Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzejā visu noliek uz naža asmens 1

Augustā ir diena, kad Valkas pagasta "Strautiņos" - dzejnieces Velgas Kriles dzimtajās mājās - pulcējas literāti, pagasta pašvaldības pārstāvji un tie, kuriem ir tuvas dzejnieces vārsmas un personība.

 

Tā ir dzejnieces piemiņai veltītā Velgas diena, kuru rīko viņas māsa Antra Krile ar vietējās pašvaldības un uzņēmumu atbalstu.

 

Arī šogad "Strautiņu" dārzā bija redzami viesi, kuri vēlāk dzejnieces memoriālajā istabā klausījās Velgas dzeju, atmiņas par viņu, lai vēlreiz izjustu tuvību ar savdabīgu un dziļu jūtu bagātu personību. Just dzejnieces auru bija ieradusies arī dzejniece un tulkotāja Amanda Aizpuriete, literatūrzinātniece Anda Kubuliņa un mūsdienu dzejnieki Andris Hiršs un Inga Ābele.

 

"Strautiņos" dzejniece pavadīja pēdējos 10 savas dzīves gadus. Par viņas daiļradi un dzīvi klātesošajiem pastāstīja A. Krile. Savās mājās dzejniece radījusi apmēram 1000 dzejoļu un astoņas lugas. "To visu viņa sarakstīja nelielajā gultā savā istabā. Velga nekad neizmantoja rakstāmgaldu. Tas bija viņas darba stils," saka A. Krile.

 

Par V. Krili, viņas dzeju ir publicēti daudzi materiāli. Velgas dienā dzejnieces māsa "Strautiņu" apmeklētājiem pastāstīja dažus neparastus faktus no Velgas dzīves, par kuriem mazāk zināms. A. Krile nolasīja dzejoli, kuru dzejniece sarakstījusi pagājušā gadsimta 70. gados. "Tajā dažas rindas vēsta pa sabombardēto Bagdādi.

 

 

Toreiz nekas neliecināja, ka Irākā varētu krist bumbas. Varbūt Velga bija redzējusi nākotnes vīziju," min A. Krile. Viņa piebilst, ka radošas personības nereti ir ļoti sarežģītas savos redzējumos, ko nereti grūti saprast. Antra pastāstīja par vēl kādu māsas redzējumu. "Velga dažreiz stāstīja, ka redzējusi baltu sievieti, kas staigājot balti pelēkās skrandās.

 

 

Šad tad viņa to manījusi dārzā vai ejam pa ceļu. Kad Velgai šī sieviete parādījās, tad drīz vien pēc tam nomira mums kāds tuvs cilvēks vai radinieks. Var jau būt, ka tā ir tikai sakritība," nosaka A. Krile.

 

Kad Velga aizgāja mūžībā, tad arī viņas pulkstenis istabā apstājās.

 

Nav apstājusies vien dzejnieces dzejoļu plūsma. Atbraucēji uzsvēra, ka tas ir rets un unikāls gadījums, kad pēc kāda dzejnieka nāves turpina iznākt jauni un jauni viņa darbi.

 

 

Velgai tā ir un par to jāpateicas viņas māsai, kura iegulda lielu darbu, lai izdotu vēl nepublicētus Velgas dzejoļus. Tie ļauj arvien no jauna satikties ar talantīgo un savdabīgo dzejnieci.

 

Bija baudījums klausīties V. Kriles dzejoļus Valkas teātra aktrises Daigas Sondores lasījumā. "Velgas dzejolis pie cilvēka atnāk tad, kad tas ir vajadzīgs," secina D. Sondore.

 

Jaunā literatūrpētniece Gunita Irbe pastāstīja par V. Kriles saraksti ar dzejnieku Ojāru Vācieti. "Šajās vēstulēs ir tik patiesi un tīri vārdi, kādus var uzrakstīt tikai cilvēks, kas pilns mīlestības," saka G. Irbe. O. Vācietis bija Velgas skolotājs. Viņu par autoritāti Velga uzskatīja visu dzīvi.

 

"Velga pēc rakstura bija ļoti provocējoša. Reiz viņa studijās ateisma lekcijā piecēlās un pieprasīja, lai pasniedzējs pierāda, ka Dieva nav, jo viņa, lūk, tam ticot. Arī viņas dzejā jūtama smalka lirika kopā ar agresīvu motīvu.

 

 

Šie abi momenti viņas dzejā pastāvīgi ēdas. Dzejas tēma vienmēr bijusi mūžība, cilvēka dzīve un nāve. Arī Velga bieži domāja par nāvi. Veidojot attiecības ar cilvēkiem dzejā, viņa tās nostādīja uz naža asmens, lai it kā izzinātu gan dzīvi un mīlestību, gan to, kas ir otrajā pusē, kur nāve," par V. Kriles dzeju stāsta literatūrzinātniece A. Kubuliņa.

 

Pēc viņas domām, Velgai ar Ojāru Vācieti bijusi dvēseļu radniecība, jo abas personības bija ļoti disharmonējošas šī vārda labākajā nozīmē.

 

A. Aizpuriete stāsta, ka Velgu Krili kā dzejnieci iemīlējusi, izlasot viņas dzejoļu krājumu "Gaismēnas". "To man atnesa, kad gulēju slimnīcā. Izlasītie dzejoļi, it īpaši "Šis vējš, šis grūtsirdīgais vējš...", man dziļi iespiedās sirdī," atzīst A. Aizpuriete.

 

Un tad skanēja jauno dzejnieku - A. Hirša un I. Ābeles - dzejoļi. Vēlāk pie kafijas tases sarunas par dzeju un Velgas daiļradi turpinājās. Kā atzina V. Kriles māsa, dzejniecei ļoti patiktu, redzot, ka viņas istabā pulcējas literāti, skan jauno dzeja, ka te ir cilvēki, kuriem tuvs garīgums. Kā atbilde no griestiem vienu mirkli nobira smalka smilšu strūkla. Velga bija ar visiem kopā.

Komentāri 1

..Marina..

Pasākums patiešām ļoti jauks, un emocionāls, kas iesēdās sirdī uz ilgu laiku, un liek padomāt par tādām nopietnām un lielām dzīves tēmām. Paldies Antrai Krilei un visiem kas palīdzēja tapt šim pasākumam!

pirms 11 gadiem, 2008.08.18 20:57

Noderīgi