viņai veicas :)

pirms 10 gadiem, 2009.01.07 10:06

Jauki

Foršs raksts. Interesanti lasīt. Vairāk tādus, lūdzu! :)

pirms 10 gadiem, 2009.01.20 11:25

Noderīgi